Ir pusdienlaiks, un man jau telefons burtiski sprāgst no zvaniem, nezinu, kas šodien par dienu, bet visiem ļoti patīk man zvanīt. Reizēm tā komunikācija tāda, ka nošauties gribas. Zvanu uz Nesti, jo viņi man nobloķējuši kartes, lai gan rēķini ir apmaksāti. Man jautā: uz kādu telefona numuru jums var atzvanīt. Es saku - šo pašu! Neste - vai jūsu telefona numurs ir 22****** (seko mans numurs)? Gribējās pateikt: jā, tāds pats, tikai vēl trijnieks priekšā!!! Reizēm liekas, ka cilvēki speciāli tēlo idiotus. Es saprotu, ka gan jau tai darbiniecei ir kārtība, kādā jāpieņem zvani un kādi jautājumi jāuzdod, bet nu šis taču ir absurds. Tāpat kā man vakar zvanīja no vienas valsts iestādes un gari un plaši skaidroja, lai es paņemu līdzi pilnvaru, lai gan pirms pusstundas es zvanīju viņiem un teicu, ka man būs līdzi pilnvara. Saku: mēs taču ar jums jau to tikko izrunājām! Man atbildēja: jā, es tikai gribēju pārliecināties, ka jūs saprotat. Wtf. (t)