Attiecības ar krievu tautības vīrieti

Vecāki bija pret

Savā ziņā man bija līdzīgi ,tētis itkā vēl pieņema,bet pamāte bija kategoriski pret,tikai tāpēc,ka krievs,viņa vispār kā tautību necieš krievus:-D,ilgi centās izvairīties no iepazīšanās,draugs ar šā iemesla dēļ baidījās iepazīties ar vecākiem, bet kad pienāca tas brīdis, lai cik tas smieklīgi nebūtu, pamāte pēc tikšanās tētim tieca, cik patīkams cilvēks! Smejos,ka viņš ir pirmais krievs,kas patīk pamātei :-D,tētim ar ļoti iepatikās.:-)

Neesmu satikusies, mans viedoklis nebūs objektīvs. Bet, cik krievu puišus un vīriešus pazīstu un redzu paziņu attiecībās, priekš manis tas temperaments lielākoties nav pieņemams. Viņi aizstāvēs tevi, iestāsies par tevi (vai mammu) vienmēr. Un man tas neliekas pareizi. Man vajag, lai vīrietis iestājas par taisnīgumu, vienmēr. Piemēram, ja es nepamatoti lamāju kasieri (ko es nedaru, tikai piemērs), man vajag, lai viņš nostājas tās kasieres pusē un mierīgā balsī pasaka, ka esmu idiote, nevis nostājas manā pusē tikai tāpēc, ka es taču esmu viņa sieviete, un vēl uzšauj kasierei pa seju (pārspīlējums). Tāpat arī attiecībās starp mani un viņa mammu - man vajag, lai ir taisnīgums, nevis man vienmēr jāpiekāpjas mammai.

Ā, un mani vecāki to nespētu pieņemt. Tikties jau satiktos, bet visu mūžu domātu, ka esmu nojūgusies.

Kā palasīju, tad sāku saprast ... nevajag man sievu latvieti, laikam draudzeni arī nē, būs pārāk daudz problēmu, visi būs pret attiecībām.:-D

Hmm xanax, kas notiek, Tev kkāda krīze iestājusies?:-O

Xanax - a kāda starpība ko citi domā, ja savai draudzenei/sievai patiksi? :D

Attiecības ar īstu, klasisko krievu nevēlētos veidot. Lai gan man reizēm trūkst kaut kā interesanta attiecībās, es tomēr ļoti novērtēju mieru, stabilitāti un savaldību.
Pēc paziņām spriežot - ļoti bieži latviešu meiteņu vecāki nav sajūsmā par meitenes izvēli par labu krievu izcelsmes puisim. Es gan zinu arī pretējus gadījumus... :-|

It kā nekas nebūtu pret attiecībām ar krievu, ja viņš runātu latviski, bet negribētos ar krievu ģimeni veidot, jo tad sāktos visi tie čakari ar to, kādā valodā notiks kāzas, kādā valodā bērns ar ko runās, kā viņu vispār nosaukt, krievu uzvārds utt. Ai, nē, vieglāk ar latvieti. Viss skaidrs, turklāt "bekgraunds" viens un tas pats.

Visi bija dažādi, bet viens no iemesliem, kāpēc nekad neveidojās attiecības ar latviešu puišiem - viņi bija pārāk lēnīgi un neizlēmīgi. Un daļa vnk gaidīja, kad es viņus iekarošu (ko es principā nekad nedaru!). Es neteiktu, ka esmu straujas dabas, bet, kas attiecas uz attiecībām, simpātijām u.tml. man patīk skaidrība un ātrums. Es negaidītu n-tos gadus, kad latviešu bāleliņš beidzot sadūšotos pāršpļaut pāri lūpai "es tevi mīlu", bildinātu pēc gadiem 10 un tādā garā. Ar krievu puišiem šīs lietas nekad nav bijusi problēma.

Man arī patīk, ka mani iekaro, bet kaut kā nav bijusi problēma, ka latvieši neiekaro. Ja latvietis līdz ausīm ieķēries, tad arī viņš rīkosies. Protams, piekrītu, ka ir tādi tipāži, kas tā gudri jāpastumj, bet tā, ka pilnībā jāiekaro, nē. Tik traģiski ar latviešiem nav!

Manuprāt,raksturs nav atkarīgs no tautības:-)Viss ir atkarīgs no audzināšanas un vides,kur bija audzis cilvēks.Piem.mans puisis ir vācu tautības.Izlasot internetā kādi viņi ir taupīgi un klusiņi,sapratu,ka nekas nesakrīt:-D:-D

Viss ir atkarīgs no audzināšanas un vides,kur bija audzis cilvēks.

Bet tas jau bieži izriet no tautības. Precīzāk, no kultūrvides, kas raksturīga konkrētai tautai.

Hmm xanax, kas notiek, Tev kkāda krīze iestājusies?

Xanax - a kāda starpība ko citi domā, ja savai draudzenei/sievai patiksi?

Da nē, nav man nekādas krīzes, tā vienkārši iespaidojos no diskusijas. Un ja manā dzīvē "iepeldēs" kāda smuka un forša latviešu mietene es nebūšu pret to.;-) Bet interesanti, tie pāri, kur viens ir RU, bet otrs LV, kādā valodā pārsvarā notiek ikdienas komunikācija?

marissa
Manam džekam ir krievu draugi. Un, es teiktu, ka tas ir vāks ar tādiem draudzēties. Tur nevienam nav nekā no ģimeniskuma!!!:-D:-D:-D

Ahhh ļoti vēlētos attiecības ar krievu (l)
Man pārāk liels temperments priekš tipiskā latvieša

Man vienkārši liekas, ka modernajai pasaulei neder latvju bāleliņš. Ne viņš metas kaislīgi taisīt selfijus, ne arī apceļot pasauli, ne arī nododas emocionālām izpausmēm.
Pazīstu daudzus latviešu puišus, gudrus un izglītotus... Neviens no viņiem nav saucams par karstasinīgu. Jā ir sportiski, ir spējīgi aizstāvēt meiteni, ir gudri un ir strādīgi. Bet karstasinīgā spāņu, itāļu vai tamlīdzīga kaisle no viņiem vienkārši nestaro. Krievu vīrieši šim mūsdienu vīrieša ideālam, kurš tiek pasniegts sociālajos tīklos, filmās utt ir tuvāki. Un modernās paaudzes emocionalitāti es nesaprotu arī...

Diskusijas iespādā izdomāju, ka laikam jāpastaigā uz randiņiem ar kādu krievu. Varbūt beidzot runāt krieviski iemācīšos. Kur lai tādu tagad atrod? :-D

Bet interesanti, tie pāri, kur viens ir RU, bet otrs LV, kādā valodā pārsvarā notiek ikdienas komunikācija?

Kad man bija latviešu puisis, ikdienā sarunājāmies krieviski. Varbūt tāpēc, ka iepazināmies krieviski runājošo kompānijā, varbūt viņš domāja, ka man latviski runāt grūti, nezinu. Mana vīra brālim sieva ir latviete, viņi runā krieviski, jo vīra brālis latviski slikti saprot, bet, kad būšot bērni, sieva ar tiem sarunāšoties latviski.

MissMia man draugs ir krievs, visi viņi savā starpā runā krieviski(viņa vecāki, brālis),bet mēs sarunājamies latviski un arī viņa ģimene runā ar mani latviski, man ir tā problēma,ka es nu nekādi nevaru iemācīties runāt krievu mēlē, šķiet mēlē mežğas:-D, bet saprast es saprotu, protams ne ideāli,bet tā tā. Es īsti neprotu saklausīt kurā mirklī sākas jauns vārds, kad dzirdu runājam krieviski, šķiet visi tie vārdi saplūst kopā:-D

Kadreiz bija diezgan ilgstosas attiecibas ar puisi, kas dzimis Krievija, bet audzis LV. Tas raksturs bija loti sturgalvigs, ja domas nesakrita, meginaja pieradit savu taisnibu, iesliga bezjedzigas diskusijas. Uzskatija, ka man nav jazina daudzas lietas, kas it kaa nesaistas ar mani- piemeram, zagli ielauzas musu kopeja dzivokli, bet man par to vins nepazinoja, tad nebiju Latvija un to uzzinaju no kopeja drauga. Protams prieks gimenes butu gatavs izdarit visu, ari tuvi draugi bija dievu vieta, kam nekad nevar atteikt. Ar alkoholam bija gruti atteikt, jo,tad no draugiem bija- ne uvazhajes.
Vina gimene runaja tikai krieviski, mate dzivojot Latvijs vairak kaa 20 gadus nesaprata latviski vispar. Baigi ar vinu nekontaktejos. Ar puisi gan runaju latviski, vinam ar valodu nebija grutibu. Varbut kadus specifisku vardus dazreiz nesaprata.

A priekš kam vajadzīga tā karstasinība attiecībās?
Man personīgi liekas emocijas nav vajadzīgas. Man galvenais, lai ir miers.