Tikai viena mīlestība?

Pievienoju - gan vīriešu gan sieviešu dabā, nevajag naivi domāt, ka sievietes būtu perfektās "dūjiņas", tāpat aŗī ne vīrieši. Tas nav noslēpums! Un par visiem nespriež pēc sevis!
Vai visu dabā(vīriešu) ir krāpt, no tā nav pasargāts neviens. Jo pamatu pamatu iemesls ja notiek ir instinkts(fizioloģija, vajadzības), kam var nebūt saistība ar mīlestību un krāpšanu. Var daudz lietas saslēgties, kādēļ tas notiek, un tāpat lai tas nenotiktu. Ja aŗī ir vai nebūtu cilvēku dabā krāpt, pašu uzbūves dēļ kaut kad, kaut kas(daudz kas) var to veicināt - uzticēties vai zust uzticība.

iedomas, ka, ja butu iespeja, un ja bijusais puisis atgrieztos, vai pec sekundes simtdalas nerisketu visu, lai meginatu ar vinu velreiz....

Cik pazīstamas sajūtas... Arī es savulaik, lai gan biju nopietnās attiecībās, domājot par savu pirmo mīlestību, sevi pieķēru pie domas par to kā es rīkotos, ja viņš mani pasauktu, ja aicinātu veidot attiecības... Kādus tik scenārijus nebiju savā galvā uzbūrusi! Un tolaik mani visvairāk pārsteidza un reizē šokēja tas, ka, lai gan biju attiecībās un neesmu cilvēks, kurš krāptu otru, pat dziļi zemapziņā pieļāvu domu, ka tad, ja tas vīrietis mani pasauktu, es būtu gatava pamest visu, lai tikai dotos pie viņa... Jā, tolaik tā patiešām domāju. Tagad, kad pagājuši šie daudzie gadi, kad esmu stabilās attiecībās ar cilvēku, kuru ļoti mīlu, un nejauši satiku šo savu pirmo mīlestību, kā jau rakstīju, sapratu, ka tagad mīlu vien atmiņas par viņu, ka manā prātā vairs nav domas par to, ka es gribētu būt ar viņu, ka sirdī vairs nav tās sajūtas, kura man liktu visu pamest un mesties pie viņa. Sapratu, ka beidzot esmu brīva - brīva no viņa ietekmes uz sevi, brīva no visa tā, kas savulaik mani turēja važās. To visu panāca tikai un vienīgi laiks. Laiks ārstē. Tagad es to zinu pavisam skaidri. Un arī Tev viss izdosies. Tikai ļauj laikam sadziedēt visas Tavas brūces. Un pēc tam būs vieglāk. :)

Mīlestības ir dažādas, tā pat, kā cilvēki kurus satiek. Man ir bijušas pāris neaizmirstamas meitenes.
Bet liekas, ka mūžā visam ir limits. Un domāju, ka vairāk par 5 šādām otrām pusēm sastapt ir grūti. Jo pēc šādiem cilvēkiem arī zūd vēlme mēģināt citus un citi paliek nesaistoši un neaizraujoši.

Man līdzīgi kā peekaboo1, ticēju, ka var būt tā viena vienīgā mīlestība, bet daži atklājumi manai realitātei lika sašķobìties... nekas traģisks, bet tomēr - vairs neticu. Ticu, ka ir cilvēki, kuri paliks atmiņā un būs mīļi vienmēr, lai vai kas, lai vai gadiem netiekas un nekontaktējas un pat ja ne abpusēji, bet 1 mīlestībai uz mūžu, pēc kuras apstājas dzīve un nekas vairs neseko - neticu

nightsky - nav jau teikts, ka dzive apstajas un nekas neseko, visam un vienmer jau var atrast aizstajeju!

Kirurge, cik ilgi jau esat skirti? Citi virieti neizraisa nekadu interesi pagaidam?

Kaut kur pazuda mans komentārs...
Es sliecos domāt, ka ir viena īstā mīlestiba. Esmu to piedzīvojusi un tas viss beidzās ar nenormālām sāpmēm. Tas mani nocietināja. Četrus gadus nevienu nelaidu sev klat, tagad esmu kopā ar citu, bet tās jūtas nav tādas. Jā, man šis cilvēks nozīmē daudz, bet tā mīlestība, kāda bija pret eks, nav un nebūs. Nemaz arī negribu, jo ja kas tads beidzas, tad sap nenormāl!

Kkur lasīju un piekrītu tam, ka mīlestībai ir jābūt gatavam. Ja mīlestība atnāk, bet tu neesi spējīgs tai atdoties, nekas arī nenotiek.

Libby
Es gan nekad neticu tam, kaa istaa milestiba bija taa kura beidzaas, taa saapigaa. Manas acis ta nebija ista. Jaa,tas bija kas ipass, bet istaa milestiba, manas acis, nav saapes.

Beibe.Marta
Jā un nē. Es tam cilvēkam pilnibā uzticējos, mīleju ļoti, loti, likās, ka dzīvot bez viņa nevaru. Labi, ka tomēr katrs aizgājām savu ceļu, jo kaut kāda brīdī tas sāka līdzināties apmātibai, kad ļauj cilvekam d... sev uz galvas, jo mīli un gribi, lai viņs ir blakus.
Saku kā ir, 100% zinu, ka pret citu neko tādu vairs nejutīšu.

Libby un labi vien ir, ka nejutiisi. Tas nav veseligas jutas.

Manuprāt tam pat nav sakars ar "viena īstā mīlestība" "viens vienīgaia īstais" utt. Cilvēks pats vienkārši nespēj ar sevi tikt galā un varbūt pat negrib. Bet tas in konkrēts mazohisms. Pat necenšas tās sāpes palaist vaļā, sev iestāsta ka nekad ne ar vienu nebūs kā ar to otru, ka nekad vairs nejutīs to ko juta ar to vienu cilvēku, bet tā ir vienkārši pašam sevis ieprogrammēšana. Ja cilvēki spētu palaist visu bijušo vaļā, nebaidītos, paši sevi nemocītu, tādas muļķības nerunātu :)
Ja tev jau zemapziņā stāv tas ka neviens nebūs tik labs, nekad vairs nebūs tā sajūta, nekad vairs nebūs tādas jūtas utt tad pavisam loģiski ka tā arī nebūs! Jo tu taču pat neielaid to jauno mīlestību. Tev viņa ir acu priekšā bet tu viņu neredzi.

Bet es ticu tam, ka katra nākošā mīlestība ir citādāka, bet var būt tā, ka kāda iepriekšējā ir bijusi spēcīgāka, pat ja ar esošo ir labi

Beibe.marta apmeram gads, zinu, mazs laiks, tomer, ka jutos pec nedelas izskiroties, ta jutos tagad! Tur jau ta lieta, vispar man viriesi vairs neliekas interesanti! Visi tadi nekadi skied... varbut sakuma meginot iepazities vel kaut cik, tad pec paris dienam saprotu, ka nu nekas tur nebus, nepatik! neviens! nu ka ta var but meitenes(t)

ķirurģe
Vēl nav izsāpēts. Ja satiksi īsto, tad ļausies. Katram ir savs laiks, lai tiktu pāri.

Libby, jēziņ, tā taču nav mīlestība, kas tev tur bija, vispār murgs ko tik sievietes neuzskata par "mīlestību".