Sameras jautājums tomēr ir mazliet savādāks - no kā būtu gatavs atteikties un kāda ir attieksme pret skaistumkopšanas izmaksām.
Taisnība, vienkārši atkal parādījās šis te "ja es netaisītu, tad tāda un tāda summa iekrātos". Tas atgādina to veco anektodi par pīpēšanu un Maiami. Ja es nepīpēju, tad kāpēc neesmu Maiami?:-D
___
Par mani - tēriņi skaistumkopšanai vienmēr ir bijuši būtiski, jo tas palīdz justies labāk un īpašāk, pie friziera un uz manikīru gāju arī tad, kad bija jādomā, paliks nauda sabiedriskajam vai nē.
Es apmeklēju manikīru un pedikīru ar gelish, arī ziemā, frizieri, bet tikai griežu, krāsoju pati, kosmetologu, bet ļoti reti - 1-2x gadā, agrāk apmeklēju vaksāciju, tagad lāzerepilāciju. Nebūtu gatava atteikties ne no vienas procedūras, bet, ja finanses būtu spiedīgas, apmeklētu tās retāk, piemēram, manikīru apmeklētu uz svētkiem, ikdienā taisītu pati. Iespējams, pavisam atteiktos no kosmetologa, es tam īsti neredzu jēgu.