ka izskatam nav nozīmes. Bija īsā diena darbā tāpēc aizbraucu uz jūrmalu. Ieliku austiņas, uzvilku saulesbrilles un mierīgi sēdēju. Pagriezos lai nomainītu dziesmu kad pēkšņi riktīgi piselīgas meičas pienāca un viena teica: "Vai tu varētu uz mums neskatīties. Mēs zinām ka tu mūs bildē un palūgsim tevi tās izdzēst." Laikam no turienes kur viņas bija izskatījās ka es uz viņām lupīju. Es biju uz pakaļas, nezināju ko teikt sākumā, bet pēc tam mēģināju visu izskaidrot, bet viņas man neticēja. Parādīju ka neko neesmu bildējis, tad atsējās bet teica lai tik un tā uz viņām neskatoties. Nekas tāds nekad nenotiktu ar smuku čali. Pie smuka džeka nāktu iepazīties.
Skolā vnk sēžu klasē, divas meitenes man pretī un dzirdu ka runā par mani - fuj kāds viņam deguns kā cūkai, cik pretīgi kaulains utt. Un tas ir tikai viens piemērs par izskatu, nerunāsim par drēbēm u.c. lietām, kas bija skolā aktuālas. Kāpēc lai es ko tādu izfantāzētu?
Tā nav pirmā reize kad man tā notiek. Ir gadījies pat vairākas reizes autobusā kad braucu un skatos ārā pa vadītāja logu vai pa pretējo logu un bābas sāk teikt ka es uz viņām blenžu. Vienreiz kkādas mazgadīgās tā teica un visi uz mani skatījās tā it kā es būtu kkāds pedofīls, likās ka viņi grib mani nosist, viena ome pat sāka lamāties uz mani.
Dzīvoju pie jūras visu mužu, 2km un nav tā pārildītākā, vietu vienmēr var atrast. Pilnāks, nometas blakus līnijā, ja galīgi pilnā nu paliek priekšā vai aizmugurē, bet jābūt "kreizi" lai kādam miers nebūtu, un otrs aizdomīgumu nevajag radīt.
795
