Jaunības trakums!

Es uz sevi tomēr izjūtu kaut kādu atšķirību .. laikam saistībā ar vecumu :D :D Ja agrāk varēju pusnakti nolīgot un nākamajā dienā sēdēt ar staltu muguru universitātē.. tad tagad es pasākumu izvēlos weekendā.. jo pārdomāju, ka vajag koncentrēties un būt možai darbā... gan garīgi.. gan arī fiziski nevelk :D

Man patik eksperimentet ari tagad. Negerbjos klasisski it nemaz,joprojam nesaju drebes madas patik, nepieturos pie klasiskaa stila. Patik spontaa o kaut kur aizcelot. Pedejaa laikaa vienkarsi nedelas nogalas izdomaaju aizcelosu kaut kur ar vilcienu uz citu pilseetu taapat vien. Esmu tikusies ar nezinamiem cilveekiem,stopeejusi utt. Narkotikas ga. Nee

Jaunības trakums pārsvarā saistās ar alkoholu, smēķēšanu un garām jo garām ballītēm, miega upurēšanu un daudz nedomāšanu par sekām, un neplānošanu uz priekšu. Bet uzskatu, tas ir aizspriedums, ka visiem to vajag, ka mierīgi jau nevar pavadīt gadus, ''agri vai vēlu norausies no ķēdes'', kaut kā tam nepiekrītu.

Piekrītu Zinas tantei.
Ja cilvēkam viss stils ir ieturēts mākslinieciski, tad kaut 70 gados forši izskatīsies tetovējumi, pīrsingi un zili mati. Bet ja 35 gados vnk izdomā Harley Quinn frizūru taisīt, nu nez nez. Kaut kā bērnišķīgi.
Vecums ir galvā, bet tas attiecas uz to, ka nav obligāti jākļūst vecišķam. Nobriedušā vecumā izpaust pusaudzim raksturīgus untumus ir drusku smieklīgi. Un ziniet - lielākajai daļai tiešām ir vienalga, bet nevajag brīnīties, ja cilvēki izbrīnā nedaudz pacels uzacis.

Man šķiet, ka jaunības trakums ir tad, kad cilvēks grib pārbaudīt uz savas ādas lietas, par kurām pēc tam kādreiz teiks, ka ar pieauguša cilvēka prātu to nedarītu. :D Man šāds vecums bija no 17 līdz 23 gadiem.

Es baudīju jaunību bez narkotikām, sexa, pīpēšanas, nakts tusiņiem bāros un alko, bez trakulībām stilā, bez stopēšanas un visa tā, kas varētu apdraudēt manu veselību, dzīvību un veselo saprātu. Tā vietā braukāju ar ansambli pa Latviju koncerttūrē, pavadīju vasaras dažādās nometnēs un pie jūras, nakšņoju teltīs, piedalījos jaunieši organizācijās, visādos projektos, spēlēju alternatīvās mūzikas grupā, dziedāju Dziesmusvētkos, veloizbraucieni, sacensības u.tml. Protams, neiztika bez iemīlēšanās un randiņiem, bet tā pa smuko, bez žmiegšanās un žnurdzīšanās pa kaktiem. Lūk, to es sauktu par produktīvu un ideālu jaunību!

Delusion, bet tur jau tā lieta, ka tas nenāk no nekurienes 30 gadu vecumā, eksperimentiem ir jau gadus 10 "sena vēsture" un es pieļauju, ka ieturēts savs stils. Nevis - šodien esmu hipsters, rītā gots, parīt hiphops. :D
Es savos padsmit ar ko tik nekrāsoju matus, arī zaļus, zilus, sarkanus. Izskatījās šausmīgi, ja es tagad gribētu zilus matus, būtu vai nu normāla, kvalitatītatīva krāsa, kādu mūsu laikā nebija, vai gājiens pie laba kolorista un beigu beigās tik un tā izskatīsies pēc cilvēka :D

Ir dzirdēts šis teiciens un uz citiem to arī varu atspoguļot. Parasti tas nozīmē atbildības trūkums, spontānas darbības, nepārdomātas rīcības, pārmērīga dzeršana, "ceļošana pa pasauli",nenopietnas attiecības, utt. Uz sevi nevienu punktu nevaru attiecināt, jo vienkārši nav bijusi tāda izdevība priekš jaunības iztrakošanās. Varbūt 40 gados būs savādāk.

Atskatoties, ļoti agri sāku iet tusēt pa klubiem (16 gados), tajos laikos dokumentus tā neprasīja, tagad noteikti negribētu lai manai meitai būtu tāda jaunība, centīšos nodarbināt citur, gāju daudz uz klubiem, pīpēju. Toties 20 gados mainījās domāšana, tagad to nespētu laikam saņemties, toreiz strādāju pilnas slodzes darbu vienā Rīgas galā, otrā Rīgas galā 4 dienas nedēļā mācījos augstskolā vakarā, un dzīvoju vispār citā piepilsēta, braukāšana bija nenormāla, plus pa vidu liku tiesības, centos izmantot savus resursus pa maksimumu un nečīkstēju, tgad to nespētu :-D. Protams tusēties pārtraucu kādos 23-24 gados kad pievērsos sportam, tas nebij savienojams ar biežu iedzeršanu naktsklubos un viss tas šķita garlaicīgi, sports sakārtoja smadzenes un mainīja domāšanu, žēl ka tam daudz agrāk nepievērsos.

''agri vai vēlu norausies no ķēdes''

Šis arī bieži dzirdēts teiciens. Pagaidām teiktu, ka gluži tā nav. :D

Mans jaunības trakums tā izteikti izpaudās 15 - 17 gados, līzīgi kā jau daudzi minēja - ballītes, puiši un visādas citādas muļķības. :-D Kad palika 18, vasarā strādāju divos darbos, biju nokārtojusi tiesības, dzīvoju viena, izbaudīju pilnīgu brīvību - vakaros vai nu ar draugiem gājām ballēties vai braucām kaut kur roadtripā, no rīta, loģiski, gāju uz darbu. :-D
Nu jau esmu iekāpusi otrajā desmitgadē un esmu kļuvusi daudz mierīgāka, jo strādāju, mācos, esmu ilgstošās attiecībās ar, manuprāt, īsto vīrieti, kas mani mazliet ir pielicis pie vietas, tāpēc vairāk nevelk mani uz kaut kādām neapdomīgām rīcībām, taču tā pat uzskatu, ka cilvēks ir mūžam jauns un neatkarīgi no vecuma vienmēr var izdzīvot to, ko neesi paspējis jaunībā. ;-)

Nu jau esmu iekāpusi otrajā desmitgadē

Hihi, piekasīšos. Tu nekādi nevari būt iekāpusi otrajā desmitgadē, ja tev jau ir bijuši padsmit gadi. Visdrīzāk esi trešajā desmitgadē (pāri 20 gadi).

Baudīt dzīvi un trakot var jebkurā vecumā. Taču jaunībā ir vairāk veselības un enerģijas, lai to darītu :D Katrs izbauda, kā grib. Man pie tā piederējās negulētas tusiņu naktis un pēc tam pirmā transporta gaidīšana vairākas stundas, drebinoties ziemas salā vai vasaras vēsajā naktī. Tagad es tā nedarītu.

Kāpēc jaunības trakumu asocē tikai ar sex drugs n rock n roll, ja nekad dzīvē tāda veida izpriecas saistījušas. Nu ir jaunieši, kam nevajag to posmu un nenorausies no ķēdes arī 30 gados. Nevaru vnk iedomāties nevienu iemeslu kāpēc sākt to bezsmadzeņu stulbumu darīt, ko pēc tam norakstīt uz jaunību.

Skaidras jausmas nav, kas ir tas ko vecmumdienās salīdzinot ar jaunību nevarētu darīt, varbūt ne kāsi vilkt 70gados un lēkāt, bet dzīvesveida sakarā iespējams tas pats laikam, mazākās, vieglāk izturamās devās - procesi, kas tiek veikti. Viss priekšā par to tikai varēs spriest pēc tam, galvenais neaizmirst, ka no jebkura procesa jāņem maximums, jaizbauda, janovērtē ko tas piedāvā un lielāks prieks.

Taču jaunībā ir vairāk veselības un enerģijas, lai to darītu

estev te oponesu, ka rada pat cosmo jauniem skukiem vesli ed, sporto bet slimo un somians zales nesa lidzi.Man tas viss izpaliek. Vienigi nereti slikums tuset, jo nu kas tur nav redzets? Gribas vinu, bluzu lai skan un majas , ja var tusinu bet tas tiesam interesantu un ar komfortu. Var uz dullo vienalga kur nevelk. Un ja ar mociem bez kverem nakti mezaa no mentiem ar vairs nav velmes laisties. Vispar ar mociem iztrakojamies, tagad butu uz tadam dullibam bail, baigi zini sap ja krit un uz kapiem ar ir iets gaabat pargalvigos.

Un ja mums nebija tv, cik nu tur ko radija, nebijadatoru . tad nu ara vislaik nonstopa tusejam vai gajam uz kino, teatri , koncertiem, lasijam gramats daudz un liekas visi, gaidijam 21.0 radio Busim pazistami. Vislaik bijam kustiba un fantazijaa. Adijam, suvam lai kaut ka izskatitos. Un kadi tik tusini un kur tik nav bijusi, tagad ta ka jau teicu nevaretu. Man vakag Labu VIINU, KOMFORTU un kajam uz majam nevilktos. Tass viss bijis, nav tas vairs interesanti.:-D

Man "jaunības trakums" izpaudās kā studijas klātienē un darbs kaut kur uz 1,5 slodzēm vidēji - 3 gadus studēju vakara nodaļā, t.i. 2 darbdienu vakari + sestdienas, trešajā gadā (maģistratūrā) sestdienas + svētdienas. Darbs bija tāds, ka pirms dedlainiem ne tikai vakaros un brīvdienās strādājām, bet arī burtiskā nozīmē pa naktīm birojā dzīvojām. Ļoti gribēju, pirmkārt, pierādīt sevi kā līdzvērtīgu, konkurētspējīgu kandidātu darba tirgū un labu speciālistu, otrkārt, arī nopelnīt. Tas viss bija 20-23 gadu vecumā. Diezgan daudz arī ceļoju, 4 ceļojumi uz dienvidu valstīm gadā ir bijuši.
Uzskatu to par jaunības dienu iztrakošanos, jo šobrīd to vairs nevaru atļauties īsti - ja es tā darītu, mans vīrietis nebūtu mans vīrietis visticamāk. Otrkārt, negribu vairs tikai strādāt, strādāt, strādāt, gribu arī palasīt grāmatu, pasēdēt vakarā, parunāt, iziet ar suni ārā, neskaitot laiku. Reizēm pirms dedlainiem mēdzu 2-3 dienas nostrādāt pa 14-16 stundām dienā, bet tā vairs nav ikdiena.
__
Par ballītēm - tās gan bija aktuālas vairāk 17-19 gadu vecumā. Līdz max. tiem pašiem 23. Tādas līdz rīta gaismai. Bet daudzdiennieki trakās kompānijās ar piedzeršanos, dejām uz galdiem un narkotikām man nav interesējuši nekad, tūlīt jau paliks 27 gadi, šaubos, ka kādreiz arī ieinteresēs.

un ja jauniba bija jau gimene un berni darbs macibas, tusini . Ka visu varejam paspet nezinu. Mammai padies ka palidzeja pieskatit bernus kamer darba vai macibas. Gulejam menesiem labi ja 3 stundas, citreiz no ballite spa taisno uz darbu, tad majas solis, vela ar rokam mzgata, tad macibas....u pa kuru laiku tas viss? Un ja bez slimibas lapam ka mums darba jaunatne daza laba ....nemitigi slimo.

Reāli jau tas tiešām ir ļoti atkarīgs no cilvēka. :) Kas pēc dabas ir mierīgs un/vai konservatīvs, tas tāds būs gan 18, gan 30 gados. Kas būs dulls - tāpat. Kā te viena meitene teica - jā, es joprojām esmu pasista. Bišķi vairāk domāju par nākotni, bet tāpat mani velk tā izjūtu pasaule. Es pilnīgi mierīgi varu iedomāties sevi 40 un 50 gados izejam visus tos Atlantijas treilus, busiņā ceļojam mēnešiem pa pasauli utml. Apbreibinošās vielas gan priekš manis ir tīri izmēģināšanai, kaut gan, protams, ir kas patīk vairāk, ir - kas mazāk. Neesmu vēl pamēģinājusi ne absintu, ne tekilu, tā kā visa dzīve priekšā. :D