Vispār čau!
Man atkal viss ir slikti. Veselība, darbs, attiecības. Aizgāju no darba. Nezinu, kā un kad beidzot savākšos normālai dzīvei. Sāku just arī, ka mana brāļa dzīvošana mūsu mājā ir ieilgusi. Man nekas nebūtu pretī, bet man ir vīrs un es jūtu, ka viņš pie sevis ciešās, savaldās. Tas ir mans vīrs un mans brālis, un vēl mani draugi, kas ik pa laikam te apmetas. Viņam laikam ir par daudz, tad nu es esmu tam visam pa vidu. Un kašķējamies vēl par visu citu. Viņš saka, ka varbūt, lai dzīvoju ar viņiem un mēs varam viens pie otra paciemoties, jo es jau tāpat nemaz nemanot, ka viņš arī ir tepat. Ehh.