ooo, mana tēma :)
Pirms aptuveni gada paņēmu no ielas vismīlīgāko un glaudīgāko kaķīti, ko esmu redzējusi. Un uzvedībā ideālu, nebija jāmāca, nedz kastē iešana, nedz pa galdiem nestaigāšana. Joprojām liekas, ka kāds tajā apkaimē palika bez kaķa, bet vietējie zināja stāstīt, ka šis tur no nekurienes uzradies un jau 4 dienas tusē.
Ar sauso barību cimperlējas, pašlaik dodu purina, ik pa dažiem mēnešiem nomainu, paeksperimentēju kaut ko, ja atrodu, ka ēd, tad baroju, kamēr neapnīk :D Vismaz reizi nedēļā svaigā gaļa, vai principā ja pašai gatavojot ir kādi smuki atgriezumi, tad tos kaķim. Zāli ēd, burkānus grauž, baldariāņus košļā. Reizi pusgadā pa vitamīnu kursam un attārpošanas tableti. Pote bija tikai pirmoreiz pie Beinerta aiznesot.
Totāls dzīvokļa kaķis, baidās no atvērta loga, un ārpasaules kā tādas. Domāju, ka kaķim visa pasaule ir tā teritorija, ko viņš pazīst un ir izošņājis, līdz ar to staidzināt viņu pa āru man nav ne mazākās vēlmes. Pēc tam vēl ņaudēs pie durvīm, kā te pieminēja.
Kādreiz suni gribēju, bet kaķis man klēpī ieleca pats, un tas ir fantastiski, cik tas mīļums ir pašpietiekams un mieru nesošs, tā mēs forši līdzpastāvam :)