Iedomāsimies, ka problēma īsta. Jo šī, salīdzinoši ar citām, pilnīgi noteikti varētu būt reāla.
Sastādiet budžetu. Ierakstas ienākumus, obligātos maksājumus, cik atliekat iekrājumiem un summu kuru katru mēnesi varēsiet tērēt savām vēlmēm, par kurām otram nebūs jāatskaitās.
Nevar jau tā viennozīmīgi teikt "ja pati pelni, pēc kaut vai 10 kleitas mēnesī", vai apgalvot ka "tavam pusim ir pinīgākā taisnība. Kleitu pērc reizi gadā".
Bet, ja jūs abi visu algu liekat kopā, tad ir tikai normāli, ka viņš liekot lielāko daļu algas, uztraucas kur tu to tērē. Mēs jau nezinam - varbūt tev pilns skapis ar kleitām, nav vairs kur likt, un tu tās nevelc, vienkārši pērc. Varbūt tu vecās pārdod, pirms pērc jaunas. Neko nevar zināt.