Bērniņa vārds

Es arī nevaru ciest, ka mani nosauc citā vārdā. Pie tam tas bieži notiek e-pasta sarakstēs, kur mans vārds ir skaidri un gaiši uzrakstīts, bet vienalga nosauc kādā citā vārdā. Un man nav nekāds baigi retais vārds. Šādus cilvēkus uzskatu par ļoti nepieklājīgiem un nekautrējos aizrādīt, ka mani tā nesauc.

Nu man nav rets vards, bet it neviens krievs to nemak izrunat. Ir tadi kas vairakkart parjauta un brinas.:-D

Atsevišķu populāro vārdu likšanas tendence ir pastāvējusi visos laikos. Tikai paši vārdi mainās.
Mūsu paaudzē taču arī ir pilns ar Lindām, Baibām, Kristīnēm, Edgariem. Vēlāk nāca Alises, Sofijas un Emīlijas. Tagad būs vēl citi vārdi. Kāda starpība?
Cilvēkiem vienmēr šausmināsies par visu, lai paglaudītu savu ego.
Ja ieliksi populāru vārdu, tad bez tiem, kuriem patīk, būs bars ar tādiem, kas ūjina un nodomā "kārtējais".
Ja ieliksi nepopulāru vai retu, bez tiem, kuriem patīk, būs bars ar tiem, kuriem šķiet, ka vecāki uz bērna vārda rēķina cenšas izcelties citu vidū / bērnam nebūs dzīves ar tādu vārdu un beigās vēl noteikti atcerēsies kādu paziņas tanti, kurai govi vai suni tā sauca.

Pilnīgi piekrītu Jēgas komentāram.

Piekrītu Tev Jēga.
Nevienam nav daļa gar citu izvēli, man ar nācās saskarties, ka mūsu izveles vārdiņš tā neskanot, nevar saīsinat un kā teikt mīļvārdiņā? Nekad nevienam neizpatiksi, bet šādiem cilvēkiem iesaku paklusēt.

ir cilvēki, kuri pastāvīgi visus cilvēkus sauc citos vārdos,

Man puse no vecmammas māsas bērniem, mazbērniem (ļoti kupla saime) visu dzīvi sauc citā vārdā, samainot 2 burtus vietām manā īstajā vārdā. Bērnībā dikti krenķējos un vienmēr laboju, bet tagad iekšēju par to pasmaidu un esmu pieņēmusi, ka tie cilvēki ir neuzmanīgi, slinki un nevīžīgi.

Man dēliņam vārdu iedeva lielā māsa-mums ir Reinis.(l)

Un jēga piesaukt kaut kādus vecos krievu laikus un aizvēsturi? Kad cilvēkiem vispār bija aprobežots skats uz dzīvi...man neliekas forša šī tendence arī pirms 30 gadiem..bet tas jau tik mans viedoklis, sauciet savus bērnus kā gribat :D

Un jēga piesaukt kaut kādus vecos krievu laikus un aizvēsturi? Kad cilvēkiem vispār bija aprobežots skats uz dzīvi...

Tad jau tavi vecāki bija aprobežoti un iedeva tev šausmīgu vārdu. Nu pazūd tādi ļoti, ļoti senie vārdi, tāpat kā par jaunajiem Sofijām utt. vecāki domā, ka ārprāts, kas skaistu vārdu pašiem nav, re kā rados tur tam un tam.

It kā nepastāvētu vidusceļš starp modes kliedzieniem un superretajiem vārdiem.

Ja par to Mia, tad ātrumā var sanākt, ka vienalga kā sauc, Mija, Mia, Miaj vai vēl nez kas, tāpēc pie mums var būt pārpratumi, ne jau to ''i'' visi tā izcels un pareizi izrunās. Ja es tikai dzirdētu un būtu jāraksta vārds, tad būtu Mija visticamāk, tāpēc ņemot vērā atrašanās vietu, gribas aizdomāties, kam to vajag, ka visu mūžu jāskaidrojas. Tāpat klase bija meitene, kuru sauca citā vārdā nekā īstenībā bieži vien, jo nu tik grūti izrunāt un arī ātri uzmetot aci, izskatās pēc cita vārda.

Tad jau tavi vecāki bija aprobežoti un iedeva tev šausmīgu vārdu.

Un kā tu zini kādu vārdu man iedeva..? :D

Un kā tu zini kādu vārdu man iedeva..?

Ja aptuveni pirms 30 gadiem tā tendence, ka, tavuprāt, visiem tika doti aprobežoti vārdi, tad tavi vecāki arī ietilpt tajā laika posmā.

Mums skolā arī bija vienam rets vārds, bet es to uzzināju tikai vecākajās klasēs, jo skolotāji un klasesbiedri bija viņu visu lauku saukuši tā vārda latviskotā versijā.

Mums skolā arī bija vienam rets vārds, bet es to uzzināju tikai vecākajās klasēs, jo skolotāji un klasesbiedri bija viņu visu lauku saukuši tā vārda latviskotā versijā.

Mēs zinājām, kāds dažreiz, kas mazāk komunicēja, jauca. Bet visi svešie, kur kādas komandu spēles, kur uz kartiņām jāraksta vārds, jāsauc priekšā runāt vai kas cits, viņas vārds tika saukts vienā no latviskajiem vārdiem, kas ir biežāk sastopams, jo viens burts atšķiras. Citreiz viņa vienkārši kliedza pretī savu īsto vārdu, kas tas esot, ka nespējot izrunāt, lasīt arī nē, tad man no tiem laikiem liekas, ka nē, pašiem mums skaisti vārdi, nevajag piesārņot ar visādiem burtiem un kombinācijām, ka rada vien problēmas cilvēkam un liek slikti justies, kaut īsti vainot tajā pārējos arī nevar.

Nevienā vietā neteicu ka vārdi ir briesmīgi vai aprobežoti :D

Man liekas, ka nepareizi rakstīt vai izrunāt kāda cilvēka vārdu ir necieņa. Riebjas tik pavirši cilvēki. Manu vārdu arī laiku pa laikam jauc. Ja godīgi, es nesaprotu, kā to var pieļaut. Tak pārlasi vārdu vismaz pāris reizes, ja neesi pārliecināts.

Bijusi darba kolege krievete ari kroploja manu vardu, nu es preti ari skali saku kroplot vinas vardu un biezi, un zini atri iemacijas ka pareiz izruna manu vardu.

Es, stādoties priekšā, bieži vien, sakot savu vārdu, piemetinu: ''Ar D burtu'' :D
Bet kursa biedrs vēl ceturtajā kursā mani sauca nepareizā vārdā. :D Esmu jau pieradusi un traci nekad neesmu viena burta dēļ cēlusi. Nu jau vairs pat nelaboju, ja kāds, kuru satieku pirmo un pēdējo reizi, uzrunā mani nepareizi. Nesatrauc.

Nezinu, ja iepazīstoties jāpārjautā vārds, jāmeklē speciāli cilvēks, lai noskaidrotu, kā tik pareizi raksta, pretī saņemot attieksmi, ka kurls esi vai, kā var nesaprast un balss pacelšanu, tad man respekts zūd. Man arī tie vārdi nešķiet kaut kā īpaši skaisti, skanīgi, piemēroti mūsu sadzīvei, tas varbūt gadījums, kas man pamainīja skatu uz šo visu.