Sociālā rehabilitācija vai Sociālā aprūpe, kāda būtska atšķirība ir starp šīm programmām?

Lai mani palabo veselības aprūpes speciālisti, bet, manuprāt, galvenā atšķirība ir tā, ka sociālais aprūpētājs iet pie klienta uz mājām, nu tur nes pārtiku veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar invaliditāti, palīdz nomazgāties, utml., bet sociālais rehabilitētājs izstrādā rehabilitācijas plānu un palīdz atgūties , piemēram, pēc traumām, ja cilvēks cietis avārijā, ja ir bijis insults, utml. gadījumos (bet ne tikai, protams). Man ir viena draudzene, kas ir ergoterapeite, esmu ar viņu runājusi par visām šīm rehabilitācijas lietām, utml., es laikam izvēlētos sociālo rehabilitāciju - tur sanāk darbs arī ar cilvēkiem no augstāka sociālā slāņa, manuprāt, darbs nav tik depresīvs. Jo ir arī pa kādam pozitīvam gadījumam, kad izdodas cilvēku atgriezt normālajā dzīves ritmā. Sociālā aprūpētāja darbs vismaz man asociējas ar bēdu leju, darbu ar cilvēkiem, kas ir tiešām neapskaužami sliktā situācijā. Jābūt ļoti stiprai nervu sistēmai.

Cik uzmetu aci, tad man izskatās, ka rehabilitācija ir domāta gadījumiem, kad nepieciešams atbalsta personāls dzīves uzlabošanai, lai tālāk iztiktu saviem, nu jau uzlabotajiem spēkiem, savukārt aprūpe ir gadījumos, kad atbalsts dzīves kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams pastāvīgi, jo uzlabojumi paša spēkiem nav gaidāmi.
Lielas atšķirības nav, jo, manuprāt, tādos gadījumos abi atbalsta veidi tāpat pārklājas.

Daenerys1 Es arī tā pat padomāju, ka aprūpētājs ir tas, kurš iet pie cilvēka uz mājām un palīdz sakopties.:)

Iespējas darba tirgū
Sociālais rehabilitētājs strādā:
ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
dienas aprūpes centros;
biedrībās un nevalstiskās organizācijās;
personu dzīves vietās, patversmēs, grupu dzīvokļos;
krīžu aprūpes centros;
pašvaldību aģentūrās un sociālajos dienestos;
probācijas dienesta struktūrvienībās.

bet si ir pirma limena izglitiba, talaka varut kas labak spid . rehabilitologs ko te mineja ddeanersi ir medicinas nozare nevis cociala ka te. Un vispar tur tak linkos vis smuki uzrakstits.

Ja tu velies tiesi rehabilitologogu tad mekle http://www.prm.lv/par-lara/
http://www.rsu.lv/studiju-iespejas/pamatstudijas/medicinas-un-veselibas-aprupes-studiju-programmas/medicina med studijas te.
tu tagad izvelejies vienu nohttp://www.nva.gov.lv/karjera/index.php?cid=10&mid=118&mode=prof&pr_id=2105 viss atkal uzrakstit smalki

Iespējas darba tirgū
Sociālais rehabilitētājs strādā:
ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās;
dienas aprūpes centros;
biedrībās un nevalstiskās organizācijās;
personu dzīves vietās, patversmēs, grupu dzīvokļos;
krīžu aprūpes centros;
pašvaldību aģentūrās un sociālajos dienestos;
probācijas dienesta struktūrvienībās.

padoma stingri vai kdienu velies par samera nelielu naudu pavadit sadi?

Rīdziniecei šoreiz taisnība. Bet tik un tā, ja jāizvēlas starp šiem diviem, sociālā rehabilitācija man šķiet labāka izvēle. Viena lieta, ja tev ir slima un veca kaimiņiene, kurai šad tad aizdod 2 eiro, cita lieta - 8 stundu darba diena tikai ar šādiem cilvēkiem. Tas ļoti uzdod pa nerviem.
Kāpēc negribi iet mācīties par parasto medmāsu? Man viena paziņa 40 gadu vecumā aizgāja mācīties ar medmāsu, uz pusslodzi arī strādā slimnīcā, par spīti stresainajam un smagajam darbam, viņai patīk! Standarta slimnīcā vismaz nonāk cilvēki, kam ir kur atgriezties, ir ģimenes, ir radi un draugi, kas nāk ciemos, tā darba vide nav tik drūma. Staigāt pa pensionāru dzīvokļiem - nūuuu es nezinu. Man kaimiņos dzīvoja viena tāda tante, žēl viņas bija ļoti, bet nu arī tās bija drausmas, kas tu darījās. Ja būtu 10 tādi klienti, sajuktu prātā.

Neiedziļinājos abu programmu atšķirībās, piedod, bet uzskatu, ka gan sevis, gan aprūpējamo dēļ tev ir jāizvēlas šāda profesija tikai tad, ja jūti sevī misijas apziņu - palīdzēt cilvēkiem. Tur nevar domāt par karjeru, izaugsmes iespējām, naudu. Šāds darbs, lai arī it kā pieprasīts darba tirgū, ir atsevišķiem izredzētiem cilvēkiem, kuru empātijas spējas un altruisms ir vairākas reizes virs vidējā.

Šķiet, ka:
sociālais aprūpētājs - iet uz mājām, palīdz ikdienas darbos, pamatvajadzību izpildei;
sociālais rehabilitētājs - novērtē veselības stāvokli, izstrādā uzlabojumus, ne tikai palīdz izpildīt darbības, bet mēģina atgriezt cilvēku ''apritē''.

Pirmais kritērijs, pēc kura izvelējos programmu bija tas, ka jāmācās tikai 2.gadi, jo pirms tam jau likās, ka 25 gadi ir par daudz un kur nu vēl 3 vai 4 gadus atdot mācībām, jau tā esmu laiku velti terējusi visādam nevajadzīgām lietām. Otrais iemesls ir tas, ka man ir mūžīgā depresija, sevis žēlošana un sajūta, ka nekam nederu un neko lāgā neprotu un varbūt darbs ar cilvēkiem, kuriem nav paveicies, man dos kaut kadu cerību, ka varbūt es kaut ko spēju, palīdzēt citiem, lai ir jēga no manas eksistēšanas. Kaut kā tā.

Otrais iemesls ir tas, ka man ir mūžīgā depresija, sevis žēlošana un sajūta, ka nekam nederu un neko lāgā neprotu un varbūt darbs ar cilvēkiem, kuriem nav paveicies, man dos kaut kadu cerību, ka varbūt es kaut ko spēju, palīdzēt citiem, lai ir jēga no manas eksistēšanas. Kaut kā tā.
Tas tiešām varētu palīdzēt. ;-) Izvēle jau nav slikta, valsts apmaksātas studijas. Nav jau visu mūžu jāstrādā šajā jomā.

2bskinny4, cienījama doma un vēlme palīdzēt citiem. :-)

Šķiet, ka:
sociālais aprūpētājs - iet uz mājām, palīdz ikdienas darbos, pamatvajadzību izpildei;
sociālais rehabilitētājs - novērtē veselības stāvokli, izstrādā uzlabojumus, ne tikai palīdz izpildīt darbības, bet mēģina atgriezt cilvēku ''apritē''.

Domāju līdzīgi, ka rehabilitētājs ir plašāka profesija.