Vajadzīgs padoms

Divas lietas:
.
1) Tev daudz svarīgāk ir, lai "neizgāztos" ar stulbumu vienaudžu acīs, nekā 40+ dāmu acīs
.
2) Tev šķiet, ka vienaudzēm nav vienalga, ko un cik stulbu tu pateiksi
.
Bet nu, principā, ar laiku nāk sapratne, ka visiem tiem citiem, gan smukajai meitenei, gan seksīgajam čalim, gan opītim tramvajā, gan dāmai ap 40 - viņiem visiem rūp viņi paši, bet par visiem pārējiem ir dziļi vienalga. Un es to saku vislabākajā nozīmē. Neiespringsti, tām 24-gadīgajām čiksēm ir tikpat maz no svara, cik gudri/stulbi tu izrīkosies, kā tām 40+. Ar tām 40+ ir vieglāk, jo viņas to, ko es tev tikko uzrakstīju, ir jau sen sapratušas, un neiespringst arī sarunā ar tevi (attiecīgi, komunikācija vieglāk raisās). 24-gadīgās vēl baidās, ka pateiks kaut ko tiešām stulbu.

Piekrītu 57days, man tā apziņa, ka lielākā daļa cilvēku primāri baidās paši izblamēties, ļoti atviegloja darba gaitas un komunikāciju ar citiem vispārīgi.
Piemetot savus 5 centus, ieteiktu, ja uzsāc sarunu, ieklausies tajā, ko Tev saka un kā Tev saka, tas var palīdzēt nojaust sarunu biedra noskaņojumu un kā viņš/viņa jūtas. Līdz ar to palīdzēs tālāk virzīt sarunu.

Nesatraucies par to un pieņem kā ir. Ja ir svarīgi vienkārši uzturēt sarunu, tad sākt var vienmēr ar klasisko "Kā iet" un tad (atkarībā no tā, cik labi zini cilvēku) runā par otru cilvēku. Tas novērsīs otra uzmanību no tevis un ļaus mierīgi iejusties, pavērot cilvēku lai tad tālāk saprastu, par ko varētu parunāt un vai vispār to vēlies darīt.
Gadījumā neesi introverts? Es piemēram esmu. Un man ir cilvēki, ar kuriem varu runāt stundām (maz, bet ir) tad ir tādi, ar kuriem varu mazliet papļāpāt, bet ne vairāk kā nepieciešams un tad ir tie, ar kuriem nav par ko runāt, vispār, galīgi, nu nemaz..(arī maz, bet ir tādi). Kādreiz baigi pārdzīvoju, domāju, kas man par problēmām, bet vēlāk sapratu, ka nav ko laiku tērēt ar cilvēkiem, ar kuriem nav par ko parunāt. Es tiešām ticu, ka arī Tavā vecuma grupā ir meitenes, ar kurām varēsi brīvi runāt, bet iespējams, tādu nav daudz. Tev tikai jāmeklē sev līdzīgas (domāšanas ziņā) meitenes.

57days,Pasadena jā man ir bail ''izgāsties'' citu acīs. Arī ikdienā man pārsvarā sanāk nekomunicēt ar nevienu dēļ mana darba. Un komunikācija ar citiem vienmēr man ir sagādājusi problēmas, kas spēlēja lielu lomu profesijas izvēlē.
Eve1- Jā es esmu introverts cilvēks. Man ir kādi 2 vai 3 cilvēki ar kuriem es varu parunāt daudz nedomājot par sarunas tematu, bet ar citiem cilvēkiem man nākas ļoti daudz pārdomāt katru vārdu ko es pasaku. Man vairāk patīk klausīties cilvēkos nekā runāt.
Viss vieglāk man ir sākt sarunu ja sarunu biedrs/re ir interesējas par lietām kas man patīk un interesē, bet šādi cilvēki man ir gadījušies ļoti ļoti reti.

Mierinājumam varu teikt, ka Tu tāds neesi viens pasaulē. Patiesībā mēs esam salīdzinoši daudz, tā ka galvu augšā un neiespringsti. Tev nav obligāti jāprot pļāpāt ar visiem.
Viegli ir runāt ar ļoti runīgiem cilvēkiem - jo pārsvarā runā viņi, bet ir liels risks, ka saruna nebūs interesanta Tev :D
Ja sarunu veidošanas prasmes Tevi satrauc sakarā ar otrās puses meklēšanu - arī ir varianti. Viens no tiem ir internets - iespējams, Tev sākumā vieglāk komunicēt rakstiski nevis aci pret aci. Vai arī radi apstākļus, kad sarunas nav primārais - kopīgas aktivitātes utt. Patiesībā jau Tava problēma nav tā, ka Tu neproti komunicēt. Tev gluži vienkārši sarunām cilvēki jāatlasa rūpīgāk.

Kā tev pašam liekas, ar ko tu vari ''izgāzties viņu acīs''?

Eve1 Tādi cilvēki kas daudz runā tāpēc man patīk, jo tad man nav jāuztraucas par to ko lai es saku:-D
Jā runāju tieši par otras puses meklēšanu. Jo nesen bija situācija ka man vajadzēja aizvest vienu meiteni, kura man no pirmā acu skatiena iepatikās, bet es nevarēju izdomāt ko teikt. Tāpēc kādas 7 minūtes kamēr es vedu viņu vienīgā skaņa bija mana mūzika mašīnā.
Matilde.- Pasakot kaut ko stulbu vai nevietā un tādejādi es sarunu biedra/res acīs izskatīšos stulbs vai dīvains.

Man šķiet, ka es regulāri pasaku kaut ko stulbu. Un tad jau no sarunu biedra atkarīgs - pasmiesies vai nē. Pasmiesies - stilīgi, tik pat dīvaina humora izjūta kā man; nepasmiesies - nu tad laikam nav mums pa ceļam, ja jau manu humoru nesaprot.

Tāpēc kādas 7 minūtes kamēr es vedu viņu vienīgā skaņa bija mana mūzika mašīnā.

Tā jau nu gan neiemācīsies komunicēt. :-) Nesarunājoties cilvēku neiepazīsi.
3 varianti: nerunā - nekļūs par draugu, runā - jums nesaskan, runā - paiet laiks un sāc atvērties, un viss notiek. Ja nemēģini - 100% nekas nebūs. Ja mēģini, tad vismaz 50/50.
Centies varbūt atrast kādu lietu, kas interesē vairāk to otru cilvēku, lai viņš pārņemtu sarunu savās rokās. Kad jutīsies drošāk, pieslēgsies jau ar savām tēmām, bet tā, klausies, pajautā kaut ko sīkāk, lai pastāsta, lai nav tas neveiklais klusums.