es tomēr piekrītu Salomei. Man šķiet, ka nevajag sevi pārāk ierobežot tāpēc, ka sabiedrībā tā pieņemts. Piemēram, nesen ar draugu diskutējām par terminu "vaļīga sieviete"- viņam patīk kāda dāma, kuru visi raksturo kā vaļīgu. Un es viņam jautāju- ko tas nozīmē "vaļīga sieviete", vai šāda terminoloģija tiek izmantota arī par vīriešiem. Viņš teica, ka, jā, protams, bet es gan nepiekritu, jo neesmu tādu dzirdējusi par džekiem.
Nesaskatu neko nepareizu vienas nakts sakaros. Divi pieauguši cilvēki labprātīgi nododas savu vēlmju apmierināšanai, tas ir tikai pozitīvi. Rezultātā ir divi priecīgi cilvēki. :D Bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi droša seksa likumi. :D Pašai gan nesaista sekss bez jūtām, bet ja citiem tas iet pie sirds, man tikai prieks.
Nez vai tas, ja kāda pateiktu, ka rīta seksiņš viņai bija ar vienu, bet vakara seksiņš jau ar citu, un viņai tas problēmas nesagādāja, nomierinātu tavu sirdsapziņu. Ja tev šķiet, ka intervāls ir par īsu un drīzākais, ka tas beigsies ar morālām paģirām, labāk nogaidīt. :)
es domāju, ka ir dažādas normas- vīriešiem tiek vairāk piedots kā sievietēm. sievietei ir sevi vairāk jāierobežo un viņai ir tiek lielāks nosodījums kā vīrietim, ja viņi dara vienas un tās pašas lietas. man nav tur nekāda superīsā termiņa starp partneriem, vnk man šķiet dīvaini, ka es aizdomājos par to, kāds būtu normāls, tas nozīmē, ka galvā man ir kaut kādi stereoptipi. un man tas nepatīk.
Tās normas, stereotipi, dalīšana, kas ir atļauts vīrietim, tas nav atļauts sievietei, un citi vērtēšanas un vispārināšanas kritēriji ir trekns bulšits un līdz ar to sevis spīdzināšana.
Es zinu skuķi, kurai tās bija pāris stundas, so? Ja čalis viņai patīk un pati vēl ir nedaudz šmigā, tad bremžu viņai nav, bet savādāk itkā normāls cilvēks. Maybe biki nimfomāne... :D Lai arī tas nešķiet normāli, bet ja pati un čaļi ir laimīgi, tad ko tur var pateikt...
Man isakais bija skiet menesis. Izbeidzu 12 gadus ilgas attiecibas un atri saku ar citu, ar kur ar laiku sakam veidot nopietnas attiecibas un esam kopa jau vairak kaa gadu. Nekad nebutu domajusi, ka busu tada situacija, bet tada ta dzive ir, neparedzama.
Tak mūsdienās nav tādu robežu, pārsvarā viss ir atļauts, kaut stunda, ja abi piekrīt. Vienīgi, ja paliek stāvoklī, tad gan jādomā, kas ir tēvs, ja bijusi pāris dienu/stundu atšķirība. Un arī, ja slimības piemetas, tad arī nezināsi kurš ir vainīgais. Ko tur vairs attaisnot savu uzvedību, ja jau izdarīji, tad ko tur vairs.
185
