Kādā gadījumā pamest studijas?

441

Reģ: 11.05.2017

Esmu dilemmas priekšā. Mācos pirmajā kursā, to, kas man tiešām interesē, par ko esmu sapņojusi no bērnības un ar ko vēlos saistīt savu dzīvi. Godīgi sakot, citur nemaz sevi nevaru iedomāties. Par studijām maksāju un paralēli tām strādāju pavisam citā jomā.
Esmu ļoti mērķtiecīga, no sākuma viss šķita ideāli, patika gan skola, gan kursa biedri (jāpiemin, ka visi ir krietni vecāki par mani). Ir bijis ilgs laiks, lai sagatavotu mājas darbus, bet man sāk trūkt motivācijas to darīt, pat nezinu, kāpēc! Vienkārši šajā brīdī gribu padoties un viss! Nekas vēl nav izdarīts, jo es vienkārši to negribu!
Tas ir tikai tāds mirkļa vājums? Negribu tagad pamest studijas, nepabeidzot pat pirmo kursu un pēc tam izvēli nožēlot un visu mūžu strādāt veikalā, vai arī pēdējā kursā saprast, ka nevaru pavilkt studijas un nožēlot, ka esmu ieguldījusi tajās estos tūkstošus.
Cīnīties vai padoties?

01.06.2017 13:32 |

Rainbower

Reģ: 19.03.2014

Es tāpat kā citas nevaru salikt kopā to, ka tavs sirds darbs un vēlme ir kļūt par skolotāju, bet baidies elementāri izteikt savu viedokli.
Pati studēju pedagoģiju un strādāju šajā sfērā. Nevaru teikt, ka trūkst motivācijas, bet spēka gan, jo darbā nogurstu + braukāju no vienas pilsētas uz otru, un studēju pilna laika klātienē. Bet ir jāsaņemas un jādara. Nekas šai dzīvē nenāk viegli. Un studēt pedagoģiju savā mērā ir daudz vieglāk nekā daudz ko citu. Ja vēl tas, ko studē patīk, tad nevajadzētu būt problēmām, cits stāsts ir tad, ja nonāc studijās, kas nepatīk un neinteresē.

01.06.2017 20:42 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Bailes kļūdīties... tas ir tik cilvēciski! Kļūdās visi pa laikam... un labākais veids, kā pārvarēt bailes ir stāties tām pretī :) Sagatavo sevi, riskē ... un sapratīsi, ka nekas pa lielam jau nemainās.. pat ja pieļauj kļūmi :) Tā ir īsta cīņa ar sevi :)

02.06.2017 00:38 |

the rose

Reģ: 10.01.2016

Ja skaidri zini, ka gribi būt skolotāja, tad pamest studijas nav gudri. Jo par skolotāju bez diploma strādāt nevar. Varbūt vienīgi caur Iespējamo Misiju. Ja ir aizdomas, ka nav Tava īstā profesija, tad gan nav vērts to studēt. Bet Tavā gadījumā kaut vai ñem akadēmisko, bet nepamet un piepildi savu sapni!

02.06.2017 02:49 |

Nerea

5954

Reģ: 08.07.2013

Tātad tas nav tavs sapņu darbs. Es sava sapņu darba dēļ mācījos un piecietu pilnīgi visu un ne reizi neiedomājos, ka varētu to pamest. Tas būtu kā pasaules gals. Tāpēc secinājums - tu to negribi.

02.06.2017 12:07 |

blank

751

Reģ: 29.01.2009

Es savā dzīvē 2x pametu studijas 1. kursā. Vienreiz, jo bija veselības problēmas, otreiz nevarēju savienot ar pamatdarbu. BET sāku 3. reizi un nu būšu izcīnījusi.. Pašai tagad dusmas, ka jau ar pirmo reizi nesaņēmos, jo tagad esmu precēta, ar mazu bērnu, nu jau tuvojas 30 un vēl studēju. Bez izglītības nekur neliksies, jānomoka vien ir, pietam, ja vēl savā sapņu profesija...

02.06.2017 14:01 |

Matilde.

3127

Reģ: 02.06.2016

Kad no rīta agri, agri zvana modinātājs, tad man kādreiz arī likās, da nu vai man tiešām to vajag, var jau izlaist kādu nedēļu, parādi iekrāsies vai kas tur, viss vienalga. Bet nē, cēlos, braucu, jo zinu, ko man vajag, kad un kāpēc - no way i'm going home. Skola patīk, kursa biedri patīk, ir mācību priekšmeti, kas nepatīk, lietas, kas nepadevās un nervi tika pabendēti, bet bija jānokārto un viss. Nekad neesmu ļāvusi iekrāties parādiem, kad nezinātu, no kura gala ķerties klāt.
Ko ieteiktu tev, saprast, kāpēc tā profesija ir aicinājums, bet vēlmes tai pietuvoties nav. Ja tomēr atrodi raksturu, tad uz lapas sarakstīt visas lietas, kas jāizdara, un svītrot pa vienai ārā, lai vizualizētu panākumus un rastu varbūt papildus motivāciju.

02.06.2017 14:32 |

Nerea

5954

Reģ: 08.07.2013

Starp citu, varbūt pie vainas vājš raksturs?

02.06.2017 17:01 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Raksturs daudz ko nosaka. Daudzi darba devēji to uzskata par rādītāju, ka spēj pabeigt iesākto termiņos.

02.06.2017 22:00 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Ja šī ir Tava sapņu profesija, tad varbūt tomēr pamēģini saņemties? Man studiju laikā vairākas reizes uznāca "kāda velna pēc es vispār šo uzsāku?", pirmajās studijās pirmajā gadā likās, ka varbūt esmu izvēlējusies studijas pilnīgi garām, jo mācījāmies 'garlaicīgus' pamatus. Liekas, ka darbā/studijās bieži ir kādi aspekti, kas vismaz sākumā varētu nebūt tie paši iecienītākie, bet dažreiz ir vienkārši jāsaņemas.
Par viedokļa izteikšanu - man palīdz, ja varu pārdomāt un sagatavot argumentus. Varbūt pamēģini parunāt ar pasniedzēju, varbūt viņai ir kāds padoms, kā pārvarēt uztraukumu vai pastāstīt mērķus uzdevumiem. Principā jau Tu tagad trenējies, līdz ar to kļūdīties (?) ir diezgan normāli. Kā saka, nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.

02.06.2017 22:39 |