Tagad ir tāds periods dzīvē, kad nevaru līdz galam saprast - kāpēc es tā rīkojos. Vienvārdsakot, aizgāju no puiša, šaubījos vai ir tas mans īstais, tagad esmu atpakaļ vecāku mājās. Kāpēc aizgāju? Kaut kādas pēkšņas šaubas, tas, ar ko iepriekš samierinājos nu kļuva neciešams, kaut kādas sajūtas vienkārši pārņēma un man ieslēdzās tāds - "Es gribu dzīvot šķirti!". Sāku gribēt izlauzties no tās rutīnas, no noguruma no strīdiem, gribējās visu vienkāršāk, skaistāk. Iespējams izlauzās jaunības trakums. Ja šis tā ir nosaucams. Varbūt arī tā vajadzēja. Nezinu! Zinu tikai, ka manas sajūtas ir dikti mainīgas un nedomāju, ka šādi notiks mēnesi vai divus atpakaļ.