Pavarda kurinātāja

Zanjux pateica pareizi, jādara lietas kopā, lai nesanāktu vienam nostrādāties ka vergam un otrs tikmēr nezvilnētu dīvānā :)
gribās taču savam mīļotajam sagādāt prieku, braucot prom uztaisīt paēst, novākt šmuci istabās, lai dienās, kad zini, otrs modīsies vēlāk viss būtu tīrs.
tāpēc jau tās ir attiecības, nevis lai viens uzņemtos visu, bet lai abi varētu viens otram sagādāt prieku. Jabūt harmonijai

1x nedeeljaa kopaa tiiram maaju (vannas istabas, puteklji, griidas utt), kameer beerni diendusu gulj. paareejo vairaak vai mazaak uz puseem - es gatavoju vinjsh novaac peec vakarinjaam. vinjsh maina pamperus es novaacu velju no zhaaveetaaja utt. :)

Jēga, vai tu strādā? Ja nē, tad logiski, ka var paspēt visu izshrubēt un ēst gatavot 3 reizes dienā.
Es neesmu tik ljoti izlutinājusi vīru, tāpēc vińš neuztver par pašsaprotamu, ka es strādādama algotu darbu, vēl arī iztīrīšu visu māju reizi 2 dienās un sagatavošu ēst 3 reizes dienā. Tāpat vinsh ciena to, ko es daru un nekad neprasa lai daru vairāk.
Nu bet tā, ēst gatavot man patīk, un ja ir laiks ar prieku gatavoju. Drēbes un traukus mazgā mašīnas, gludināmu drēbju maz, zekes un dzinsu bikses noteikti negludinu. Māju uzkopjam kopā, man riebjas puteklusūcējs, tāpēc parasti to dara vīrs, es labāk mazgāju grīdas nekâ sūcu puteklus. Bet nu nav tā, ka viens rukā pa māju un otrs sēž kompī vai pie tv. Mums ir liels pagalms, siltumnīca, mazdārzinjsh un abiem darba pietiek.
Abi strādājam algotu darbu, tātad arī abi strādājam mājās. Ja es būtu bez darba, logiski ka vīram mājās paliktu tikai riktīgie vīriešdarbi

Kad nestrādāju, darīju mājās visu! Un tas man sagādāja prieku.. tiesa, reizēm uznāca slinkums un nevienam no tā gabals nenokrita. Tagad abi strādājam diezgan daudz, tāpēc arī draugs ļoti aktīvi iesaistās mājas darbos. Reizēm šķiet, ka viņš dara vairāk mājās nekā es :)
Nav speciāla pienākumu dalīšana, viss kaut ka dabīgi atrisinās :)
Vienubrid mēģināju uz saviem pleciem uzkraut visu.. bet draugam nepatika, ka esmu tik pārgurusi. Mēs to laiku labāk pavadām komunicējot utt.

Manī laikam nav iedzīts tas padomju laika stereotips, ka sievietei jādara visi mājas darbi un vēl jāpelna nauda

Man negribētos domāt, ka tas ir kāda stereotipa dēļ, bet man liekas pilnīgi normāli, ka es tīru/kārtoju māju un gatavoju ēst. Tikpat normāli, cik, piemēram, tas, ka viņš ir tas, kurš atbildīgs par mūsu ģimenes auto. :-D Man patīk gan gatavot (to vairāk uztveru kā atpūtu nevis apgrūtinājumu), gan kārtot/tīrīt, un to pārsvarā daru tikai es (izņemot 1-2 konkrētus darbus) gan tad, kad strādāju, gan tad, kad nestrādāju, laiks visam pietiek, vakariņas pagatavotas, vēl kaut kas garšīgs parasti ir atrodams, māja iztīrīta, tā kā pie manis arī droši var ievelties negaidīti viesi, un viss būs kārtībā. :-D Ja es tā iedomājos, kā būtu, ja mēs darbiņus kaut kā dalītu - tas galīgi nebūtu man piemērots variants, jo man patīk sava lietu kārtība, līdz ar to noteikti būtu lietas, kas man ne visai patiktu un ko gribētos pēc tam pārkārtot. :-| Tā kā mūsu variants ir izdevīgs mums abiem. Par bērnu gan rūpējamies abi, man liekas, ka ir svarīgi bērnam nodrošināt pietiekami lielu kontaktu arī ar tēti, ņemot vērā, ka ar mammu viņš jau tā ir kā salipis, un tur nemaz savādāk nevar būt. :-)
Chikitita, es Tavā vietā pēc iespējas mierīgāk izrunātu šito lietu, t.i. bez uzbraucieniem par to, kāds viņš slinks un nepateicīgs, bet vienkārši pastāsti, kā jūties, ka Tev pietrūkst kaut vai tas "paldies" utt..

Nestrādāju, tāpēc cenšos mājās pārsvarā visu apdarīt, bet tāpat vīrietis arī šo to dara un ja jūtos sagurusi, noteikti palīdz utt.
Tām,kas strādā un vēl visu dara mājās, tur nu vispār nav ko teikt. Skumīgi. Bet nu katra pati atļauj tik, cik atļauj.
Par pašu pavardu - man patīk apziņa, ka to daru un ka iepriecinu vīru, bet nereti ir slinkums! :D Arī neesmu noteikti klasiskā māte barotāja ha un paldies Dievam laikam :D

Uzskatu, ka divi pieauguši cilvēki var sadalīt mājkopības pienākumus - mēs abi strādājam, neuzskatu, ka man papildus savām darba stundām būtu jābūt vienīgajai, kas mājās nostrādā vēl vienu maiņu pie plīts un gludekļa. Ja kaut kad nepatīk - lūdzu, var iet dzīvot pie mammītes, es neesmu nekāda mājkalpotāja. Par laimi mans vīrs nav bērnībā izlaists un pats spēj gan ēst pagatavot, gan dzīvokli iztīrīt, gan veļu izmazgāt.

Es strādāju pilnas slodzes darbu un ienesu pusi naudas mūsu kopdzīves budžetam. Neuzskatu, ka mans pienākums ir katru dienu mazgāt grīdas, izdomāt jaunus ēdienus, gludināt lietas, kas nav jāgludina (dvieļus?), slaucīt putekļus no visām virsmām, savākt izmētātās mantas, utt. Protams, es daru lielu daļu mājsaimiecības darbu. Katru dienu gatavoju ēst, jo man tas sagādā prieku un palīdz relaksēties, apģērbi vienmēr ir izgludināti man un vīrietim, vedu ārā suni, bet nu es neesmu nekāda pelnrušķīte, kas visu savu dzīvi pakārtot mājas solim un citu cilvēku labsajūtai. Man nav grūti izgludināt kreklu, bet es sagaidu pretī, ka vīrietis man nopirkt vajadzīgo motoreļļu vai saremontēs plauktu. Traukus mazgā viņš (es gatavoju), dzīvokli uzkopjam abi kopā, jo tā sanāk daudz ātrāk. Veļas mazgāšanu īsti par darbu neuzskatu. Ja vīrietis uzskatītu, ka man obligāti ir jādara tas vai šitais... viņš nebūtu mans vīrietis! Man gan fiziski vieglāk, gan ekonomiski izdevīgāk būtu dzīvot vienai.

Es gatavoju un tīru, mazlietiņ ienesu naudu, mācos arī. Bet tas man nav uzlikts kā pienākums, ja negribas, tad neko nedaru un atpūšos. Vīrs palīdz. Mums tā periodiski, ja esmu slima vai nogurusi, dara vīrs, kad vīrs daudz strādā, tad visu izdaru es. Ja abiem slinkums, nedara neviens :-D Drēbes vispār negludinam, tikai kreklus un kaut kādas kleitas, dvielu un palagu, zeku gludinasana šķiet bezjēdzīga.

Strādāju pilnas slodzes darbu.
Ēst man patīk gatavot, bet pēc darba vīrs mājās ir ātrāk un tā nu ir sanācis, ka jau kādus pāris mēnešus neko neesmu gatavojusi. Māju kārtoju, tīru - vīrs palīdz. Bērnu nav.
Neuzskatu sevi par ļoti saimniecisku vai pavardu kurinošu.

Ja negribu - nedaru.
Man riebjas uzkopt, arī ēst gatavot ne sevišķi - darbus vairāk vai mazāk dalām uz pusēm. Ir lietas, kuras daru tikai es, bet tāpēc, ka man vienkārši padodas labāk, piemēram, sašķirot drēbes pēc mazgāšanas, vai notīrīt plīti. Viņš vienmēr mazgā grīdu, es to nekad nedaru. Mierīgi pats sev pagatavo ēst, arī man mēdz pagatavot vakariņas.
Man ir vienalga, ja kāda ar tīrību apsēsta pavarda kurinātāja mani uzskata par slinku vai nesaimniecisku - man vismaz neviens uz galvas nekāpj un neuzskata par mājkalpotāju :) Darbu dalīšana "es Tev gludinu kreklus, Tu iesit naglu sienā" man šķiet ne tikai arhaiska, bet arī pret sievieti netaisnīga.

Sievietes jau bieži vien pašas pie tā vainīgas. Gribas izskatīties labākas vīrieša acīs un tik baigi izrādās kā saimnieces, šmorē un māju pucē. Vīrietis pierod. Un tad jau neko mainīt vairs.

Šim es ļoti,ļoti varu piekrist. Paziņu attiecībās tas ir bieži novērojams fakts.
Manās attiecībās mājasdarbi ir sadalīti,es daru to un šito,viņš dara pārējo. Es jau sākumā parādīju,ka esmu slinka uz mājas tīrīšanu :-D
Ja abi vienlīdz strādā,tad neredzu iemeslu kāpēc sievietei vienai pašai būtu jārūpējas par mājas soli.

Bērnu nav, ēst negatavoju, jo nepatīk. Mājas uzkopšanas, darbi ārā-zāles pļaušana, teritorijas apkopšana, dzīvnieku aprūpe tiek dalīta. Nu vismaz cenšamies, ja vīrs, kā tagad, piemēram, ir komandējumā uz ilgāku laiku, tad viss, protams, uz mani vienu. Normālā ikdienā-darām abi. Es neesmu kalpone.

Riebjas tīrīśana, gatavošana, man vnk žēl ir tērēt laiku uz to visu. Protams, bez tā neiztikt, visu darām uz pusēm pārsvarā.

viņš ir tas, kurš atbildīgs par mūsu ģimenes auto

Hmmm... A es, piemēram, pati esmu gana advancēta, lai pie vajadzības mašīnu līdz automehāniķim aizvizinātu.
.
Ne nu, katrs jau dala darbus, kā ērtāk, vienīgi - - - ēst un puekļus slaucīt vajag bieži, bet plauktu labot un līdz riepu servisam braukt vajag pārs reizes gadā. Ja jūsuprāt tas viens otru atsver, tad lieliski.
.
Un ja vēl bērniņš ir plānos/procesā - jau laicīgi iesaku apmācīt tēvaini veļas mašīnai pogu nospiest un sviestmaizes uzsmērēt, drīz vien šie skillzi baigi noderēs.

Tīrām kopā, nu labi - es citreiz vairāk, citreiz draugs. Man patīk sūkt māju, visu izdaru tā kā man patīk, draugs parasti pa to laiku tīra vannasistabu. Bet nu parasti es esmu tā, kura sakūda abus uz tīrīšanu. :D
Trauku mazgāšana mums ir sadalīta šādi - es mazgāju, draugs slauka un saliek skapīšos. Citreiz, protams, to dara draugs vai nu es.
Gatavojam abi, citreiz kopā, citreiz es, bet visbiežāk to dara draugs.

Uzskatu,ka abi daram vienlīdz daudz, ēst pārsvarā es gatavoju ,vienīgi pa brīvdienām draugs pats sev gatavo,jo mīl viņš ēst olu omleti,bet man tās ir šausmas:-D ,tīru es, jo tāpat zinu,ka būs jāpārtīra:-D, bet ir lietas ko es nemāku un draugs to dara, kaut salabot rozeti, ievilkt vadus, ieklat flīzes un citus remontdarbus.

Ikdienā uzkopju,ēst gatavoju reti. Man riebj,goda vārds. Plusā es strādāju pilnu slodzi un piedalos maksājumos gandrīz vienlīdzīgi .Jā, par auto maksā viņš,bet es to auto neizmantoju,jo tiesību man nav. Mums ir bērns un viss ,kas ar to saistīts,pārsvarā daru es, tas ir, vakara higiēnas procedūras,drēbju sakārtošana dārziņam utml. Man liekas,ka vīrs dara par maz. Trauki vienmēr parādās nez no kurienes, drupačas no cepumiem, tas viss ir jānovāc. Varētu darīt vairāk, bet man tas nešķistu godīgi. Ja saku,ka esmu piekususi un viņš varētu nomazgāt traukus,tad viņš teiks- rīt. Viņam negribas un tas var pagaidīt. Jā, esmu stipri nemierā ar darba sadalījumu,jo man gribētos paspēt visu,bet pie pilnas slodzes nesanāk.

Darbu dalīšana "es Tev gludinu kreklus, Tu iesit naglu sienā" man šķiet ne tikai arhaiska, bet arī pret sievieti netaisnīga.

Man gan tas šķiet ļoti godīgi, jo mans vīrietis neprot gludināt, bet es neprotu dzīt naglas sienā, kaut ko remontēt utt.
Neuzskatu, ka kaut ko daru vairāk nekā vīrietis, brīžiem pat šķiet, ka viņš dara vairāk nekā es, piemēram, traukus mazgā viņš, grīdas mazgā viņš. Jā, ēst gandrīz vienmēr gatavoju es, bet tas ir mans uzstādījums - patīk to darīt, man tā ir kā meditācija un relax no darba, neuzskatu to par pienākumu. Man pat tas īsti neskaitās darbs.

Dzīvoju viens un visu daru pats. Nekādas problēmu ikdienas darbi nesagādā un ēst gatavošana, pat pēc garas darbadienas, ir vairāk kā relaksācija un atpūta.