Cik daudz ES varu līdzēt šajā situācijā?

 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Labrīt!
.
Tāds, ne īpaši labs rīts man sanācis. Domāju jums uzrakstīt, pajautāt pēc padoma kārtējo reizi.
.
Ir tā, ka jau kādu labu laiku manam patēvam ir ļoti slikti ar veselību. Viņš vairs nestrādā, visu laiku ārstējas, nesen atbrauca no slimnīcas, kur pabija mēnesi. Tad gāja visādi, tad labi, tad sliktāk.. Pēdējo reizi, kad apciemoju viņu slimnīcā, viņš jau tāds možāks, runātīgāks, kustīgāks, un šķita, ka atkal viss būs labi! Patēvam ir (ja nemaldos) 59 gadi, jau pieauguši bērni, jau cik mazbērni. Galīgi kustīgs, skaļu balsi, valdonīgs, nu tāds kādu mēs viņu visi zinām. Bet tā kaite, kas viņam ir (un kaites kā pa ķēdīti iet viena otrai līdzi) šobrīd galīgi viņu ir nomocījusi.
.
Vakar sazvanījos ar mammu, prasīju, kā viņam klājas. Viņa saka, ka pavisam slikti. Aizvakar jau esot bijis jau galīgi slikti, ka nu pavisam. Viņš ir novārdzis, knapi runā, guļ daudz un vēl pie tā visa saaukstējies. Pirms tam, kad viņam bija labāk, viņš gan mašīnu paremontēja, gan izbrauca ārpus pilsētas, gan dārzā abi parušinājās. Laikam mazlietiņ atkal pārpūlējās un nu rezultāts atkal bēdīgs. Vakardienas telefonsarunā ja es mammu kaut kā iepriecināju ar saviem notikumiem un stāstiem, tad mamma mani saskumdināja.
.
Lai kā man negribētos, ir tomēr jāiedomājas par to ļaunāko.. a ja nu.. Arī man ir stress par to, arī es uztraucos, domāju, BAIDOS! Zinu jau, ka tas notiek ar katru un jebkurā laikā.
.
Bet mans jautājums būs vairāk par to, ko REĀLI ES, kā meita varu darīt, ja viss ir tomēr slikti?
Man pašai ir 25 gadi, tūlīt palikšu bez darba. Pati sevi par 100% uzturēt nespēju arī tad, kad man bija darbs. Vecākiem mazlietiņ bija jāpiepalīdz tieši nomaksāt īri. Daudz jau neko viņiem nebija man jāsūta, taču tas mazumiņš man ļoti palīdzēja. Pati esmu tādā „nezinu, ko darīt ar savu dzivi tagad” stāvoklī. No vienas puses esmu excited, ka atpūtīšos vasarā un sazin ko izdomāšu darīt, no otras puses bailes būt bez darba. Nekad tā speciāli neesmu bijusi bez darba, uzreiz kaut ko esmu meklējusi, kad gāju prom no iepriekšējā darba. Neesmu bijusi šādā situācijā un termins „bezdarbnieka pabalsts” man ir svešs.
.
Reāli, ko ES tāda varu darīt lietas labā, ja piepildās ļaunākais? Ja kaut kas notiek, mana mamma paliek mājās mazpilsētā viena pati lielā divstāvu privātmājā ar suni un kaķi! Un dārzu un mauriņu, un savu darbu! Es pati neesmu gatava (tas nebūtu tas īstais vārds – negribu!) pārcelties uz mājām atpakaļ! Arī tā doma mani pašu satrauc, ka būs jādzīvo savā mazpilsētā, kur man apnīk jau otrajā dienā. Tas man uzdzen atkal stresu. Labi, es jau gluži neesmu viena, ir arī mammas māsa un citi tuvinieki, un gan jau kopā mēs visu spētu! Taču man tāds ieradums visu uz saviem pleciem uzkraut (es pati, es pati, es pati) un daudz par to domāt pašai.
.
Kāda ir bijusi jūsu pieredze, ko jūs darītu manā vietā un ko ieteiktu?
.
Zinu, ka varbūt mazliet par ātru par ko tādu domāt, taču „uzliku uz papīra” kaut vai lai vieglāk paliek.
.
Paldies!
23.06.2017 09:21 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Caloo, paldies. Saprotu, kas man jādara.
.
Vēlreiz paldies!
23.06.2017 11:33 |
 
Reitings 1323
Reģ: 04.03.2012
Tev nav par sevi un savu situāciju jāattaisnojas, bet uzskatu, ka šajā situācijā vasaru pavadīt atpūšoties, kamēr ģimenē ir daudz nopietnākas problēmas par tavu neizdarību, ir ļoti egoistiski, jo neizskatās, ka šeit būtu kāds nopietns iemesls tavai rīcībai, tikai tavs gribu to un negribu šito. Tavai mammai nav vajadzīgi lieki uztraukumi un, jā, pieaugušas meitas finansiālās problēmas ir lieks uztraukums.
23.06.2017 11:35 |
 
Reitings 511
Reģ: 13.06.2015
Pati nespēj pavilkt savu dzīvi, ģimenei jau tā iet grūti un noteikti aiziet daudz naudas slimnīcai, bet tu vēl aizej pati no darba jo tu sagribēji darīt kaut ko citu un pat nepūlies pirms aiziešanas no esošā darba sameklēt citu, lai vecākiem nav jāvelk arī tava 25-gadīgā pakaļa. tā vietā lai drusku piemestu īrei, tagad taviem vecākiem būs jāpiemet krietni vairāk papildus jau esošajiem izdevumiem (ja nekļūdos, tad bezdarbnieka pabalsts nav gluži algas apmērā, bet mazāks) un papildus stresiem par patēvu jāsatraucas arī vēl par tevi, jo tev sagribējās pabaudīt vasaru. un pēc tā visa tu jautā, ko tu vari darīt lai palīdzētu??? iesākumam tu varēji sākt domāt loģiski un nebūt tāda egoiste. nezinu, kādus ieteikumus tu gribēji dzirdēt, ja jau esošie tevi neapmierina un gribi slēgt diskusiju.
.
Tas ko tu šobrīd vari darīt ir nostāties uz savām kājām un sākt pati sevi 100% uzturēt, tā vismaz atvieglojot mammai uztraukumu par tevi, tavām finansēm. Naudas nav, bet pa vasaru gribas atpūsties...

re ku tev reāls ieteikums, ar ko pieaugušam cilvēkam būtu jāsāk vispirms. paralēli protams zvanīt/apciemot cik var, kad nostāsies uz savām kājām, tad arī varēsi sākt skatīties, kā palīdzēt mammai ar naudiņām, ja notiks ļaunākais.
23.06.2017 11:37 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Es jūs lūdzu mani neēst. Nevajadzēja man te laikam neko rakstīt. Paldies.
23.06.2017 11:43 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Ja jautājums ir - pārcelties dzīvot pie mammas vai nepārcelties - es noteikti neieteiktu pārcelties. Tev nav jāuzņemas atbildība par pieaugušu cilvēku dzīvi, pat, ja šie cilvēki ir Tavi vecāki. Ja es tagad izvēlētos pārcelties uz lielu privātmāju ar dārzu, mauriņu, suni un kaķi, es taču negaidītu, ka visi radi man metas palīdzēt, tā ir mana dzīve un manas izvēles.
Vērtīgāk ir tikt galā ar savu dzīvi, atrast darbu, uzlabot savu materiālo situāciju, lai pati jūties komfortabli un vari pirkt sev to un šito.
Cepienu par to, ka autore nestrādā, vispār nesaprotu - citās diskusijās daudzas atzīst, ka nekad nav strādājušas un nemaz negrib to darīt, te cilvēks īslaicīgi ir bez darba, pieļauju, ka jau meklē vietā citu darbu, un uzreiz - šausmas, briesmas!
23.06.2017 11:50 |
 
Reitings 1071
Reģ: 22.07.2014
Mēģini atrast darbu, iestājies bezdarbniekos un kamēr meklē un ir brīvāks laiks apciemo ğimeni. :)
23.06.2017 11:52 |
 
Reitings 142
Reģ: 22.07.2013
Vēl viens variants, ja mamma piekrīt, būtu uz vasaru dzīvot pie vecākiem, tur kopā ar mammu apdarīt visus dārza/mājas darbus, lai patēvam nav iemesla piepūlēties, pa to laiku izdomāt, ko gribi darīt ar dzīvi. Pēc tam atrast jaunu darbu un lētāku dzīvesvietu, lai pati sevi vari uzturēt. Ideālā variantā vēl atrast pa vasaru tajā mazpilsētā pusslodzes darbu, lai vari kaut cik iekrāt. Nu, vai arī vismaz iekrāt savu bezdarbnieka pabalstu, bet atkarībā no tā, kā aizgāji no darba, tev to tāpat pirmajos mēnešos var arī neizmaksāt.
23.06.2017 11:53 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Vēl jau strādāju. Vēl šī un rītdienas un naktsmaiņa un tad svētdien viss. Zinu, ka rakstīju, ka sen jau uzrakstīju atlūgumu, iznāca stulba situācija, ka man palūdza palikt ilgāk (ar izdevīgiem nosacījuiem). Tāpēc tikai tagad aiziešu.
23.06.2017 11:54 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
Diemžēl mēs visi neesam mūžīgi un kam lemts notikt, tas āgri vai vēlu noteikti arī notiks. Tāpēc ja notiks pats ļaunākais ar to vien varēsi tikai samierināties.
Iestājies bezdarbniekos un pamazām sāc kaut ko meklēt, jo nedomāju ka jau ar pirmo piegājienu Tu atradīsi Tev vajadzīgo darbu. Kamēr meklēsi darbu, apciemo mammu un patēvu, viņiem būs svarīgs Tavs morālais atbalsts.:-)
23.06.2017 12:05 |
 
Reitings 1335
Reģ: 24.04.2017
Man ir nedaudz līdzīga situācija, un domāju, ka meitenes nesaprata īsto diskusijas mērķi.
Es arī esmu domājusi, kas būs, ja notiks ļaunākais, jo māte netiktu pati galā ar visu ne finansiāli, ne garīgi, viņai noteikti būtu ļoti lieli pārdzīvojumi, un arī man nav labs finansiālais stāvoklis un labs garīgais stāvoklis, lai spētu atbalstīt. Dzīvot kopā ar viņu nevēlētos.. Bet nezinu, kā viņa dzīvotu viena, kaut vai no garīgā apstākļa, šķiet, ka viņa sajuks prātā. Vispār nezinu, kā tas viss atrisinātos.
Arī nezinu, kā atbalstīt tagad, jo tēvs ir tāds, kurš neparādīs savu vājumu un žēlošana viņam nepatiktu, līdz ar to pat tad ja viņam slikti, izturos tā, it kā viss ir labi.
Tās ir gan bailes par tuva cilvēka nāvi, gan bailes par to, kas notiks pēc nāves, jo tēvs vienmēr bija ģimenes stiprais plecs, atbalsts - gan garīgais, gan finansiālais.
Domāju, ka tev kaut kādas līdzīgas pārdomas, bet meitenes te domā, ka tevi uztrauc tas, vai pieliks naudu īrei. Tas viss ir daudz dziļāk.
23.06.2017 12:34 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Bet mans jautājums būs vairāk par to, ko REĀLI ES, kā meita varu darīt, ja viss ir tomēr slikti?

Reāli parūpēties par sevi vari, lai vēl tas nebūtu uz mammas pleciem, ja jau ir tik traki.
No vienas puses esmu excited, ka atpūtīšos vasarā un sazin ko izdomāšu darīt

Atkal, ja jau ir tik traka situācija, kāda vēl atpūta, es nesaprotu. Ja redzētu, ka ir tik briesmīga situācija, kā te stāsti, laikam skrietu uz visām debess pusēm. 25 gados tagad gribi ņemt vasaras brīvlaiku, kā pamatskolā?
Es pati neesmu gatava (tas nebūtu tas īstais vārds – negribu!) pārcelties uz mājām atpakaļ! Arī tā doma mani pašu satrauc, ka būs jādzīvo savā mazpilsētā, kur man apnīk jau otrajā dienā

Šis skan kaut kā ļoti liekulīgi, bet nu ok. Ja viņi dzīvo mazpilsētā, ņem bezdarbnieka pabalstu vismaz, brauc palīdzi ar vasaras darbiem, ne prāto, ko tik nez izdomāšu sadarīt. Un meklē paralēli jaunu darbu.
23.06.2017 12:57 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
Ak,Dies! Sieviete! Atrodi tachu darbu un neslauc naudu no vecākiem 25 gados! Tev nav kauns?
Šajā situācijā tev būtu jāpalīdz mammai gan morāli, gan fiziski, gan materiāli! Tu esi iedomājusies, ka aiziesi no darba un turpmāk vasaru dzīvosi uz mammas rēkina?:'-(
Ak, drausmas, ja nāksies padzīvot pie mammas ! Nabadzīte! Žēl, ka mamma nevar pavilkt tavu īri, ēdienu un šmotkas, kamēr tu vasaru sauljojies!
FUI!
23.06.2017 15:24 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
petunijayyy, paldies par Tavu tekstu! Tieši arī tāda ir mana situācija, tikai es nemāku varbūt to tik labi/skaidri noformulēt. Arī mums patēvs, kad strādāja, bija mūsu stiprais plecs, mūsu mudinātājs. Tieši tādas pašas doma man kā petunijayyy!
Domāju, ka tev kaut kādas līdzīgas pārdomas, bet meitenes te domā, ka tevi uztrauc tas, vai pieliks naudu īrei. Tas viss ir daudz dziļāk.
23.06.2017 15:32 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Mis Take nu nav man mērķis laist luni, stiept gumiju un vispār rīt un eksistēt! Par darba pamešanu un visu citu mamma zina un atbalsta mani! Bet tas nenozīmē, ka uzreiz manas smadzenes atslēdzas un mamma visu izdarīs!!! Nu nav tā!! Un te pēkšņi tas, ka man ir tik gadi, cik ir, uzreiz maina vispār mani kā cilvēku, padara slinkāku, egoistiskāku un vēl kā citādi sliktāku!
23.06.2017 15:34 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Un es neslaucu no vecākiem naudu! Es nerakstīšu šeit visu, bet nu lūdzu, nepārspīlējiet te katru manu teikumu!
Man ir 26gadīgs best friend, kurš vot SLAUC no mammas naudu, neko nedara un čīkst, kad jāmeklē darbs! Es vēl strādāju, neesmu no tā darba aizgājusi, un ĪSLAICĪGI būšu bez darba! Es tikai pajautāju, ko jūs darītu manā vietā, nevis ķidāt katru manu teikumu.
.
Meitenes, es tiešām... Es neprasu jums visu izdomāt manā vietā..
23.06.2017 15:37 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Uzsvars gan autore bija uz ko citu, kas katrā rindkopā lien ārā, bet ne mana druva. Sāc ar to, ka nodrošini sevi, tad varēsi palīdzēt mammai.
Nav runa par to, ka 25 gadi un atļautos pāris mēnešus nepastrādāt. Tēma ir par to, ka apraksti naudas problēmas, lai nebūtu vēl lielāka katastrofa, ja nu kas notiek un cik traki būtu padzīvot mazpilsētiņā, jo negribas redz. Tad ir attiecīgi jārīkojas, ja gribi dzīvot vismaz līdzšinējā līmenī. Seko reāli ieteikumi, bet Tu met komentētājām pretī aizvainotas meitenītes tekstus. Nav vairs bērnudārza laiki diemžēl, real life is real life.
23.06.2017 15:41 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Es uzskatu, ka vecāki, ja viņiem ir tāda iesēja un vēlme, tad savam bērnam var palīdzēt jebkurā vecumā. Bet šādā situācijā, kā autorei, man tomēr liekas, ka ir ļoti nesmuki izdomāt nestrādāt (un vienalga, kāpēc).
23.06.2017 15:42 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Duujaa, es ņemu vērā tos reālos ieteikumus, bet ja man sāk pārmest, tad es negribu klusēt. Es nepavisam negribu kašķēties šeit. Nekad neesmu gribējusi.
Un kā jau teicu, nemāku ikreiz labi noformulēt savu domu tā, lai nepārprastu.
Reāli, es sapratu, ko jūs man gribat pateikt.
23.06.2017 15:44 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Annie, ne jau es nestrādāju, lai neko nedarītu. Labi, kaut vai meklējot darbu, atpūtīšos. Es nekādā gadījumā neplānoju sēdēt vecākiem uz kakla. Un es nejūtos baigi labi, kad viņi man palīdz.
23.06.2017 15:46 |
 
Reitings 793
Reģ: 15.09.2013
Un tur jau tā lieta, ka viņie ir vēlme man palīdzēt. Esmu arī atteikusi viņu palīdzību, teikusi, ka pati tikšu galā (ne šajā situācijā, bet ir bijuši citi gadījumi). Jūs varat mani kaut mazlietiņ saprast?
23.06.2017 15:48 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits