Jaunības trakums!

Mans jaunības trakums tā izteikti izpaudās 15 - 17 gados, līzīgi kā jau daudzi minēja - ballītes, puiši un visādas citādas muļķības. :-D Kad palika 18, vasarā strādāju divos darbos, biju nokārtojusi tiesības, dzīvoju viena, izbaudīju pilnīgu brīvību - vakaros vai nu ar draugiem gājām ballēties vai braucām kaut kur roadtripā, no rīta, loģiski, gāju uz darbu. :-D
Nu jau esmu iekāpusi otrajā desmitgadē un esmu kļuvusi daudz mierīgāka, jo strādāju, mācos, esmu ilgstošās attiecībās ar, manuprāt, īsto vīrieti, kas mani mazliet ir pielicis pie vietas, tāpēc vairāk nevelk mani uz kaut kādām neapdomīgām rīcībām, taču tā pat uzskatu, ka cilvēks ir mūžam jauns un neatkarīgi no vecuma vienmēr var izdzīvot to, ko neesi paspējis jaunībā. ;-)

''agri vai vēlu norausies no ķēdes''

Šis arī bieži dzirdēts teiciens. Pagaidām teiktu, ka gluži tā nav. :D

Atskatoties, ļoti agri sāku iet tusēt pa klubiem (16 gados), tajos laikos dokumentus tā neprasīja, tagad noteikti negribētu lai manai meitai būtu tāda jaunība, centīšos nodarbināt citur, gāju daudz uz klubiem, pīpēju. Toties 20 gados mainījās domāšana, tagad to nespētu laikam saņemties, toreiz strādāju pilnas slodzes darbu vienā Rīgas galā, otrā Rīgas galā 4 dienas nedēļā mācījos augstskolā vakarā, un dzīvoju vispār citā piepilsēta, braukāšana bija nenormāla, plus pa vidu liku tiesības, centos izmantot savus resursus pa maksimumu un nečīkstēju, tgad to nespētu :-D. Protams tusēties pārtraucu kādos 23-24 gados kad pievērsos sportam, tas nebij savienojams ar biežu iedzeršanu naktsklubos un viss tas šķita garlaicīgi, sports sakārtoja smadzenes un mainīja domāšanu, žēl ka tam daudz agrāk nepievērsos.

Ir dzirdēts šis teiciens un uz citiem to arī varu atspoguļot. Parasti tas nozīmē atbildības trūkums, spontānas darbības, nepārdomātas rīcības, pārmērīga dzeršana, "ceļošana pa pasauli",nenopietnas attiecības, utt. Uz sevi nevienu punktu nevaru attiecināt, jo vienkārši nav bijusi tāda izdevība priekš jaunības iztrakošanās. Varbūt 40 gados būs savādāk.

Delusion, bet tur jau tā lieta, ka tas nenāk no nekurienes 30 gadu vecumā, eksperimentiem ir jau gadus 10 "sena vēsture" un es pieļauju, ka ieturēts savs stils. Nevis - šodien esmu hipsters, rītā gots, parīt hiphops. :D
Es savos padsmit ar ko tik nekrāsoju matus, arī zaļus, zilus, sarkanus. Izskatījās šausmīgi, ja es tagad gribētu zilus matus, būtu vai nu normāla, kvalitatītatīva krāsa, kādu mūsu laikā nebija, vai gājiens pie laba kolorista un beigu beigās tik un tā izskatīsies pēc cilvēka :D

Es baudīju jaunību bez narkotikām, sexa, pīpēšanas, nakts tusiņiem bāros un alko, bez trakulībām stilā, bez stopēšanas un visa tā, kas varētu apdraudēt manu veselību, dzīvību un veselo saprātu. Tā vietā braukāju ar ansambli pa Latviju koncerttūrē, pavadīju vasaras dažādās nometnēs un pie jūras, nakšņoju teltīs, piedalījos jaunieši organizācijās, visādos projektos, spēlēju alternatīvās mūzikas grupā, dziedāju Dziesmusvētkos, veloizbraucieni, sacensības u.tml. Protams, neiztika bez iemīlēšanās un randiņiem, bet tā pa smuko, bez žmiegšanās un žnurdzīšanās pa kaktiem. Lūk, to es sauktu par produktīvu un ideālu jaunību!

Man šķiet, ka jaunības trakums ir tad, kad cilvēks grib pārbaudīt uz savas ādas lietas, par kurām pēc tam kādreiz teiks, ka ar pieauguša cilvēka prātu to nedarītu. :D Man šāds vecums bija no 17 līdz 23 gadiem.

Piekrītu Zinas tantei.
Ja cilvēkam viss stils ir ieturēts mākslinieciski, tad kaut 70 gados forši izskatīsies tetovējumi, pīrsingi un zili mati. Bet ja 35 gados vnk izdomā Harley Quinn frizūru taisīt, nu nez nez. Kaut kā bērnišķīgi.
Vecums ir galvā, bet tas attiecas uz to, ka nav obligāti jākļūst vecišķam. Nobriedušā vecumā izpaust pusaudzim raksturīgus untumus ir drusku smieklīgi. Un ziniet - lielākajai daļai tiešām ir vienalga, bet nevajag brīnīties, ja cilvēki izbrīnā nedaudz pacels uzacis.

Jaunības trakums pārsvarā saistās ar alkoholu, smēķēšanu un garām jo garām ballītēm, miega upurēšanu un daudz nedomāšanu par sekām, un neplānošanu uz priekšu. Bet uzskatu, tas ir aizspriedums, ka visiem to vajag, ka mierīgi jau nevar pavadīt gadus, ''agri vai vēlu norausies no ķēdes'', kaut kā tam nepiekrītu.

Man patik eksperimentet ari tagad. Negerbjos klasisski it nemaz,joprojam nesaju drebes madas patik, nepieturos pie klasiskaa stila. Patik spontaa o kaut kur aizcelot. Pedejaa laikaa vienkarsi nedelas nogalas izdomaaju aizcelosu kaut kur ar vilcienu uz citu pilseetu taapat vien. Esmu tikusies ar nezinamiem cilveekiem,stopeejusi utt. Narkotikas ga. Nee

Es uz sevi tomēr izjūtu kaut kādu atšķirību .. laikam saistībā ar vecumu :D :D Ja agrāk varēju pusnakti nolīgot un nākamajā dienā sēdēt ar staltu muguru universitātē.. tad tagad es pasākumu izvēlos weekendā.. jo pārdomāju, ka vajag koncentrēties un būt možai darbā... gan garīgi.. gan arī fiziski nevelk :D

blackpoetry cosmo daudz ko var uzzināt un saprast,ka dzīvo un domā pavisam nepareizi:-D

Cik labi, ka ienācu cosmo, vismaz uzzināju, ka 30 gados jaunība jau ir cauri. :-D

Es tā īsti neteiktu,ka esmu izbaudijusi jaunības trakumu un nenožēloju to. Jā ballītes bija, bet šķiet,ka es viņās biju viss mierīgākā,jo ne alkoholu lietoju,ne pīpēju, protams 18gados sāku pīpēt,tas vienīgais kas tāds slikts, ar puišiem tikos,uz randiņiem gāju,bet neko vairāk par bucam un rociņām sadošanos neatļāvos.
Nu vispār mans jaunības trakums ,bija pirsingu duršana:-D, uzacī, mēlē ,degunā,nabā:-D, nu vairāk neka nav:-D. Narkotikas nēsmu lietojusi, šķiet neko tādu īpašu traku nēsmu darījusi:-D

Cilvēks ir jauns, kamēr viņš sevi par tādu uzskatu. Es vairs neesmu "zaļš gurķītis", bet joprojām jūtos jauns un ja gribēšu izdarīt kaut ko ārprātīgu, tad to arī darīšu. Domāju pat tad, kad man būs 50, 60, 70, kaut vai 100, es darīšu trakas lietas un jūtīšos jauns.:-)

Un kas tur tāds? Man tuvojas 30 un es tieši nesen izdomāju, ka vajadzētu nokrāsot zaļus matus. Krāsa nopirkta, process notiks. Pusaudžu gados es vispār biju kārtīga un klasiski ģērbta meitene, eksperimentēt sāku tikai ap 20 un turpinu to darīt.
Jaunība nebeidzas ne 25, ne 30, ne 40 gados - cilvēks ir tik jauns, cik jauns jūtas, it sevišķi jau mūsdienās. Ciest nevaru stereotipu pilnos ļaudis, kuriem visu vajag iebāzt rāmīšos un izdomāt diagnozi, ja nesanāk.

Savu pēdējo teikumu rakstīju atsaucoties uz q7 komentāru.

delusion, es nepazīstu nevienu pašu cilvēku, kurš līdz saviem, teiksim 30 gadiem nodzīvojis klasiskā izskatā ar dabiskiem, klasiskiem matiem, bez pīrsingiem, bez tetovējumiem, pēkšņi šautu vaļā un durtos, tetovētos, nomainītu visu garderobi un frizūru. Gribi teikt, ka tas nebūtu savādi? 15gadniekam absolūti normāli, bet vecumā ap 30?...
Parasti savs stils līdz tam vecumam jau ir atrasts. Un ja tie ir tie košie mati un drēbes ar spaikiem, tad lai ir, nav jau nekādu problēmu, bet vienmēr šim stilam ir saknes jau no pusaudžgadiem.

Manā gadījumā šī jaunības izbaudīšana bija to lietu darīšana, ko vairs nevarētu darīt esam jau tajā vecumā, kad jākļūst mazliet nopietnākai un atbildīgākai par saviem lēmumiem. Kad vēl mācījos vidusskolā, tās bija trakas ballītes, dažādas spontānās idejas, nedomāšana par rītdienu un dzīvošana tikai vienai dienai. Pēc vidusskolas beigšanas viena pati devos apceļot Eiropu un ne mirkli savu lēmumu nenožēloju. Ja tā padomā, arī tagad, 26 gadu vecumā, es neesmu kļuvusi par to nopietno pieaugušo. Es joprojām dzīvi tveru viegli, mīlu pasēdēšanas ar draugiem, mīlu interesantas laika pavadīšanas iespējas, taču nu jau tas viss ir iegājis citā kvalitātē. Tagad, salīdzinot ar tīņu gadiem, pasēdēšanas tiek ieplānotas, vairs neskrienu uz ballīti, ja otrā dienā ir darbs, rēķinos ne tikai ar sevi, bet otru cilvēku ar kuru esmu kopā, vairs neesmu tik egoistiska un uz sevi tēmēta persona kā agrāk. Katrā ziņā, man ir prieks, ka savulaik iztrakojos, taču, piekrītot K.C. viedoklim, es arī neuzskatu, ka ar vārdiem "jaunības baudīšana" obligāti jāsaprot ballītes, draugi un alkohols, jo katram tas veids kā baudīt dzīvi ir savs. Kāds jau 20 gados būs gatavs ģimenei un tādas ballītes viņam būs bijušas, nebijušas. Kāds gribēs iztrakoties, kamēr vēl jauns. Vēl kādam būs pilnīgi citas intereses. Kā nekā, esam tik dažādi. Katrā ziņā, tas, ka jaunībā obligāti vajag izmēģināt visas iespējamās apreibinošās lietas, man šķiet liels absurds, bet nu, protams, katram savs.

eksperimentē ar izskatu, matu krāsas, pīrsingi, izdzīvot no īmo līdz hipsterfāzei, utt., šis gan tiešām tikai jauniešiem piestāv, pieaudzis cilvēks šādi eksperimentējot izskatās visai muļķīgi.

Mjā...(t) Kāpēc lai pieaugušam cilvēkam nevarētu būt pīrsingi un dulla matu krāsa? Neko muļķīgu tajā neredzu, cilvēks mainās un eksperimentē visu dzīvi.