Attiecības ar krievu tautības vīrieti

Ļoti ciena vecākus, gan savus, gan manus.

Nav man lielas pieredzes aiz pleciem, bet savlaik ir bijušas attiecības ar diviem latviešu puišiem. Apprecējos ar krievu tautības vīrieti.
Ar pirmo bija grūti, nepamatota greizsirdība un vnk mega mīlestība un cieņa pret sevi pašu. Ar otro lv viss bija skaisti, izņemot to, ka bija ļooooti neizlēmīgs un no mammas brunčiem neizaudzis.
Vīru dievinu, viņš dievina mani un bērnu. Ļoti gādīgs, rūpējas, tikpat uz rokām nēsā. Vienmēr izlēmīgs un drošs balsts ģimenei. Mums mājās nav "vīriešu/sieviešu" darbu, vnk abpusējas rūpes par ģimeni un mājokli, ko nepaspēšu es, pievilks viņš.
Viņam ļoti svarīgi spēt mūs nodrošināt un aizstāvēt, strādā, trenējas.
Pozitīvs, smaidīgs, kompānijas dvēsele, bet viegli aizskarams un tempermentīgs. (l)

Tautībai nav nozīmes, visu izšķir slāpes. ;) 8)

Nevar spriest par visiem pēc viena, jā, bet kaut kādas līdzības jau tomēr ir vienas tautības pārstāvjiem. Es gan par krievu vīriešiem nevaru spriest, jo personīgi nepazīstu nevienu krievu - ne vīrieti, ne sievieti. Bet gan jau ka, ja ļoti ļoti iemīlētos, tad varētu būt kopā. Vienīgi ar nosacījumu, ka gan viņš, gan viņa vecāki, ģimene un draugi runā ar mani latviski. Tad nebūtu problēmu.

man ir sakams tikai viens, slikti latviesu viriesi jums gadijusies, vienalga kaa partneri vai draugi\pazinas.
katraa tautiibaa bus visi iespejamie tipaazi.

Pēc viena cilvēka par visu nāciju nebūtu korekti spriest. :-)
Viens ģimenisks, nākamais jau pretējs.
Neesmu nekad ar krievu tikusies.

Nebija ne dāsns, ne ģimenisks. Vecāki bija pret. Akla mīlestība ar bēdīgu šķiršanos. Noteikit vairs ar Krieviem netikšos.
Bet viņa draugi bija super sirsnīgi cilvēki, gan ģimeniski, gan izpalīdzīgi, vot kā... :-D

Esmu manījusi, ka atšķiras arī esot vienkārši paziņām, draugiem. :-)

Neredzu lielu atšķirību starp krievu un latviešu puišiem. Gan starp latviešiem ir dāsni, gan starp krieviem . Iespējams,ka starp krievu tautības ir mazliet dāsnāki.
Vienīgais ,ko esmu ievērojusi,kas ir stipri atšķirīgāks starp manis sastaptajiem lv un ru- ru vairāk mēģina sasniegt savus mērķus un nestaigsies ar ģimenes dzīvi, bērnu radīšanu ,kamēr nebūs sasnieguši noteiktu izglītības līmeni,amatu, algu. Latviešiem tas nav tik izteikti-viņi citreiz nemēdz izvērtēt vai īsti pavilks ģimenes dzīvi un varēs visu nodrošināt.
Ar viens krievu tautības vīrietis tā mēģināja mani pabāzt zem tupeles, kad beigās aizmuku prom . Izplānoja visus manus tuvākos gadus un tur pat nebija tāds vārds -vai Tu vēlies , bet gan Tev vajag. Beigās vēl agresija sāka parādīties, ja nedarīju kā viņš vēlējās...Bail sāka palikt, ka tas viss nepārvēršas fiziskā iespaidošanā.

Nezinu es kautkā esmu novērojusi,ka latviešu puiši vairāk domā par sevi, meitene pie sāniem vairāk ir vajadzīga lai citiem džekiem atrādītu, bet tanī pat laikā viņi tiek pabāzti zem tupeles, viņiem ļoti svarīgs ir citu cilvēku domas, bet otro pusīti reti,kad uzklausa.
Krievi atkal ir uzmanīgāki, vairāk domā par otru pusīti, bet neļaus,ka tiek pabazti zem tupeles, uzklausa citus cilvēkus,bet otras pusītes viedoklis arī ir svarīgs.
Interesanti arī tas,ka draudzenēm kam ir krievu tautības draugs, ir uzticīgāki,nekā tām kam ir latviešu tautības draugs. Vismaz tik cik esmu dzirdējusi,bet iespējams ka tikai sagadīšanās.

Atšķirības nedaudz ir arī ikdienas komunikācijā. Neviens galvu nenoraus, ja iepazīsi viņu vairāk un laika gaitā sapratīsi, ir vai nav. :-)

Nav atskiribas. Viss, uzvedina, izturesanas, manieres ir atkarigas no audzinasanas, viriesa rakstura.
Nesaprotu to matu skaldisanu.
Ko tas dos ja pateiksu, ka man bijusi burvigi latviedu viriesi, rupejas, stradigi, kaisligi, gudri. Tadi ir ari krievi. Katra tautiba bus dazadi tipaazi.

Īslaicīgi randiņi ir bijuši ar krievu tautības vīriešiem, zolīdi un ļoti interesanti tipāži bijuši, neko sliktu nevaru teikt, toreiz jau bīdījās attiecību statuss uz kaut ko nopietnāku, nobijos un aizbēgu tālēs dziļajās, un tagad ļoti nožēloju, ka palaidu to cilvēku vaļā, šausmas tagad vasarā vienkārši sakārojās iet uz randiņiem atkal. :D

Krieviem jau sākot no mazotnes ir daudz citādaka attieksme pret bērniem Bieži dzirdēts, ka viņiem vairāk ir vienīgi bērni. Saņem daudz uzmanības un lutināšanas. Citus tas samaitā, bet daļu arī padara par tiem īpaši rūpīgajiem un uzmanību veltošajiem.
Latvieši jau no dabas tiek audzināti vēsāk, kritiskāk un ar mazāk emocijām un bieži nav vienīgie bērni. Tā pat arī nav lielās tautas mentalitātes un lepnuma tāda.
Tad nu sanāk, ka tās pašas latvietes to savus dēlus tā arī ir uzaudzinājušas par tādiem, kādi viņi ir. Un tās pašas Jūsu mīļās mammas vien ir...
Krievi gan ir arī agresīvāki un var arī pacelt roku...

Pati esmu latviete, bet tiekos ar krievu puisi, bet tādu, kas tiešām uzaudzis Krievijā. Nekad neesmu tik ļoti aplidota, vienmēr rūpējas, uztraucas par mani. Bet viņš nav no tiem tempermentīgajiem, tāds pieaudzis un nosvērts. Un man ar to krievu valodu ir kā ir, bet viņš ļoti novērtē to, ka cenšos un runāju.

Nav attiecību pieredze ar krievu tautības vīrieti. Tomēr ir bijuši randiņi.. Tajos esmu jutusies vairāk apčubināta nekā randiņos ar latviešu puišiem :)

Grūti salīdzināt, jo man ir bijušas attiecības tikai ar krieviem. :-D Visi bija dažādi, bet viens no iemesliem, kāpēc nekad neveidojās attiecības ar latviešu puišiem - viņi bija pārāk lēnīgi un neizlēmīgi. Un daļa vnk gaidīja, kad es viņus iekarošu (ko es principā nekad nedaru!). Es neteiktu, ka esmu straujas dabas, bet, kas attiecas uz attiecībām, simpātijām u.tml. man patīk skaidrība un ātrums. Es negaidītu n-tos gadus, kad latviešu bāleliņš beidzot sadūšotos pāršpļaut pāri lūpai "es tevi mīlu", bildinātu pēc gadiem 10 un tādā garā. Ar krievu puišiem šīs lietas nekad nav bijusi problēma.
Kas attiecas uz to vai ģimenei nebija iebildumu... Kamēr tie bija vnk mani puiši - viss bija ok. Kad reāli sākās runas par kāzām ar esošo vīru, tad gan mamma sacēla lielu skandālu par iespējamo krievu uzvārdu pēc kāzām. (t) Spieda, lai ņemu caur domuzīmi vai palieku pie sava. Vīrs kategorisks bija, lai esmu pilnībā vīra uzvārdā (un te mums domas sakrita). Tautība man nebija svarīga šai sakarā. Izdarīju pa savam un ne mirkli nav nācies nožēlot! Māte gan, neatnāca pat uz manu izlaidumu augstskolā, jo nevēlējās dzirdēt kā pa visu zāli izskan mans krievu uzvārds... :-/ Vīramāte arī tā savā veidā tik nopūtās, ka viņai dzīvē (Latvijā) ir bijis grūti ar krievu uzvārdu (viņa ir lietuviete), bet apprecoties pārņēma krievu uzvārdu...(t) Lai nu kā, dzīve iegrozījās tā, ka mēs LV vairs nedzīvojam - un reāli nevienu šeit neuztrauc mans krievu uzvārds. :-P Un mana mamma dievina savu znotu un lepojas ar viņu. :-D

Vienmēr brīnos, kur gan masveidā ir tie bezatbildīgie un skopie latviešu vīrieši - manuprāt, tas tomēr nav no tautības atkarīgs, bet no ģimenes un audzināšanas.
Ja jāizvēlas, tad vidēji aritmētiskais krievu vīrietis man ļoti nepatīk un attiecības ar tipisku krievu neveidotu. Tieši tā savdabīgā "temperamentīguma" pēc, kas daudzām, nez kāpēc, šķiet tik pievilcīgs. Jā, varbūt biežāk uzdāvinās puķes un sargās (iepriekš pieminētā greizsirdība), bet arī uz citām metīs acis, ierobežos un uzskatīs vīrieti par galveno visās jomās.
Krievi arī biežāk ir mammu izlutināti un sagaida no sievietes appuišošanu.

viens būš ok otrs nevisai jāskatās pēc situācijas.

:-D it kā tas tikai uz krieviem attiecas :-D

Man par šo tēmu patika šī grāmata. Lasās ļoti ātri un viegli, cik atceros, tā pat bija autores debija literatūrā.