Es teiktu, ka pat daži mēneši. Vairāk kā mēnesis pagāja, kamēr paši tikām līdz personiskākai tuvībai, kaut gan abu pušu draugi jau bija informēti, ka šis eksemplārs nu vai kā patīk :D To posmu es tā arī uztveru - mēs viens otram patikām un tikāmies, un kaut arī neskrējām apkārt pa citiem randiņiem, es vēl mūs par pāri nesaucu. Nu un tad, kad jau tuvākie draugi bija sapazīstināti, un tiku uzaicināta pie ģimenes, tad es to uztvēru jā - mēs esam pāris.
Es domāju, ka ir daudz gadījumu, kad iekšējā sajūta piemāna, un it kā pēc 3. randiņa ir tā saruna, ka nu mēs būsim kopā, bet pēc kāda trešā mēneša viss beidzas. Es uzskatu, ka "būt kopā" ir ekvivalents "būt pārim".
Patīk arī tā nedalāmība citu acīs. Kad Līga kaut kur aizbrauc, visi prasa - kur tad Jānis? Un kad Jānis ballējas viens pats, draugi atkal - ko tad Līgu mājās atstāji? :D