Ir vasara, gribas ar savu puisi pavadīt pēc iespējas vairāk laika, kaut kur aizbraukt, utt.. BET.. Viņš katru dienu strādā, no rīta līdz vakaram. Jo vasarā ir ļoti daudz darba. Kā arī sestdienās un svētdienās strādā. Satikties nesanāk jau kādu mēnesi. Neesmu ar šo visu apmierināta un pateicu to puisim, bet viņš sāka dusmoties. Varbūt kādai ir līdzīga situācija? Vai arī ja tā būtu, kā uz to reaģētu?
Ledussirds Šoreiz tas nav svarīgi kur strādā. Bet viņa darba vieta mainās, atkarībā kurā vietā atrodas objekts. Var būt gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan Daugavpilī.
Banān, labi, ka tā :D Es reiz pazinu šādu čiepu, kam bija tāda veida uzskati un fakts, ka burkāni neaug kokos, bija padsmit gadu vecumā šokējošs jaunums. :D
Iesaku izlasīt Eda Baldvina bloga rakstu "Busy is the new stupid". Puisim acīmredzot darbs ir prioritāte. Vismaz lielāka prioritāte nekā Tu. Un nav tur nekāds "gribētu, bet diemžēl nevaru", bet gan "gribētu, bet tā nav tik liela prioritāte šobrīd kā mans darbs". (t)
362
