argumenti neko nedod cilvēkam, kas aiz kokiem neredz mežu
Jo Tu joprojām izmanto vecum veco triku: kad Tev ir taisnība,tad turies pie tēmas, argumentē par lietas būtību, bet ja nav taisnība, tad lietas būtības vietā jāsāk runāt par sarunas biedra dzīves uztveri, jānorāda caur puķēm, ka nav jēgas runāt, jo viņš jau tāpat nesapratīs utt.
Tieši tā arī notiek dzīvē. Pat nav jābūt pārliecinātam par sevi, ja neglīts čalis ir vnk draudzīgs viņš tiks uzskatīts par dīvaini, lohu, pielīdēju.
Vai nav redzēti neizskatīgi, bet šarmanti vīrieši?
Un ja kas tāds ir novērots,tad ne jau tāpēc,ka neglīts,bet nemācēja būt draudzīgs un apkārtējie to interpretēja kā pielīdēju ,varbūt par daudz izrādīja draudzību, kas varēja šķist kā pārlieku lielu uzbāzību citiem cilvēkiem.