Kā sadzīvot ar radiem un draugiem

Man laikam pēdējā pērle, par ko man gribējās pateikt "go get a life" bija, kad viena draudzene uzzināja, ka precos un sāka man pārliecinoši skaidrot, lai netērēju naudu kāzu kleitai, lai obligāti pērku kleitu līdz 100 eiro un obligāti tādu, ko pēc tam varēšu vēl vilkt uz citiem pasākumiem. Vienkārši WTF.

Kas tur tāds tik šausminošs, ka tik ļoti palicis prātā? :-)

Man laikam pēdējā pērle, par ko man gribējās pateikt "go get a life" bija, kad viena draudzene uzzināja, ka precos un sāka man pārliecinoši skaidrot, lai netērēju naudu kāzu kleitai, lai obligāti pērku kleitu līdz 100 eiro un obligāti tādu, ko pēc tam varēšu vēl vilkt uz citiem pasākumiem. :-D Vienkārši WTF. :-D

Jāmācās tikt galā, tāpat kā ar naudas jautājumiem vai ko citu, kas nu kuram nepatīk, tāpēc jau sarunāšanos neviens neaizliegs.

Bet padiskutēt cosmo par efektīvākajām atbildēm mums neviens nevar aizliegt. :-)

Baigi jūs tas ietekmē, it īpaši tām, kas nevēlas bērnus, interesantās kompānijās uzturaties, ja to visu laiku bez pārtraukuma jautā. Jāmācās tikt galā, tāpat kā ar naudas jautājumiem vai ko citu, kas nu kuram nepatīk, tāpēc jau sarunāšanos neviens neaizliegs.

Cilvēki vispār tik netaktiski palikuši, pat sāku izvairīties no dažiem, māca mani ko man darīt atvaļinājumā, kā dzīvokli iekārtot, nu pilnīgi sviestainas lietas, kas viņus neskar, citreiz pilnīgi gandrīz līdz asarām. Nemāku smuki atbildēt, ja atbildu ko domāju, apvainojas.

+++
Mēnesi atpakaļ vecāka kundze acīm dusmās zibot sāka lasīt morāli par to, ka vīrs pēc kāzām pieņēma manu uzvārdu (mums abiem tas likās smukāks) - cik nevīrišķīgi utt :D Es gandrīz uz pakaļas :D
Bet par tēmu.. Saprotu autori, ui kā saprotu. Jāmācās nekautrējoties šaut pretī un neņemt pierē.

Par šo tēmu bija anekdote. "Bērnībā, kad kāds precējās, tantes klapēja man pa plecu un teica: tu nākamā, tu nākamā. Tagad, kad redzu bēres, klapēju tantēm pa plecu un saku: tu nākamā." Nopietni runājot, uzbāzīgajiem pasaki, ka attiecīgo tēmu nekomentēsi un ka tā nav jautātāja darīšana, un viss. Pāris reizes vēl pajautās un pārstās.

kad tad beidzot savu lūzni Tolmetā nodosi un nopirksi normālu auto. .. Tolmetā.. :-D:-D badass :D

Nikola. oooo jā, tā tev piekrītu. Man tā dēļ pat ar māsu rodas problēmas, jo viņai dikti interesē manas finanses, kaut arī man par to dikti nepatīk runāt (t) Bieži uzsver, ka man vajadzētu darīt tā un šitā un nevajadzētu darīt savādāk, jo man taču finanses atļaujas bla bla bla... Besī reāli (t):-/

Cilvēki vispār tik netaktiski palikuši, pat sāku izvairīties no dažiem, māca mani ko man darīt atvaļinājumā, kā dzīvokli iekārtot, nu pilnīgi sviestainas lietas, kas viņus neskar, citreiz pilnīgi gandrīz līdz asarām. Nemāku smuki atbildēt, ja atbildu ko domāju, apvainojas.
Par bērniem gan savādāk, negribu, jo nav apstakļu, tā arī pamatā atbildu, pie reizes noliekot jautātāja dzīvesveidu, ka es nav pieņemami audzināt bērnus, ja dzīvesvietas platība nav pietiekama, ka nevaru uzgrūst vecvecākiem utt.

Ja gribas, bet nesanāk, tad es saprotu, ka var šo jautājumu uztvert saasināti. Tad tiešām jāizdomā veids, kā pieklusināt pārējo balsis. Pārējās gan, nu liela muiža, sašutuma kalngals, kā kaut kāda pajautāja un kā pajautāja, kādā tonī un kādus vārdus izmantoja, vai, vai, totāli pārspīlēti. Pilnīgi vienalga, vai viņi domā, ka mazbērnus vajag, demogrāfiju celt vajag, pēc kāzām vajag vai vispār tieši man tagad vajadzētu, to es lemju ar partneri un viss. Atkarīgs, kā uzjautā, tiešām interesē, tad tas arī viss un miers, nedomāju, ka tagad visi speciāli staigā un domā, kā tik likt justies slikti. Var taču izdomāt, ko atbildēt, ne jau pirmais jautājumus, kādu negribas dzirdēt kādam indivīdam.

Paši tuvākie man šādus muļķīgus jautājumus neuzdod, paziņām un vīra radiem vienkārši atbildu - es šobrīd negribu apspriest šo jautājumu - un viss, lai domā, ko grib. Netaisos strīdēties pretī vai nodarbināt prātu, domājot uzjautrinošas atbildes. Es šo jautājumu neapspriežu un viss, mainām tematu. Mani bieži saukā par dusmīgu vai nesabiedrisku, jo es bieži mēdzu atklāti pateikt - nē, mēs par to nerunāsim. Nu nav visiem jāzina, mans veselības stāvoklis, algas apmērs un tml. Ziņkārība nav pievilcīga īpašība, arī tad, ja tiek maskēta aiz nez kādām rūpēm un mega draudzības vai radniecības saitēm. Nekas no tā neuzliek pienākumu atskaitīties par jebko, kas notiek manā dzīvē, ja tas attiecas tikai uz mani, manu ķermeni, manu vīru, maniem bērniem etc.

Kā ar to sadzīvot?

Nav jāsadzīvo. Vienu reizi jānoliek pie vietas un viss.
Man pagaidām ar šo jautājumu viegli iet. Kad jautā, saku, ka vēl neesmu precējusies, un par to sākšu domāt tikai pēc kāzām. Jāpiemin gan, ka man ir 23 gadi, un mani izbrīna, ka cilvēki šausminās par to, ka šajā vecumā vēl neplānoju... (t)

Nu kuram katram es to nejautaju. Ir draudzenes,kuram var jautat ari tadus intimus jautajumus. Nekaadu labumu no vinu berniem tiesam neieguutu. Tapec jau ari jazina, kam, ko driskt jautat.

Esmu pati apjautajusies draudzenem, vai neplano pieaugumu un esmu sanemusi normalas atbildes, ka nee pagaidam neplano vai, ka nesanak tik vienkarsi.

Tīri intereses pēc (tas nav uzbrauciens) - kāpēc Tu jautā, Tevi tas tiešām interesē, jautā pieklājības pēc? Tas ir tāds small talk līdzīgi kā ar laikapstākļiem? Vai arī Tev ir bērni un jautā, lai rēķinātos, ka nākotnē būs kopīgas intereses/ rotaļbiedri bērniem?
Es nekad nevienam neesmu jautājusi, jo, godīgi sakot, mani tas neinteresē...

Man ari liekas, ka ir netaktiski uzdod tadu jautajumu, ja vel tikai pazinas vai attali radinieki Kadreiz var pajautat, bet ja nesanem atbildi, tad es saprastu, ka vai nevelas vai kas nesanak. Esmu pati apjautajusies draudzenem, vai neplano pieaugumu un esmu sanemusi normalas atbildes, ka nee pagaidam neplano vai, ka nesanak tik vienkarsi. Bet katru reizi ieraugot kautko prasit nee,tas nav ok.
Man netaktiski kaimini vai radi ir teikusi,ka vajag otru bernu, es tik pajautaju vai vini naktis vinu aukles un uztures, jo otrs berns ir ari papildus lidzekli.

Par teikšanu radiem...nu nezinu. Manai māsīcai "nesanāk", pateica savai vecmammai, lieki teikt, ka tagad to zinam mēs VISI, arī radi, kas pavisam citā pilsētā dzīvo.
Man tas būtu ļoti nepatīkami. Tad jau labāk atcirst vienreiz, lai otreiz padomā pirms jautā un viss, tikai nevajag no tā taisīt konfliktu.
Patika kā te viena meitene rakstīja citā diskusijā - kas es viņu veikalā nopirkšu?
Bērns nav tikai sanāk/nesanāk, bērns ir fizioloģijas, veselības, laika, stabilitātes, naudas, psiholoģiskās un fiziskās gatavības jautājums, un pirmkārt vēlēšanās/nevēlēšanās.

Njā, netaktiski. Un ne vienmēr tuviem cilvēkiem vajag atklāt patiesību... jo kad es vai vīrs apmeklējam ārstu, vai izsakos par sāpēm vēderā, cilvēki nez kāpēc domā, ka problēmas ar auglību un to apspriež aiz muguras. Man tas liekas nu tiiik nenormāli tizli. Ok uzjautāt 1x vai ir doma par mazo, bet kaut ko uzbāzties

man tas arī šķiet ļoti netaktisks jautājums. it kā sievietes sūtība būtu dzemdēt un it kā visas ļoti grib bērnus? srsly? un arī ja grib bērnu un nesanāk, tad uzdot tādu jautājumu vispār liekas rupji un nepieklājīgi. es droši vien dusmīgi teiktu ko pretī.

:-D Es vēl neesmu precējusies, tā ka man ir t.s. "secret weapon", ar ko es esmu atstājusi uz pauzes daudzus cilvēkus, jo sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki ir šokā. Mana atbilde ir "Vai jums šķiet taktiski uzdot šādu jautājumu neprecētai sievietei?" Neprecētās droši var šo izmantot - strādā!
Bet, kad būšu precējusies, noteikti izmantošu bully metodi ar pretjautājumu par māju Baltezerā, savu biznesu vai arī to, kad tad beidzot savu lūzni Tolmetā nodosi un nopirksi normālu auto.

Par to es neiedomājos.