mazā piektdiena 20.07.

callmetwisted, intereses pēc, šis mani vienmēr ir interesējis - tas Imantas pedofila vārds un uzvārds, kuru publisko ziņu portālos, ir īsts vai tikai pseidonīms? Sanāk, ka viņš ir ļoti jauns.
Kā Tu par to uzzināji? Ziņās, vai arī kāds pateica?

Callmetwisted, :-O! Viņš bija pilnīgi normāls un saprātīgs bērns..? Nu kam ir jānotiek smadzenēs, lai rastos tādos novirzes..

Atsaucoties uz Annie un Daenerys1 teikto, man arī ir bijusi līdzīga situācija, kad ir dīvaina sajūta par cilvēku, tikai man nav neviens nomiris, bet mans bērnības draugs bija Imantas pedofils (esmu jau noteikti kkur to minējusi) un ir ļoti dīvaini apzināties, ka cilvēks, kurš agrāk spēlējās ar bērniem, cilvēks ar kuru es spēlēju futbolu, raudāju, runājos par visu, kas uz sirds, ar kuru kopā rūpējāmies par sētas suni (mēs bijām vairāki pagalma bērni), ar kuru krūmiņos pīpējām, ir tas pats, kurš spēja nodarīt briesmu lietas vairākām mazām meitenēm. :-/

Man bija dīvaina sajūta dažus gadus atpakaļ. Vecvecākiem kaimiņos lauku viensētā dzīvoja viena tante, viņa mums sanāca ļoti attāla radiniece, vectēva māsīca vai kaut kas tāds. Viņai bija mana vecuma mazmazbērni - puika mana gada, meitene 1,5 gadus jaunāka. Ar puiku mācījāmies paralēlklasē. Vasarā mani veda uz laukiem, viņus arī, gājām viens pie otra ciemos, spēlējāmies katru vasaru. Viņu vecvecmamma nomira, kontakts zuda, bet nu vizuāli un pēc vārda, uzvārda, protams, atpazinu, zināju, ka tie ir bērnības draugi. Abi aizbrauca uz UK strādāt. Kad mums bija kādi gadi 22(?), puisis atbrauca uz Ziemassvētkiem uz Latviju, palika Rīgā pie draugiem, gāja tusēt, nākamajā rītā viņu atrada nosistu. Meitene pēc kāda gada pārdozēja narkotikas un mira... Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas diennaktīm raudās un ies uz baznīcu likt svecītes, bet ziniet, pagājuši 5 gadi, un man joprojām ir tāda ļoti dīvaina sajūta par šiem cilvēkiem. Es taču vēl detaļās atceros visas rotaļas, nedarbus, kā mēs viņu vecvecmammas galošas sagriezām, lai uztaisītu kaķeni, utt.

a man gan galvā pavasaris. :-D
un laiks atbilstošs.

Tāda skumja diskusija, atbilstoša diena.
--
Es parasti arī neskumstu īpaši par svešiem, bet šodien esmu satriekta - kopš ziņas, ka pavisam pēkšņi 32 vai 33 gados cilvēka vairs nav. Un tā pat nebija tā meitene, ar kuru kopā augām, vienkārši no mana ciema. Tad saproti, cik tā dzīve ir trausla.. Lai tuvajiem izdodas rast dvēseles mieru!

Tabaka
nu un kā? kļuvi vesela? kļuvi labs cilvēks? :-D

kad tikko pārcēlos uz Rīgu un vēl nebija savs ģimenes ārsts šeit, aizgāju uz VC4 pie maksas ģimene ārsta, rezultātā izgāju no kabineta un 3 dienas pinkšķēju par to, ka viņa pateica, ka esmu neārstējami slima, tādēļ, ka esmu slikts cilvēks, bet kad mani izrakstīs no slimnīcas, lai droši ejot pie viņas - palīdzēšot sakārto karmu un pārējās čakras :D

Man toties pēc tam bija fantastiska pediatre, kura izārstēja gan visu ģ.ā ielaisto, gan vienmēr iedziļinājās, kad kaut kas bija. Salīdzinājumam, ja ar ģ.ā es dzīvojos pa slimnīcām, tad ar pediatri līdz tam nemaz nenonāca. Tikai žēl, ka viņai speciāli nepiešķir ģimenes ārsta sertifikātu.:-/

Man ĢĀ pateica, ka esmu vesela un man nekas nav, ja jūtos slikti, lai iedzeru kumelīšu tēju. Saku - es ieēst neko nevaru! Ja neesot apetītes, lai iedzeru vērmeļu tēju. Saku - ir apetīte, kakls sāp! ĢĀ saka - nu tad dzer ibumetīnu! :-D Atteicos iet ārā no kabineta, kamēr man neuzrakstīs nosūtījumu pie LORa. Tā negribīgi uzrakstīja, aizeju pie LORa, man saka - o, jums ielaista strutojošā angīna, kārtojam dokumentus uz slimnīcu. Bet es 2 nedēļas staigāju pie ĢĀ ar sāpošu kaklu, man katru reizi aizvien jaunas tējas ieteica.

Gvinevera, :-D:-D:-D. Nu mana (par nožēlu atkal) ģ.ā vienreiz neredzēja stomatītu, tas ir fantastiski. Visa mute sarkana, es mokos un viss ir ok, nav zināms, kas tam bērnam ir, ka neēd.:-D

Maité
mana pirmā ģimenes ārste 2 gadus uzskatīja, ka hroniskās galvassāpes ar ko es mocījos no 15 gadu vecuma man pāries, kad es sākšu ar seksu nodarboties. NOPIETNI! tā arī apkārt stāstīja, ka es stulba un kad man būs vīrietis, tad arī būšu vesela un vispār es visu izdomāju. tagad liekas smieklīgi.

Ja runājam par ārstiem. Es atkal tiku pie ģimenes ārstes, kuru bērnībā man nomainīja, jo viņa nejēdza noteikt divas acīmredzamas diagnozes un ārstēja galīgi garām. Tā ir katastrofa.:-D Kad pirms 4 gadiem man vajadzēja specifisku ārstu, aizgāju pie kādiem 5, nesaprotu, viņi ir stulbi, vai izliekās. Tā nu viss palika, nafig maksāt par neko.

Absurds sanāk, bet, ja negribi nomirt, tev pašam bezmaz vai profesionāļa līmenī jāprot veikt sev diagnostika.

+++

par ārstu bezatbildīgo attieksmi arī man pašai ir stāsts tāpēc zinu, ka ja cilvēks pats neklauvēs visās durvīs un logos - viņam neviens nepalīdzēs. man šī mācība dārgi izmaksāja, bet nu neko - mūžu dzīvo mūžu mācies.
es arī maz spēju just līdzi svešiem cilvēkiem.

Tāpēc, ka ārsti neiedziļinās. Vispār. Pat maksas ārsti privātpraksēs nē. Kad es slimoju ar Laima slimību, pirms man to diagnosticēja, es gāju pie vairākiem ārstiem un skaidroju situāciju, ka man ir aizdomas par šo slimību, ka es slikti jūtos, ka vajadzētu pārbaudīties, ārsti smējās, teica, lai neizdomāju neesošas lietas un pastaigāju uz fizioterapiju. Tā jau ir paviršība pret savu darbu.
Absurds sanāk, bet, ja negribi nomirt, tev pašam bezmaz vai profesionāļa līmenī jāprot veikt sev diagnostika.
Manu empātiju pret nepazīstamiem vēža slimniekiem laikam notrulina tas, ka es pati pazīstu daudz, lai neteiktu, ka ļoti daudz jaunu cilvēku, kuri slimo/ir slimojuši ar vēzi - to ir tik daudz, ka jau vairs nešķiet nekas īpašs.

Čau!
Manā pusē spīd saulīte. (l) Un tam visam pa vidu pelēki mākoņi, cerams gan tie aizies tālu prom, jo gribas šodien ar ričuku pamīties. :)
Visādi citādi esmu pārdomās par maka iegādi, nu ļoti viens patīk, bet nu galīgi neder tikai 5 karšu kabatiņas. (t):D Pilnīgi žēl, ka tās kartes tik daudz. :D

Drīzāk jautājums, kāpēc jūs šīs ziņas uztrauc?

Vairums cilvēku ir empātiskas būtnes un līdzjūtība ir dabiska lieta.
Bet kārtējo reiz prieks, ka sabiedrība ir tik atsaucīga un vajadzīgā naudiņa tika savākta vienas dienas laikā. Un cilvēki turpina ziedot un ziedot.. tas ir kolosāli. Ceru, ka Vija uzvarēs cīņu ar vēzi.
Mana prātā, protams, iezogas visādi jautājumi no sērijas- vai tad ātrāk ārsti nevarēja izmeklēt vēderu, vai tiešām tā ir norma - teikt, lai pieņem šādu likteni, iet mājās un atvadās no tuviniekiem, jo tas nav ārstējams.. bet beigās radiem un draugiem izdodas sarunāt slimnīcu un sabiedrība saziedo naudiņu. Es ceru, ka viņa uzvarēs šo cīņu, bet ārsti man ar katru reizi ar vien vairāk izraisa riebumu..

Drīzāk jautājums, kāpēc jūs šīs ziņas uztrauc? Esmu briesmīgs cilvēks, bet neprotu just līdzi cita nelaimei. Jā, mani uztrauc karš, terorisms, bet ne tas, ka konkrētā Anna vai Liene slimo ar vēzi.
Un kad tad ziņu portālos nav bijis negatīvu ziņu? Pirms 10 gadiem tāpat bija pilni delfi ar sliktām ziņām.

Tikko atnācu uz darbu, pirms tam biju uz vingrošanu.
No rīta izskatījās tik cerīgi saulains, silts laiks, ka pat gribēju īso piedurkņu jaciņu vilkt. Labi,ka pārdomāju! Visapkārt pelēki mākoņi, diezgan spēcīgs vējš.
Izskatās,ka šī diena arī darbā būs diezgan mierīga. Kā mācēšu, tā sevi izklaidēšu un dienu pavadīšu. Nedaudz boooooring|-)

Paturpinot Mocheato - tad, kad bija tās pāris siltās dienas, sapirku tik skaistus šortus un kleitas, tā arī stāv ar visām birkām virsū. un veikalos tam lietām jau atlaides.

Kā es Tevi saprotu.
man arī vasaras plānās kleitiņas, svārciņi jauni un viskaut kas cits sapirkts un arī ar cenu birkām vēl klāt stāv skapī. :-/