Es, savukārt, nesaprotu, kas tur ir aizvainojošs?
Es uzrakstīju, ka un kā daru mājas darbus bez nekāda vērtējuma par citiem.
Man pajautāja
"Jēga, vai tu strādā? Ja nē, tad logiski, ka var paspēt visu izshrubēt un ēst gatavot 3 reizes dienā."
Uz konkrēto jautājumu es arī atbildēju ar
"šobrīd esmu mājās ar zīdaini, bet arī tad, kad strādāju, darīju tieši tikpat. Varbūt cēlos agrāk un vēlāk gāju gulēt. Daudzām sievietēm savu slinkumu patīk attaisnot ar aizņemtību darbā. Man gan šķiet, ja kārtība mājās ir svarīga, tad atradīsies tam laiks vienmēr - tāpat, kā ieiet dušā, ja ir svarīga higiēna. "
Un mana atbilde pārfrāzējot skan tā, ka tīrība un kārtība ir prioritāšu jautājums. Ja tas nav svarīgi un slinkums gūst virsroku pār ideju kaut ko kārtot, tad to arī vajag atzīt, nevis aizbildināties ar aizņemtību. Un ļoti uzskatāmi šo SAVU VIEDOKLI (nevis vispārpieņemtu likumu) pamatoju ar savu pieredzi, ka man tas ir bijis svarīgi visos laikos un esmu spējusi sekot līdzi kārtībai pat savā aizņemtākajā dzīves periodā, kad starp atnākšanu mājās un došanos prom bija starpā tikai 7h, kuras it kā būtu jāvelta miegam, līdz ar to - priekš manis aizņemtība ir tikai atruna slinkuma faktam, kas ir precīzi tas pats, kas ļoti zema motivācija kaut ko darīt vai vērtības nesaskatīšana kādā darbībā, ko saproti, ka varētu vai vajadzētu izdarīt.
Ir runa par vērtībām un viss, ko es aicinu - ir lietas saukt īstajos vārdos. Nekārtība mājās nerodas no aizņemtības, bet gan no nevēlēšanās kārtot. Ļoti daudzas meitenes uzrakstīja, ka viņām kārtība nav tik svarīga un es neuzskatu, ka viņas domā vai dzīvo nepareizi. Uz mājas darbu fona viņām svarīgākas šķiet citas darbības - vienalga vai tā būtu iešana uz valodu kursiem pēc darba vai sēdēšana cosmo.
Man viena no svarīgākajām dzīves prioritātēm ir skaidrība domās un sakārtotība vidē man apkārt, tāpēc es vienmēr tam atradīšu laiku.
Un turpmākajos komentāros es skaidroju, kādēļ MAN tas ir svarīgi, nevis kādēļ visām tam ir jābūt svarīgi.
:-)
Īsumā - tas būtu tāpat, kā, ja es teorētiski gribētu iegūt sešpaku uz vēdera. Gadījumā, ja man garšo kūkas un nepatīk sportot, tad saprotu, ka manai vēlmei pēc sešpakas ir jāpārsniedz vēlme pēc kūkām un jāsporto.
1. Ja es saku, ka man nesanāk tāpēc, ka man vieglāk ir tikt pie kūkām, nekā burkāniem un sportot nav laika, tad tas nozīmē, ka gribu sešpaku, bet vienkārši esmu sliņķe un mana motivācija pēc sešpakas ir tik zema, ka nevaru tās dēļ pārvarēt grūtības.
2. Bet, ja man kūkas garšo tik ļoti, ka sešpaka uz to fona man ir pilnīgi nevērtīga, tad sešpaka gluži vienkārši nav mana prioritāte un es par to nekaunos un sevi nešaustu, ja man sešpakas nav.
Es savā teiktajā apgalvoju, ka tās, kurām sešpaka ir svarīga, bet tam atrod attaisnojumus, ir slinkas.
Bet daudzas manis teiktajā izlasīja, ka sešpakai ir jābūt augstākajai vērtībai pilnīgi visām. Un, ja kādai tā nav, tad viņa ir slinka.
Es tiešām nesaprotu, kāpēc ir jāuzvelkas no savas paviršās lasītprasmes tā vietā, lai tiešām izlasītu rakstīto.
2235
