Šķiet, ka šobrīd vēlies aizbēgt no sajūtām, atmiņām un attiecībām ar bijušo puisi. No acīm prom - no sirds laukā - daļēji ir taisnība, tāpēc vari pārvākties arī citur - uz citu pilsētu, uz citu rajonu Rīgā. Tam īstenībā nav nozīmes, bet skaties, kā pati vairāk jūties - vai Tu vēlies doties uz Jēkabpili vai nē. Ja rodas šaubas, varbūt vispirms aizbrauc uz nedēļas nogali tur ciemos - apskati pilsētu, izproti pilsētas auru un atmosfēru, un saproti vai Tev tur patīk vai nē.
Man personīgi ir tā, ka es intuitīvi jūtu, kuras pilsētas man patīk un kuras ne. Varbūt Tev iekšā arī ir šāda sajūta. Tā Tev palīdzēs. Vai Tev pašai Rīgā vispār patīk dzīvot? Vai izmanto tās n-tās Rīgas iespējas par kurām meitenēm runā - kafejnīcas, Vecrīgas izklaides, kino, tusiņi, draugi?
Jo realitātē varbūt pretstatus noliec tos faktorus, ko Tu patiešām izmanto un kas Tev ir svarīgi un salīdzini ar tiem, nevis ar to, ka, piemēram, Rīgā ir kinoteātris, kuru tāpat apmeklē labi ja reizi 5 gados (es nezinu, tas ir vienkārši piemēram :D) vai visādas fancy vietas, kurās vispār neapgrozies. Vai Tev ir svarīgi, ka tur ir restorāni? Tu tādus vispār apmeklē? Jo kāda jēga likt visus šos iepriekš minētos labumus kā plusus Rīgai, ja reāli tos nemaz neizmanto? Tikai tāpēc, ka tur vispār tādas iespējas ir?
Jā, Jēkabpilī nav ne kinoteātra, ne restorānu (neviena), nav nekādu fancy vietiņu, kur apgrozīties, nav tādu kursu un apmācību iespēju. Bet ir lietas, kas tur ir - tāpat var braukāt uz baseinu, iet vingrot, ir autoskolas, ir klubi (man gan tur nepatīk :D), ir pat Hesburgers :D u.tml.
Es pati esmu arī esmu dzīvojusi Jēkabpilī dažus gadus un Jēkabpils nav mana pilsēta. Lai arī tā ir viena no reģionālās nozīmes pilsētām, pati pilsēta mani neuzrunā. Tajā pašā laikā mazākas pilsētas kā Cēsis, man patīk daudz labāk, tā ka ne jau pilsētas lielumam vai iedzīvotāju skaitam tajā ir nozīme.
Ja Tevī vairāk ir šaubas un nepārliecinātība, tad nedari to.
109
