Lasu diskusiju un, ja godīgi, grūti noticēt, ka tāds cilvēks kā tēmas autors vispār eksistē. Taču, palasot viņa rakstīto, pievēršot uzmanību veidam kā viņš izsakās, kā runā par sevi un citiem cilvēkiem, ir pilnīgi skaidrs, ka otrpus ekrānam ir dziļi nelaimīgs, nožēlojams cilvēks, kurš savā dzīvē un cilvēkos ir tik ļoti vīlies, ka vienīgais veids kā viņš gūst kaut kādu baudu ir sēdēšana pie datora. Slēpjoties aiz anonimitātes maskas, viņš teju vai izjūt prātam neaptveramu baudu no tā, ka var pazemot citus cilvēkus, pačīkstēt par savu neizdevušos dzīvi, ka var radīt bezjēdzīgas diskusijas, kuru vienīgais mērķis ir cilvēku provocēšana, mēģināšana pamudināt uz kašķiem un strīdiem. Autoram gribas domāt, ka viņš ir ļoti gudrs un neordinārs, ja reiz veido tādas diskusijas. Var redzēt, ka viņš ir izslāpis pēc uzmanības, tāpēc izmisīgi cenšas pievērst sev citu uzmanību visiem iespējamiem veidiem. Bet realitātē šāds cilvēks, visticamāk, ir neievērojama, pelēka, garīgi tukša būtne, kura nespēj sev atrast draugus tieši tā iemesla dēļ, ka šajā cilvēkā, izņemot naidu un tukšu dvēseli, nav pilnīgi nekā tāda, kas citiem cilvēkiem varētu likties pievilcīgs. Gan jau tēmas autors šajā aprakstā atpazina sevi, tikai, protams, atbildēs ar kārtējo rupjību, tādā veidā tikai kārtējo reizi apliecinot to, ka man ir taisnība.
795
