Pavarda kurinātāja

Gatavoju, rūpējos par bērniem, kārtoju dzīvokli, piestrādāju un to visu viena, neesmu nogurusi, pat vēl laiks paliek pāri. Vīrs pārsvarā strādā līdz vēlam vakaram, tāpēc neko neprasu.
Bet es sev neko nespiežu, ja negribas gatavot, eju pusdienot ārpus mājām. Ja negribas kārtot, tad neko arī nedaru, man neviens par bardaku neko nepārmet.

Profesore, izklausies slinka :( lai brutgans to neuzzin.
Es 1x nedelja gludinu, jo tad sakraajas vairāk drēbju, jo katru reizi velkot gludinamo deeli deels diidaas ap deeli un rausta gludeklja vadu, radot biistamiibu.
Maja ir uzkopta un tiira, esmu kaartiibas miile.

Uzskatu, ka manī nav iedzimis saimnieces gēns.
Ēst gatavoju tīri labi, bet tagad, kad jau dzīvoju viena un parasti vakaros nāku ļoti nogurusi, negribas to nemaz darīt. Dažreiz savācos tik daudz, lai uztaisītu sev pusdienas nākamajai darba dienai.
.
Tīrīt un uzkopt nevaru ciest. Bet man tas uznāk tā viļņaini. Ir periodi, kad daudz maz sekoju līdzi kārtībai un uzreiz visu aiz sevis novācu. Bet ir periodi, kad visu atstāju pašplūsmā un attopos tikai tad, kad vairs nav neviena tīra trauka. Nepatīk mazgāt grīdas, slaucīt putekļus, plīti šrubēt. Tādā ziņā lielu spērienu pa pakaļu dod brūtgāna esamība. Kad viņš brauc ciemos, vismaz viss tiek sakopts.
.
Drēbju tīrībai gan sekoju ļoti stingri un veļasmašīna man bieži griežas. Bet atkal nevaru ciest gludināt. Dažreiz drēbes čupiņā pie gludekļa pat mēnesi noguļ, kamēr man neievajagas.
.
Es laikam izklausos briesmīgi. Nu galīgi ne sievas materiāls :-/

Jautaju, jo es visu to daru, viirs sen nav pagatavojis neko eest, un vel ienesu kadu naudu gjimene un nejutos noveerteeta. Sen vairs nav ne luudzu, ne paldies.