:-D Varētu padomāt, ka tad, kad sieviete dzīvo viena, viņa neko nedara- dzīvo cūku kūtī, nemazgā grīdu, negatavo ēst, veļu nemazgā, traukus nemazgā, neko neko negludina. Kad dzīvoju viena, es biju pedants, grīdu mazgāju katru otro dienu, aizkarus mazgāju, gludināju, naktskreklus gludināju. Putekļus katru otro dienu slaucīju. Ēst es vienmēr esmu gatavojusi, vienkārši tāds dzīvesstils - es neēdu veikalu gatavo kulināriju un pusfabrikātus. Kopš dzīvoju ar vīrieti, mājas darbu veikšanai veltu mazāk laika. a) daudz ko izdara vīrietis, b) esam palaidušies slinkumā un uzkopjam 1-2x nedēļā, nevis katru otro dienu, c) neesmu vairs tāda pedante, lai katru naktskreklu un spilvendrānu izgludinātu.
-
Manuprāt, tā čīkstēšana par grūtajiem mājas darbiem sākas brīdī, kad sievietei nešķiet, ka katru dienu jāmazgā grīdas, bet viņai šķiet, ka vīrietim šķiet, ka tā jādara, un viņa negrib izskatīties pēc sliktas saimnieces. Vai arī tad, kad uzrodas bērni - grīdai, pa kuru rāpo, bezmaz vai jābūt sterilai, visu laiku jāskraida ar lupatiņu pakaļ un jānoslauka katrs puņķis.