Svētku nesvinētājas.

Tā kā es sasitu galvu pret skapja stūri, kad pakāpos uz taburetes, lai nomazgātu virtuves durvis jaunajā vietā, tad par svinēšanu grūti ko teikt. Labi būs, ja es jutīšos normāli nedēļas nogalē, ar to arī pietiks. Bijušais draugs brauks uz laukiem noteikti, bet tā kā viņš neliekas vairs ne zinis, tad brauciens pie savējiem man laikam arī atkrīt, jo tas ir ļoti tālu.

Man arī nav luste visu nakti svinēt ar mazu bērnu, svinēsim līdz kādiem 12 naktī un viss. Gribu justies izgulējusies,moža :-D, alkoholu arī nelietoju, labi ja prosecco vai sidra glāzi izdzeršu

Annie, mēs nupat atgriezāmies no eirotripa ar 2gadnieku ;)

Man šogad nav enerģijas un vēlmes domāt un organizēt svinēšanu. Kaut kā arī... neprasās. Gribu vienkārši mierīgi pavadīt laiku. Domājām par pikniku pie jūras, bet tie laikapstākļi... un tam tāpat būtu jāgatavojas. :-D (t)

Es arī neatrodos Latvijā. Te svin (man šķiet), bet manējais strādā un nav kur.

Vienkārši bēdīgs noskaņojums, gribas ielīst zem segas un kādu laiku noslēgties no pasaules.

Neatrodos Latvijā, te tādus svētkus nesvin.

Man liekas, ka ar divgadnieku nekāda baigā svinēšana nevar būt. Uz laukiem braukt galīgi negribas, bet Rīgā apmeklēt to masu pasākumu krastmalā nevēlos, jo man nepatīk lieli cilvēku pūļi.
--
Ja nelīs., tad labprāt izbrauktu ārpus Rīgas uz kādu puķu pļavu - saplūkt pīpenes un rudzupuķes. Tad plānā izcept vafeles vai biskvīta ruleti un vakarpusē izbraukāties ar velo. Tāds mums ģimenes pasākums.

Man jātrādā 23.,bet vakars brīvs,taču plānu vēl nav...;/