Kādā gadījumā pamest studijas?

Tev nepatīk publiski runāt cilvēku priekšā? Izteikt savu viedokli?
Piedod, bet kā Tu īsti domā būt skolotāja? :-| Tas nav apvainojums, bet tiešām? Varbūt Tev kaut kas cits varētu drīzāk interesēt... varbūt bērnudārza audzinātāja?
Kāpēc tieši Tevi saista skolotājas darbs?

Es arī biju no tiem,kas mācījās(vēl mācās) tikai mācīšanās pēc. Arī apvienoju ar darbu ne savā jomā. Šomēnes ir izlaidums.
Kā jau šeit arī tika minēts, pirmais kurss ir visgrūtākais. Tad arī parasti mēdz būt vispārīgie kursi, kuri ir totāli garlaicīgi un šķietami nevajadzīgi. Paies laiks, ieskriesies un aizies tā lieta!

Palasi pati, ko uzrakstīji. Mana aizraušanās, kaislība, bet esmu gatava padoties, jo nepatīk izteikt savu viedokli, baidoties kļūdīties. Loģika?!?! Piekrītu so.so viedoklim, ka atradīsi jaunu iemeslu, studējot citur, kāpēc padoties. Man studijas ir 6 gadus, tūlīt pabeigšu piekto. Ja varētu saskaitīt, cik daudz x esmu gribējusi padoties, bet man ir mērķis dzīvē, kas mani ļoti motivē. Ir grūti, jau kopš 1.kursa strādāju pilnas slodzes darbu. Jāsaņemās, jāpārkāpj sev pāri. Izslēdz emocijas un DARI. Viss. Aizej uz veikalu pēc šokolādes, kolas, izlem, kā sevi apbalvosi pēc visu darbu izdarīšanas un aiziet uz priekšu!! Tā gandarījuma sajūta pēc visa ir tās cīņas vērta, tici man! Ļoti palīdz neskatīties uz to, cik vēl gadi priekšā vai cik deadline vēl atlikuši, bet saplānot visu pa maziem solīšiem. Pacietība ļoti svarīga. Nu taču saņemies, uzrakstīt dažus darbus nav smagākais, kas dzīvē var būt!

Starp citu, perfekcionisma iezīmes korelē ar prokrastināciju. Bailes kļudīties piemīt perfekcionistiem. Es sevi mierinu ar domi - tu izdarīji tik labi, cik tajā brīdī varēji izdarīt ar saviem resursiem, un viss. Tver to visu vieglāk

Aizmirsu piebilst, ka pati esmu strādājusi veikalā studiju gados, un man tieši tā bija lielākā motivācija studēt, lai izrautos no tās vides, no apkalpojošās sfēras. Lielāku motivāciju nevajadzēja.

Padalīšos ar savu pieredzi. Diemžēl nācās pamest studijas un ne tieši manas gribas dēļ, bet gan piespiedu kārtā.
Biju tikusi jau līdz otrā kursa beigām kad saslimu un neaizgāju uz diviem eksāmeniem. Ar to pietika, lai man pateiktu vai nu maksā 400eur vai arī mācies atkārtoti otrajā. Kopā bija 4,5 gadi un mācījos arī starp citu par skolotāju, paralēli strādāju b/d kā audzinātāja 5 dienas nedēļā pa 12 h privātajā.
Lai vai kā biju šokā, ka uzreiz tik drastiski un arī vīlusies gan sevī, gan situācijā, jo vienmēr visas iesāktās lietas novedu līdz galam.
Bet šobrīd par to visu domājot nenožēloju, ka tā notika, jo darbs nebija priekš manis manu nervu dēļ. Skolotājas darbs tomēr Tevi izsūc morāli. Lai arī viss patika, bērnus dievinu, bet ne ne un vispār dzīve iegrozījās savādāk. Jebkurā gadījumā var mācīties atkal un jebkādā vecumā, tikai tad jau tiešām to ko būsi gatavs darīt un, kas patiks.

Everythingisfine
Man viena draudzene strādāja privātājā bērnudārzā. Viņa teica, ka vecāki ir vēl ķertāki par tiem izlaistajiem sīkajiem.:-D:-D:-D

Nu tur kur es strādāju pati vadība bija ķerta, katru nedēļu pa 3, 4 bērniem klāt, daži vēl zem gadiņa, kas nestaigā. Brēca visu dienu ausī, man likās, ka prātā sajukšu.
Ar valsts dārziņu vispār nesalīdzināsi.

Vispār par to privāto dārziņu varētu atsevišķu Topiku uztaisīt, jo tās tiešām bija šausmas. Ne jau tikai ar mani, bet galvenokārt žēl bērnus.

kurā skolā par eksāmenu nolikšanu jāmaksā 400 eur?:-O

RPIVA, tici man es arī nesapratu kā tas varbūt, bet redz, ka tās bija pašas beigas un pēdējie eksāmeni.
Es pat savu 2. kursa darbu aizstāvēju ar izcilu atzīmi. laikam domāja, ka nekur nelikšos un maksāšu.

Izskatās, ka tev mācīšanās un iešana uz mērķiem šobrīd noteikti nav tev.

Kaut kādi mēģinājumi noriet meiteni šeit ir lieki. Katram, kurš ir strādājis un vienlaicīgi gribējis labus rezultātus mācībās, ir skaidrs kādēļ viņai mācībām nav motivācijas un sagādā problēmas personīgā viedokļa paušana. Ja nav laika/motivācijas/enerģijas nodarboties ar uzdoto, tad nevar arī būt nekādas pārliecības, ka personīgais viedoklis ir adekvāts un labi pamatots. Es tiešām iesaku kaut kā risināt naudas problēmas, darbu pamest un sākt studēt klātienē. Visas tavas problēmas visticamāk izriet vienkārši no tā, ka mēģini vienlaicīgi darīt pārāk daudz, kas vienkārši nav fiziski iespējams.

Everythingisfine

Ārsta zīme bija vai arī vienkārši neaizgāji?

Bakalaurs jau arī maksā 400, ja nav laikā.

Tam ir iespējams pagarinājums, ja ir attaisnojošs iemesls. Tas pats ir ar eksāmeniem.

Pārāk bieži imo augstākā izglītība nav par zināšanām, bet tieši par šo saņemšanos, pārvarēt slinkumu un prokrastināciju, un izdarīt darbus arī tad, ja tie liekas nejēdzīgi un stipri attāli no galvenā mācāmā.

Es balsoju par akadēmisko, tas būtu prātīgākais variants :-)

Nebija zīmes, tikai pabrīdināju laicīgi, ka manis nebūs. Ja būtu pieprasīta zīme un tas kko mainītu, tad, protams, viņa tiktu atnesta.
Man tas tika pasniegts tā, ka pedagogi tāpat vien ilgāk nepaliks un Tevis dēļ neņemsies. Tākā maksā..saprotu kā nekā vasara, brīvdienas..ko tad tur students, kas ieradās visās lekcijās un pildīja visus uzdotos darbus var cerēt.
Galvenais kā mierinājums "Tavi dokumenti vēl šeit būs uz vairākiem gadiem, varēsi atgriezties jebkurā laikā un sākt visu no gala".

Esmu pāris reizes pametusi studijas 1.kursā. Secinājums: no tā nemirst un par pārdevēju nekļūst.