Es ierosinātu padomāt par to, ka pasaule ir senāka par cilvēku un visu šo laiku, kamēr cilvēks neeksistēja vai neeksistēja ar šādu saprātu, kāds tas ir tagad, lai izdomātu, cik mežacūkas jānokauj, lai būtu laba dzīve, daba ir tikusi pati galā ar savām problēmām. Es nedomāju, ka dabai notiktu kaut kas slikts bebru dēļ, kas aizprosto ūdenstilpnes vai citu dzīvnieku dēļ, kas inficējas ar trakumsērgu. Kādas sugas izmira, citas attīstījās, viss mainījās, bet turpināja pastāvēt un tas ir normāli. Tāpēc man kaut kā nepatīkami klausīties, ka šī populācijas ierobežošana ir vajadzīga cēlos mērķos, lai palīdzētu dabai. Arī cilvēku mierīgai līdzāspastāvēšanai konkrēti runājot par Latviju (nezinu, kā tas ir valstīs ar citiem vides apstākļiem) netraucētu ne tas bebrs, ne tā mežacūka. Tas, ko es esmu lasījusi par mežacūkām un citiem meža dzīvniekiem, ir, ka viņi labprāt dzīvo mežos un viņiem nav kvēlākā vēlme aiziet pastaigā uz pilsētu uz Galeriju Centru iepirkties. Vai esat dzirdējuši par gadījumiem, kad cilvēks tā normāli, bez bises rokā staigā pa savu lauku māju un viņam uzbrūk mežacūka? Mežacūkas vispār neiet cilvēkam virsū, ja vien nejūtas apdraudētas, ja cilvēks neuzvedas agresīvi, ja nav ievainotas, ja viņām nav mazuļi un cilvēks iet tiem virsū utt.
Problēma rodas tajā, ka cilvēks grib NAUDU. Tas, ka ūdenstilpnes tiek aizprostotas vai mājdzīvnieki tiek nokosti nekaitē dabai un tas ir pavisam normāls dabas ritējums, bet cilvēkam tas rada zaudējumus biznesam. Tad kādēļ medības tiek aizstāvētas ar lozungiem par kaut kādu populāciju un bīstamību, kas var notikt, ja tā netiks regulēta, ja vienīgais patiesais iemesls ir nauda un zaudējumi, kas biznesam radīsies, ja kāda suga savairosies? Tas pats par mežu izciršanu utt.
Protams, pasaule attīstās - tagad cilvēks ir karalis. Diez kas notiks pēc daudziem, daudziem gadiem - vai pasaule nonāks līdz tam, ka nebūs vairs nekas dabisks; vai būs kas augstāks par cilvēku vai notiks kaut kāds milzīgs karš, atomsprādziens un viss nonāks atpakaļ attīstībā.