Cik daudz ES varu līdzēt šajā situācijā?

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Labrīt!
.
Tāds, ne īpaši labs rīts man sanācis. Domāju jums uzrakstīt, pajautāt pēc padoma kārtējo reizi.
.
Ir tā, ka jau kādu labu laiku manam patēvam ir ļoti slikti ar veselību. Viņš vairs nestrādā, visu laiku ārstējas, nesen atbrauca no slimnīcas, kur pabija mēnesi. Tad gāja visādi, tad labi, tad sliktāk.. Pēdējo reizi, kad apciemoju viņu slimnīcā, viņš jau tāds možāks, runātīgāks, kustīgāks, un šķita, ka atkal viss būs labi! Patēvam ir (ja nemaldos) 59 gadi, jau pieauguši bērni, jau cik mazbērni. Galīgi kustīgs, skaļu balsi, valdonīgs, nu tāds kādu mēs viņu visi zinām. Bet tā kaite, kas viņam ir (un kaites kā pa ķēdīti iet viena otrai līdzi) šobrīd galīgi viņu ir nomocījusi.
.
Vakar sazvanījos ar mammu, prasīju, kā viņam klājas. Viņa saka, ka pavisam slikti. Aizvakar jau esot bijis jau galīgi slikti, ka nu pavisam. Viņš ir novārdzis, knapi runā, guļ daudz un vēl pie tā visa saaukstējies. Pirms tam, kad viņam bija labāk, viņš gan mašīnu paremontēja, gan izbrauca ārpus pilsētas, gan dārzā abi parušinājās. Laikam mazlietiņ atkal pārpūlējās un nu rezultāts atkal bēdīgs. Vakardienas telefonsarunā ja es mammu kaut kā iepriecināju ar saviem notikumiem un stāstiem, tad mamma mani saskumdināja.
.
Lai kā man negribētos, ir tomēr jāiedomājas par to ļaunāko.. a ja nu.. Arī man ir stress par to, arī es uztraucos, domāju, BAIDOS! Zinu jau, ka tas notiek ar katru un jebkurā laikā.
.
Bet mans jautājums būs vairāk par to, ko REĀLI ES, kā meita varu darīt, ja viss ir tomēr slikti?
Man pašai ir 25 gadi, tūlīt palikšu bez darba. Pati sevi par 100% uzturēt nespēju arī tad, kad man bija darbs. Vecākiem mazlietiņ bija jāpiepalīdz tieši nomaksāt īri. Daudz jau neko viņiem nebija man jāsūta, taču tas mazumiņš man ļoti palīdzēja. Pati esmu tādā „nezinu, ko darīt ar savu dzivi tagad” stāvoklī. No vienas puses esmu excited, ka atpūtīšos vasarā un sazin ko izdomāšu darīt, no otras puses bailes būt bez darba. Nekad tā speciāli neesmu bijusi bez darba, uzreiz kaut ko esmu meklējusi, kad gāju prom no iepriekšējā darba. Neesmu bijusi šādā situācijā un termins „bezdarbnieka pabalsts” man ir svešs.
.
Reāli, ko ES tāda varu darīt lietas labā, ja piepildās ļaunākais? Ja kaut kas notiek, mana mamma paliek mājās mazpilsētā viena pati lielā divstāvu privātmājā ar suni un kaķi! Un dārzu un mauriņu, un savu darbu! Es pati neesmu gatava (tas nebūtu tas īstais vārds – negribu!) pārcelties uz mājām atpakaļ! Arī tā doma mani pašu satrauc, ka būs jādzīvo savā mazpilsētā, kur man apnīk jau otrajā dienā. Tas man uzdzen atkal stresu. Labi, es jau gluži neesmu viena, ir arī mammas māsa un citi tuvinieki, un gan jau kopā mēs visu spētu! Taču man tāds ieradums visu uz saviem pleciem uzkraut (es pati, es pati, es pati) un daudz par to domāt pašai.
.
Kāda ir bijusi jūsu pieredze, ko jūs darītu manā vietā un ko ieteiktu?
.
Zinu, ka varbūt mazliet par ātru par ko tādu domāt, taču „uzliku uz papīra” kaut vai lai vieglāk paliek.
.
Paldies!
23.06.2017 09:21 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
SunInMyHair
Tu labi pati apraksti, cik var būt ļoti švaki ar naudām, bet tad kāda brīva vasara tīta sapņos? Pieaugusi sieviete esi it kā, pārmetumu te nav, nedaudz izbrīna, ka tāds domu gājiens cilvēkam, esot tādos apstākļos, kā stāsti. :-)
23.06.2017 15:49 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Duujaa, varbūt viss ir vienā laikā. Jo, kad izdomāju, ka iešu prom no darba un kāda varētu būt tālākā rīcība vasarā, tad nekas neliecināja par to, ka būs tik slikti. Pat likās, ka beidzot patēvam viss ir labi. Bet tagad viss ir tādā vienā putrā.
Es vienkārši gribēju kādu mēnesi atpūsties, vienkārši atpūsties, nenogulēt visu dienu tikai tāpēc, ka man iepriekšējā dienā bijusi nakts maiņa, nebūt jau trešo nakti pēc kārtas darbā. Es vienkārši gribēju atpūsties un ieiet normālā ritmā un meklēt normālu darbu (bez maiņām).
Es neko daudz neprasu. Tikai mazliet brīva laika un sakārot sevi un savu miegu un ritmu. Un tur nav runa par sapņaino vasaru un nekā nedarīšanu.
23.06.2017 15:54 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
SunInMyHair
Nu situācijām ir jāpielāgojas. Vienkārši atpūsties nozīmē brīvs laiks, vienalga, guli, skaties filmas, lasi vai ik pa laikam pameklē darbu, tas nozīmē vienu un to pašu.
23.06.2017 16:00 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
SunInMyHair
Manuprāt, visreālākais, ko Tu tagad vari šajā situācijā, ir parūpēties par sevi un savu dzīvi. :)
.
Ja pareizi saprotu, tad Tu pamatīgi līdzpārdzīvo patēva veselības problēmām (un viņa drīzo aiziešanu līdz ar to) un mammas situācijai, kad viņas mīļotais vīrietis slimo un, iespējams, drīz dosies uz labākiem medību laukiem. Bet, redzi, tā ir viņu dzīve - patēvam ir viņa dzīve, viņa (ne)veselība un dzīves ilgums, mātei ir sava dzīve un dzīve pēc tam, kad paliks viena. Bet tā ir viņu dzīve. Jā, Tu esi meita, tuva radiniece, bet tas nenozīmē, ka Tev tagad obligāti jārisina mātes situācija un patēva veselības problēmas. Un viņiem nav jārisina Tavējās. Jā, protams, ja viņiem ir iespējas un vēlme, viņi var Tev izlīdzēt, tāpat arī Tu vari viņiem palīdzēt, bet tas nav jāpārvērš par bezmaz vienīgo uzdevumu dzīvē.
.
Jo Tavs galvenais uzdevums šai dzīvē ir dzīvot savu dzīvi. ;)
23.06.2017 16:04 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
nerātnā, paldies! Patēvs ar mums jau padsmit gadus ir, mani jau no pirmās klases audzinājis. Visiem stāstu, ka man ir divi tēvi. Nu tas nav tā, ka patēvs ir patēvs. Un jā, es pārdzīvoju! :'-(
23.06.2017 16:08 |
 
Reitings 4227
Reģ: 31.03.2017
Pirms vēlies parūpēties par savu patēvu ,parūpējies par sevi, atrodi darbu,nostājies uz kājām. Kamēr pati nevarēsi parūpēties par sevi, patēvam tikai sliktāk būs, domā viņš būs ļoti priecīgs,ja zinās ,ka pati bez darba,naudas un vēl domā kā palīdzēt viņam, tas vēl tikai pasliktinās visu.
23.06.2017 16:13 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Nu, ja tā uztraucies un vēlies palīdzēt, tad neļauj saviem vecākiem, kuriem droši vien neiet viegli nekādā ziņā, apmaksāt Tavas dzīvesvietas īri (pie Rīgas cenām t;ā nemaz nav tik neliela summa), pārvācies pie vecākiem un atbalsti gan morāli, gan arī, apdarot kādus darbus.
23.06.2017 16:20 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
SunInMyHair
Tev ir lielisks patēvs, ja vari ar lepnumu teikt, ka Tev ir divi tēvi. :)
.
Tomēr nav jēgas kļūt par situācijas ķīlnieci (lai arī cik ļoti savu otro tēvu Tu mīlētu), jo nez vai viņš pats to sirds dziļumos gribētu, ja viņa dēļ Tu tā pārdzīvo. Nāve ir dabisks process, no tā neviens neizbēg. Viņš ar daudz mierīgāku sirdi aizies no šīs dzīves, ja manīs, ka viņa lieliskā meita turpinās izdzīvot savu fantastisko dzīvi. ;)
23.06.2017 16:27 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Viņš jau zina, ka pārdzīvoju. Kad viņš bija slimnīcā, katru reizi, kad viņam kaut ko vajadzēja aizvest, braucu pie viņa ciemos. Un ja tas būtu jādara vēlreiz, es to darītu. Es jutos tik labi, ka to varēju darīt un viņam palīdzēt un kaut ko garšīgu aizvest, piemēram, vai palikt kādu laiciņu un aprunāties un pastāstīt kādu joku. Es biju vienīgā no bērniem, kas viņu apciemoja slimnīcā (viņam pašam vēl trīs bērni). Es neko nesaku, taču zinu, ka, ja man tas viss būtu jādara vēlreiz, es to darītu!
23.06.2017 16:33 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Lai nu kā, tikšu sākumā pati uz savām kājām, būšu stipra. Ja kaut kas notiks, tad būšu mammas stiprais plecs un viņai nevajadzēs uztraukties par mani.
23.06.2017 16:38 |
 
Reitings 2573
Reģ: 14.08.2013
Viss, ko varu ieteikt,ir meklēt darbu. Bezdabnieka pabalstu nedabūsi uzreiz, turklāt, ņemot vērā, ka nevari savilkt galus pati, tātad arī alga tev nav liela, līdz ar to bezdarbnieka pabalsts tev būs niecīgs.
Ja es gribētu brīvu vasaru, noteikti pirms tam veidotu iekrājumus.
23.06.2017 16:51 |
 
Reitings 284
Reģ: 18.04.2017
Izklausās pēc vēža.
Man ir bijuši vairāki gadījumi, kad ārsti nekādu tādu diagnozi nesaka.
Bet, ceru, ka tā nav!!!
Piemēram, par manu omīti ārsti diezgan skaidri pateica, ka viņai atlikuši 2 mēneši. Bet, kas par kaiti to nepateica. :-(:-(:-(
23.06.2017 16:53 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Es biju vienīgā no bērniem, kas viņu apciemoja slimnīcā (viņam pašam vēl trīs bērni). Es neko nesaku, taču zinu, ka, ja man tas viss būtu jādara vēlreiz, es to darītu!

Ar uzsvēršanu, cik laba esi, bet citi kādi nezvēri, nekas nemainās šajā pasaulē.
pārvācies pie vecākiem un atbalsti gan morāli, gan arī, apdarot kādus darbus

Un pa to laiku pabūsi ģimenē, atjaunosies esot siltā kompānijā, arī palīdzēsi, bet neaizmirsti meklēt jaunu darbu.
23.06.2017 16:59 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Duujaa, par to domāju, rakstīt vai nē. Es to nedomāju, kā sevis pacelšanu augstāk.
Bet paldies par Taviem ieteikumiem!
23.06.2017 17:02 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
SunInMyHair
Kā saka, nenolaid rokas, kā ierasts meklē darbiņu un būvē sev vismaz apkārt kādu stabilitāti. Realitāte mēdz būt skarba.
23.06.2017 17:10 |
 
Reitings 284
Reģ: 18.04.2017
Varbūt, ka ne pa tēmu, bet man ir zināms viens 20 gadīgs džeks, kurš pelna 900 eiro lielu algu. Tēvs apmaksā dēlam dzīvokli. Cik, novēroju, dēls ar tēvu sazinās, tikai tad, kad vajag segt kaut kādus izdevumus.
23.06.2017 17:11 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Kaut kāda dīvaina slimība, ka nav ne diagnozes, ne konkrētas ārstēšanas, ne rezultātu... Vēzis? Vai autore vnk negrib atklāt diagnozi forumā?... (t)
Nesaskaty neko šausmīgu faktā, ka autore no sava darba grib atpūsties. Tikai jāatpūšās ar jēgu - meklē paralēli darbu (labu darbu, nevis kas pagadās!), palīdzi vecākiem saimniecībā cik bieži vien iespējams (vasara labs laiks tādām lietām), lai patēvam nav jāpārpūlas un viņš var veseļoties. Tās būtu tās labākās lietas, kuras tu, kā meita, vari darīt. Par to, ka vecākiem finansiāli nedaudz būs vēl jāpalīdz - es neuztrauktos, jo tā noteikti ir maza summa un aizejot no darba izmaksā vèl papildus naudu, līdz ar to var sagaidīt bezdarbnieka pabalstu. Nav jau tās summas tik milzīgas, ka vecākiem tas ir traks slogs, jo, ja tas tā būtu - gan jau viņi dotu par to mājienus. ;-)
23.06.2017 18:34 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Neons, jā, nu vispār tur ir viena kaite pēc otras pa ķēdīti, bet tās galvenās vietas ir aknas (C hepatīts) un kuņģis. Ārstēšana ir, zāles ir, tikai tā veselība lēkā visu laiku - tad labāk, tad sliktāk. Bija aizdomas arī par vēzi, bet, cik zinu, nav tas vēzis.
Nu atpūsties ar jēgu jau arī domāju. Kā jau teicu, smadzenes neatslēdzu. Noteikti braukšu mājās uz ilgāku laiku (nevis pāris dienas, kā kādreiz) un palīdzēšu visu!
Summa nav astronomiska, un viņi kopā nenosedz visu īres maksu. Un ja tiešām viņi nevarētu man finansiāli palīdzēt, viņi arī ar mani runātu, teiktu kaut ko un mēs kopīgi domātu labāku variantu.
23.06.2017 18:47 |
 
Reitings 1270
Reģ: 23.05.2014
Tas, ko tu vari darīt šajā situācijā ir atbalstīt savu ģimeni morāli, būt blakus un censties pati nostāties uz savām kājām. Man ir hroniskas slimības un tā pat kā tavam patēvam ir labās dienas, kad bieži vien izdaru vairāk kā vajadzētu (šis noteikti ir niķis daudziem cilvēkiem ar hroniskām slimībām, jo tādā veidā mēs jūtamies, ka atgūstam kontroli pār savu dzīvi), un sliktās, kad knapi velku dzīvību. Es nekad negribētu, lai mans bērns upurētu savu dzīvi tikai tā dēļ, ka esmu slima. Tikai apziņa vien, ka es nevaru pati par sevi parūpēties un kādam tā dēļ ir jācieš, manu stāvokli noteikti pasliktinātu.
Es tev iesaku neskatīties tik daudz uz to, kas notiktu, ja notiktu, bet vairāk pievērsties savas dzīves sakārtošanai. Mēs nevaram ietekmēt to, kas notiks rīt, bet mēs varam ietekmēt to, kur mēs būsim rīt.
23.06.2017 18:47 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Kristīne, es nejūtos tā, ka ciestu. Manā galvā ir doma, ka "tagad man ir kaut kā saviem vecākiem jāpalīdz" un bieži vien man šķiet, ka to varēšu izdarīt tikai aizvedot patēvam kaut ko garšīgu uz slimnīcu vai pievienojot naudu no savas puses par zālēm. Es laikam līdz galam īsti neaizdomājos, ka es varu palīdzēt savādāk. Tā kā jūs man šeit visi sakāt - palīdzot ar darbiem, biežāk sazvanoties, atbalstot morāli. Man tas ir jāsaprot, ka palīdzēt šobrīd varu savādāk.
23.06.2017 18:54 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits