Manā darba vietā arī ir bijis, ka atnāk strādāt sieviete jau esot stāvoklī un pēc pāris mēnešiem aiziet uz slimības lapas. Sieviete pati baidījās direktoram to paziņot, tāpēc palūdza HR to izdarīt. Direktors ir liels patriots un ļoti priecājās par to, ja darbiniekiem dzimst bērni, kad man bija 26 gadi un runājām par maniem karjeras plāniem, direktors teica, ka man vajadzētu piebremzēt un domāt arī par bērniem, viņam ir meita tajā vecumā, arī pārņemta ar karjeru un arī viņu viņš visu laiku cenšoties mudināt domāt par bērniem, karjera nekur nepazudīs.
Mums ir speciāla bonusu sistēma par bērniņu piedzimšanu, turklāt, jo vairāk bērnu dzimst, jo lielāki bonusi.
Protams, ka kaut kādas neērtības tas darba devējam sagādā, bet nevajag domāt, ka visi darba devēji ir monstri, kas gatavi nolamāt grūtnieci trīstāvīgiem vārdiem par to, ka tā nav pateikusi laicīgi par grūtniecību un ir ļāvusies darba devējam pieņemt viņu darbā.
Un darba devēja un darba ņēmēja attiecības ir formālas attiecības, kur viens pērk pakalpojumu un otrs pārdod pakalpojumu. Ja kādai pusei neapmierina sniegtā pakalpojuma kvalitāte vai pakalpojuma ņēmēja attieksme, samaksa par pakalpojumu utt., tad jebkura puse var pārtraukt šīs attiecības. Darba devējs nav nekāds Dievs, kuram vienīgajam ir teikšana.
Un, lai cik varbūt labs darba devējs, tās ir un paliek (ar retiem izņēmumiem) formālas attiecības un, ja ar darbinieku kaut kas atgadīsies, tad darba devējs neraudās pie darbinieka slimības gultas, bet meklēs citu, kas palīdzēs sasniegt viņa biznesa mērķus. Simple as that.
50
