Īstenībā mans vīrietis dara ļoti daudz ko:
- mazgā grīdu (bet es sūcu)
- mazgā traukus
- iznes miskasti
- maina gultasveļu
- iepērk pārtiku, ja man nav laika, bet viņam ir
Kopā vedam suni (abiem patīk), kopā dodamies iepirkties (abiem patīk un abi apvainojamies, ja otrs dodas iepirkties, bet nepasauc līdzi otru, ir pat skandāli bijuši), kaķa kasti iztīra kurš kuro reizi.
-
Vīrietis bieži gatavo brokastis, jo es neesmu brokastu cilvēks. Es rūpējos par visām pārējām ēdienreizēm, jo man sanāk labāk nekā viņam. Veļu mazgāju un gludinu tikai es, es vienkārši neuzticos viņa veļas mazgāšanas prasmēm. Bet tie ir mani personīgie tarakāni. Tāpat man nepatīk, kā viņš gatavo ēst. Reizēm viņš gatavo sev savus iecienītos ēdienus, bet es to neēdu. Man tā pārtika ir par smagu.
- Uz servisu varu aizvest ne tikai savu, bet arī drauga auto un esmu to darījusi bez problēmām. Taču tā kā viņam ir vairāk brīvā laika, to dara viņš.
-
Es nekad nedaru tipiskos vīriešu "remontdarbus", nekad nelīmēju gīdlīstes, nemainu slēdzenes, nemeklēju nozarkārbu vākus utml. lietas, tas ir pēdējais, ko es dzīvē gribu darīt. Ja man vajadzētu, es izsauktu meistaru. Savukārt manam vīrietim no "nekad mūžā" darbiem ir pogu piešūšana, kaut kāds apģērba remonts, bet būsim reāli, tas ir tikpat bieži cik plauktu salabošana. :-D
-
Par gludināšanu runājot, mans vīrietis gludināt neprot, bet arī visu laiku man saka, lai negludinu, būs OK tāpat. Bet man negludināt šķiet bomzīgi, tāpēc es gludinu.
-
Īsāk sakot, redzu un jūtu, ka mans ir foršs vīrietis, kurš par mani rūpējas, un attiecīgos mājas darbus daru ar prieku.