Jaunības trakums!

Es par jaunības trakumu uzskatu dažādus laika pavadīšanas veidus - gan to vemšanu Vecrīgā, gan normālu ballēšanos bez vemšanas Vecrīgā vai citur ballītēs, gan zālīti, gan flirtēšanu uz nebēdu, gan festivālus, gan gumijlēkšanu, izpletņlēkšanu, gan galda spēļu vakarus, gan pārgājienus ar teltīm. Es to visu esmu izdzīvojusi, jā, arī kārtīgus tusiņus (vemšana gan man ir ārkārtīgi reta parādība), joprojām turpinu izbaudīt, bet retāk un, šķiet, kļuvusi nopietnāka nekā savos 18. Jaunības trakums, manuprāt, ir visam vai daudz kam teikt "jā", meklēt piedzīvojumus. Ar laiku rodas dažādas bremzes, tomēr mani biedē cilvēki, kuri ir ļoti pareizi, gan 18, gan pieaugušākā vecumā, man ar tādiem nekad nav bijis pa ceļam.

Ne jau visiem patīk ņemties un čupoties pa kompānjām, vienalga, skolas, studentu vai darba gados.
Man nekad tā tā skraidīšana baros nav patikusi, neatkarīga ar vai bez dzeršanas. Obligāti jādara kā visi ?
Vai tad pēc skolas un studentu gadiem sākās kaut kāda katorga ? Var baudīt akīvas izklaides visu dzīvi ar tuvu cilvēku, bez bariem un kompānijām

Man jau liekas ka ari 30 + 40+ ari var iet uz baariem , diskoteekaam un nav problemu. loti daudzi izbraucam dzivi straada, atpusos neuzskatu ka 30 gados jau tikai darbs un maajas. ir cilveki kam patik celot , iet izklaideties 30 gados ir kas 20 gados jau grib majas sedet ,gimeni ,bernus. katrs jau esam savadaaks. es izbaudu brivibu(l)

Kā jau bija paredzams, te aktīva dzīve tiek jaukta ar stulbumu.

Es maigāk teiktu - visi salīdzina ar galējībām - apmēram ja dzer, tad obligāti jau vemj.
Bet jā, liela daļa (es domāt lielākā) uz pilsētu neiet piedzerties līdz nemaņai, bet vienkārši izklaidēties, jo citu atbildību studiju laikos pārsvarā vēl nav. Pēc šīs tēmas izlasīšanas var rasties sajūta, ka ap plkst.5 no rīta vecrīgā visas ielas noklātas ar pārdzērušiem jēgu jauniešiem guļos pozā, ar vienu vaigu staipīgā paša izdalījumā.

Kā jau bija paredzams, te aktīva dzīve tiek jaukta ar stulbumu.

Un par to nostāšanos pozā... šajā diskusijā tas ir ļoti redzams. Nekas no piedāvātā nav izmēģināts, bet uzreiz tiek vīzdegunīgi paziņots, ka tas viss ir pilnīgas blēņas, labāk pasēdēt dīvānā, intelektuāli palasīt grāmatu, jo, redz, esmu pārāka par citiem.

Nav jau teikts, ka viens variants ir pusaudža gados iztrakoties, vai būt kā mūkam klosterī. Ir arī vidusceļš.
Es skolas gados nepiedalījos nekādās kompānijās vai dzerstiņos, jo tā visa ņemšanās, slepenā dzerstīšanās un mērīšanās ar krāniņiem, man škita padumja.
Es, klubus un visu šo sadzīvi izbaudīju kad man bija +20. Tas ir labāk, jo prāta ir vairāk un pats atbildi par visu. Un arī alko līdz 20 gadiem praktiski nebiju lietojis.
Kādu pieredzi gan es esmu zaudējis ?
Un mani bērni, nav no tiem kas skraida ar citiem baros. Cik esmu novērojis, tad vairāk problēmu no tā sanāk, nekā labuma.

Tāpēc par to arī tika atbildēts.

Vai vispār ir pamēģināts mesties piedzīvojumos? Vai tā ir tikai tāda iedomīga poza no sērijas, esmu labāks par tiem pāķiem, kas to vien dara kā dzer un tusē Vecrīgā ? Man jau liekas, ka šie cilvēki daudz ir palaiduši garām savā dzīvē, bet nav mana darīšana.

Mana doma bija absolūti cita. Kā var teikt, ka nepatīk Vecrīga, ja tā nav vispār mēģināta? Es izmēģinu lietas, un tad secinu, vai man patīk un der vai arī nē.(t) Tās, kuras uzskata, ka Vecrīgā var tikai piedzerties un vārtīties renstelē, ir ar ļoti aprobežotu domāšanu, un, acīmredzot, dzīvo klišeju un nostāstu pasaulē...;-) Jaunība ir tas laiks, lai izmēģinātu, kas patīk/nepatīk. Kad tad vēlāk? Tas būtu reāli nevietā, ja omītes tagad pēkšņi sadomātu izprovēt Just'u. :-D Dzīve vispār ir īsa - lieta jādara tagad, nevis jāatliek uz vēlāku!
Un par to nostāšanos pozā... šajā diskusijā tas ir ļoti redzams. Nekas no piedāvātā nav izmēģināts, bet uzreiz tiek vīzdegunīgi paziņots, ka tas viss ir pilnīgas blēņas, labāk pasēdēt dīvānā, intelektuāli palasīt grāmatu, jo, redz, esmu pārāka par citiem. Atklāšu noslēpumu, arī tie, kas dzīvojas pa klubiem, ir pamēģinājuši dažādas vielas, ir ar tikpat (un pat veiksmīgāku) karjeru, tikpat gudri, intelektuāli un forši. Arī viņi māk lasīt, un dara to tikpat bieži :-D Ir ceļojuši un tikpat daudz dzīvē redzējuši.
Jaunība ir laiks, kad mēs veidojam savu personību - arī ar piedzīvoto tajā un cilvēkiem tajā.

Man liekas, ka jaunību trakumā jāizbauda dzīve.
Nerunāju par narkotikām, alkoholu utt, kaut gan arī to vajag piedzīvot.
Jāņem viss ko dzīve piedāvā.
Vajag ballītes, draugus, piedzīvojumus, attiecības un attiecību trakumus, pirmās sirds sāpes un visu to, jo tas sagatavo dzīvei.
Ar laiku apnīk trakot un no jaunieša pārtopam pieaugušā un nobriedušā cilvēkā.
Es uzskatu, ka jaunību trakumu vajag, lai dzīve būtu mierīgāka un laimīgāka.
Var novērot tos 25 vīriešu kuri vēl dzerstās un "uzdzīvo", taču viņiem nav ģimenes.
Viņi nav izbaudījuši to agrā jaunībā.
Arī es savus pusaudžu gadus atceros krāšņi. Ballītes, draugi, puiši utt, bet pienāca brīdis, kad man tas viss vairs neinteresēja un kļuvu nopietna.
Daudzi mani vienaudži manā vecumā tusē pilnā sparā, jo kad tusēju es viņi sēdēja mājas.
Mans viedoklis ir tikai un vienīgi mans viedoklis, daudzi tam nepiekritīs.

Man laikam "jaunības trakums" gāja secem. :D Neatceros, ka būtu kaut ko baigi traku pusaudžu gados darījusi - ar puišiem tikos, ar draudzenēm uz bāriem gājām, bet biežāk vienkārši uz mājas ballītēm/pasēdēšanām viena pie otras, bet ne tā, ka līdz pašam rītam. Arī šobrīd mani šāds laika pavadīšanas veids pārāk nesaista :)

Ja, ko pazaudējuši? Paģirainus rītus Vecrīgas ielās!? Man dzīve ir bijusi vnm interesanta arī bez dzeršanas un baros dzīvošanas ielās, tusiņos. Kā jau teicu, es daudz braukāju apkārt, man ir sava draugu kompānija kas parakstās un trakam lietām. Piemēran, izlekt no vagoniņa Siguldā ar gumijām, lidot ar deltaplānu, nodarboties ar windserfingu un supu, doties uz noieretu namiņu laukos pie dabas utt. Aizlidot kaut kur kopā ceļojumā. Tā es dzīvoju. Aktīvi. Vienmēr. Kā skolas laikā, tā arī tagad.

īpaši to slīprakstu uzsverot.

Vai tā ir tikai tāda iedomīga poza no sērijas, esmu labāks par tiem pāķiem, kas to vien dara kā dzer un tusē Vecrīgā ? Man jau liekas, ka šie cilvēki daudz ir palaiduši garām savā dzīvē, bet nav mana darīšana. Zinu tikai, ka šādi cilvēki man šķiet garlaicīgi un iedomīgi.

Tāpēc par to arī tika atbildēts.

Bordo, pati rakstīji par dzeršanu Vecrīgā.

Konkrēti kur tieši?

Ja jaunības iztrakošanās saistās tikai ar vēmekļiem un pārdzeršanos, tas tik norāda, cik cilvēkam ir šaurs skatījums uz lietām un absolūti nekāda dzīves pieredze. Nenāk par sliktu šad tad savu redzējumu uz pasauli atšķaidīt ar savu reālu pieredzi un iespaidiem nevis dzirdētām klišejām.

Bordo, pati rakstīji par dzeršanu Vecrīgā. :-)

Saprotu, ka ir, kam tas neinteresē ne jaunībā, ne vecumdienās, bet jautājums jau bija arī par ziņkāri.

Tieši tā! Kā var teikt, ka nepatīk Vecrīgas ballītes, ja uz tādām nekad nav iets? Tas pats ar festivāliem, pirtīm utt. Esmu no tiem cilvēkiem, kas kaifu un laimes sajūtu ķer visur, kur vien iespējams, tāpēc arī izbaudu šādas (un ne tikai!) izklaides.
Ja jaunības iztrakošanās saistās tikai ar vēmekļiem un pārdzeršanos, tas tik norāda, cik cilvēkam ir šaurs skatījums uz lietām un absolūti nekāda dzīves pieredze. :-) Nenāk par sliktu šad tad savu redzējumu uz pasauli atšķaidīt ar savu reālu pieredzi un iespaidiem nevis dzirdētām klišejām.

Saprotu, ka ir, kam tas neinteresē ne jaunībā, ne vecumdienās, bet jautājums jau bija arī par ziņkāri.
Nu kā var pateikt, ka negaršo biezpiens, ja cilvēks apgalvo, ka biezpienu nekad nav ēdis?
Mani all-night tusiņi jaunībā bija dažādi - gan bija Vecrīga līdz rītausmai, gan geokeču meklēšana kaut kādās nomaļās pļavās un aizliegtās teritorijās, kur tagad es diez vai kāju spertu. Pagaršoju, šis tas bija labs, šis tas - galīgi skābs. Tagad uz Vecrīgu ar draugiem aizejam varbūt reizi gadā un pēc 2h esam ārā skābiem ģīmjiem, jo nekur vairs nav tik garšīgi kā jaunībā. Tagad kārojas ko pavisam citu ;-)

Es to uztveru tā, ka kādam patīk mūzika, kādām nē, kādam patīk dejot, kādam nē, kādām garšo biezpiens, kādam nē, kādam rums, kādam nē - un tas viss ir normāli. Jā, alkohols vai vēl kaut kas tusos, tas nodara pāri sev - nu kā izvēloties, grauzt čipsus vai mini burkānus, pīpēt, nepīpēt - paša izvēle kā pret sevi attiekties, indēties, attīstīties utt. :D

Mani tas nekad nav interesējis un neinteresē arī šobrīd, kad teju visi apkārtējie jaunieši tusē, un dara visādas trakas lietas. Tā nav pozīcija, ka esmu labāka par pārējiem, gluži vienkārši mani tas neinteresē, lai gan esmu mēģinājusi, gan pīpēt, gan iet uz tusiem, bet galu galā pieķeru sevi pie domas, ka man tas nepatīk un visu vakaru jāmēģina iekļauties pārējā masā, kam tur iet ievērojami jautrāk un atraisītāk. Pat tad, kad draugi sauc uz tusiem, man ir tik milzīgs slinkums un nevēlēšanās taisīties, ka gluži vienkārši labāk sēdētu mājās un skatītos televizoru. Gluži vienkārši mani tas nesaista, lai arī kā es būtu vēlējusies "izbaudīt jaunības trakumu".

Drīzāk gan ieguva.

+

Es apzinos, ka ir cilvēki, kas tiešām ir lielie miera mikas, kam šāda iztrakošanas nav bijusi un pat negribas, bet tad man ir jautājums - vai tiešām nekad nav bijusi vēlme?

Es gan miera mika neesmu, bet skolas laiku ālēšanās, man toreiz škita muļķīga. Tā kā man nekad nav paticis būt bara loceklim tad tās visas kompāniju padarīšanas, gāja garām.
Pārdzerties, trakot, pievemties, nezinu varbūt kādam tas ir dzīves lielais piedzīvojums, bet bez tā var iztikt, nedomāju kāds ka kaut zaudēja, ja nepiedalijās. Drīzāk gan ieguva.