Vārdi "Tu man patīc" neskaitāmas reizes dienā!

Man reiz puisis otrajā randiņā pateica, ka mani mīl. Pēc tam tikāmies vēl dažas reizes un sekoja "Mana mīļā, mana dārgā, mana ..., mana ..., MANA ...". Mēs pat nebijām pāris un lieki piebilst, ka nekas mums nesanāca.
--
Es esmu no tiem cilvēkiem, kam svarīgi, lai mīlestību un pieķeršanos rāda darbi, ne vārdi. Katru dienu n-tās reizes teikt liekas traki par daudz.

Florie VAI NE?
Un puisis, diemžēl, to nesaprot, viņam tas šķiet aizskaroši. No viņa arī to vien dzirdu kā "mana". (s)

Bēdz! Bēdz, kamēr vari, nekas labs tur nebūs, vēlāk sāksies greizsirdības lēkmes un scēnas!
Protams, tā var arī nenotikt, bet pēc savas pieredzes saku, ka labāk ni ni

twig viena greizsirdības scēna jau ir bijus, diez gan liela :-|

viena greizsirdības scēna jau ir bijus, diez gan liela

pēc 1 mēneša kopā būšanas? :-| Es laikam bēgtu no tāda vīrieša tā tālāk...

Katrs jau to mīlestību/patikšanu izrāda citādāk, viens darbos, otrs vārdos, trešais kopā pavadītajā laikā...
Ja viņš visu mūžu tā darījis, protams, ka neredzēs problēmu, un tevi nesapratīs.

Man patika te lasītais stāsts par to kā vīrietis nemitīgi izrādīju patiku un sievietei besīja, cik daudz, par daudz, cik var?!
Līdz pati saķērās un tas daudzums galīgi vairs nelikās par daudz.. :)

nea. Izklausās, ka čalim ir problēmas un viņš nepazīst veselīgas attiecības, bet pazīst tikai atkarīgās attiecības. Ieguglē jēdzienu, palasi, padomā pati kā ir vai nav. Bet no malas izskatās, ka nekā veselīga jums tur nav : (

Bēdz! Bēdz, kamēr vari

Njā... :D:D:D
TokyoDream
Nuu, ja Tu pati esi saprātīga un puisim citā ziņā nav ne vainas, tad izglīto viņu par šo jautājumu, izstāsti visu no A - Z. Ja viņš turpina apvainoties, tā vietā, lai saprastu Tevi un mainītos - tātad vēl nav laiks. Viņam vnk jāpieaug...

Caloo paldies, vērtīgs padoms. Skatīšos kā ies! Ceru, ka tas neprasīs pārāk ilgu laiku (t)

Bija līdzīgi. Arī ātri pateica, ka mīl. Toreiz es sāku smieties :D Bet principā mano arī apgrūtina ja saka 100x dienā ka patīk un mīl. Labāk lai pierāda ar darbiem. Piekrītu Caloo teiktajam.

Greizsirdības scēna jau pēc 1 mēneša kopā būšanas? Apvainošanas uz tik nevainīgiem aizrādījumiem? Tā bāšanās ar "tumanļotipatīc" pārmērīgi bieži, turklāt ne pa tēmai... Es nezinu. Es bēgtu tālu. Un tici man, viegli Tev no viņa tikt vaļā nebūs.

Bēdz! Bēdz, kamēr vari

Izklausās skarbi, bet es arī šo visdrīzāk ieteiktu.
Tas, ka visu laiku saka, ka patīc, vēl būtu ok, bet tas, ka apvainojas, kad tu mēģini savas jūtas izklāstīt, un liela greizsirdības scēna jau pirmā mēneša laikā ir pamatīgi red flag, ka viņš attiecībās drāmas taisīs un tev smadzenes p*sīs.
Turklāt, viņš plāno tā visu dzīvi turpināt un 30 reizes dienā tev teikt, cik ļoti tu viņam patīc? Jo, ja viņš to kaut kad vēlāk pārstās darīt, tev tad var sākt likties, ka jūtas noplakušas utt.

Es arī vienu brīdi tikos ar līdzīgu - tu man patīc, tu mani apbur, kā man ir paveicies ar tevi, tas laikam bija liktenis utt. katra teikuma beigās. Jau no paša sākuma nevarēju izturēt, bet puisis to skaidroja kā atklātību. Pirmajās nedēļās jau atzinās mīlestībā, es neko - stulbi pasmaidīju, lai nesāktu smieties. Pēc tam jau arī sākās nepamatota greizsirdība, tad uzreiz ņēmu kājas pār pleciem un centos to visu ātrāk beigt. :-D
Svarīgāk jau lai to visu pierāda darot, nevis tikai tukši visu dienu kladzina, cik ļoti viņam patīc.

Aaaah, es arī bēgtu no tāda, nu vismaz ar savu šībrīža prātu saprastu, ka nekas prātīgs tur nebūs. 16 gados iepazinos ar krietni vecāku puisi, kas arī jau pirmajā nedēļā kladzināja - cik ļoti tu man patīc, tad sekoja - cik ļoti es tevi mīlu, tad bija - es nespēju bez tevis dzīvot, tālāk jau, ja tu mani pamestu, es laikam nolēktu no tilta utt. Otrajā draudzības mēnesī ar lielu skandālu un greizsirdības scēnu (uz ielas, starp garāmejošiem cilvēkiem un dažiem, kas to visu skatījās kā šovu) nācās pieņemt draudzības gredzenu!!!(t):-D Attiecīgi pēc tam nācās klausīties pārmetumus, ka to gredzenu nenēsāju un ārprāc kāda tam vērtība, bezmaz ģimenes relikvija utt. Nu neko, vēl pāris nedēļas izturēju, apdomājos un atdevu gredzenu, pateicu, ka nekas mums nesanāks. Protams sekoja pašnāvības draudi un viss kas cits, bet es vēsi tā arī pateicu, ka droši var to darīt, jo viņš jau mani tad bija davedis ar savu pārmērību visā. Nu nekas, gadu vēlāk uzkāpu uz tāda paša grābekļa, tik tas ilgāk maskējās, scenārijs tāds pats.

Man bija kaut kas līdzīgs..ļoti sen..sāku tikties ar puisi un viņš tiešām nemitīgi skandināja(jau pašā attiecību sākumā), kā mani mīlot, ka viņš nekad vēl tā neesot juties un tā tālāk:-Dbet tā jau nebija tā problēma, man tas tā baigi pat netraucēja.Viņš kontrolēja mani ļoti, ļoti, uzskatīja, ka man viņam par katru sīkumu jāatskaitās, bija ļoti greizsirdīgs, ilgi es to neizturēju, bēgu prom no viņa, kādu laiku vēl nevarēju rast mieru no viņa, bet ar nekādām pašnāvībām nav draudējis:-D

Izklausās ka minimums savādi, ja puisis visu laiku saka ka Tu viņam patīc, kaut kas te nav tā, normāli puiši tā neuzvedās. Iespējams Tev tiešām ir laiks mūkt prom, kamēr no puiša puses nav sākuši parādīties citi "pārsteigumi".

Pievienojos tām, kas saka bēdz. Un rēķinies, ka tā bēgšana visticamāk būs saistīta ar drāmām un scēnām. Tā ir stipri bērnišķīga un nenobriedusi izpratne par attiecībām, pieguši cilvēki gluži vienkārši tā neuzvedas. Greizsirdības scēnas ir pamatīgs sarkanais karogs un cukurūdens liešana tāpat. Es arī kādu brīdi satikos ar tādu čali - viņš jau pēc nedēļas man atzinās mūžīgā mīlestībā un nebeidza skandināt, ka bez manis viņa dzīve nav iedomājama, cik es laba, skaista un lieliska. Tāda pielūgsme man atgādina mazu kucēnu, nevis pieaugušu vīrieti.

Es gan nebusu tik kategoriska un begt neieteiksu.
Cik jums gadu? Pirmas attiecibas?

Beibe.Marta ja pareizi atceros, tad TokyoDream ir dāma ar pieredzi un tas nav viņas pirmās attiecības.