Strādāju pilnas slodzes darbu, gatavoju ēst, uzkopju māju, rūpējos par bērnu, vīru un kaķi. Kādu laiku atpakaļ tam visam klāt bija arī pilna laika studijas. Vidējais gulēto stundu skaits diennaktī bija aptuveni 4-5 un tā gadus 4 no vietas. Bet, pirmkārt, nekad neesmu šrubējusi māju katru dienu, jo nesaprotu kādam sušķim ir jābūt, lai tā aizdzīvotu māju, ka katru dienu jāskraida ar lupatu. Māju turu tādā kārtībā, lai gadījumā, ja piesakās viesi, varētu to pievākt min.10-15 laikā. Tā tas ir bijis arī tad, kad bērns bija pavisam maziņš, kad sāka jau staigāt, vienmēr ir mācīts savas mantas savākt un nolikt vietā. Otrkārt, trauki pēc vakariņām mierīgi var palikt izlietnē arī pa nakti, neredzu problēmu tos nomazgāt no rīta, treškārt, nekad nav bijusi problēma, kad patiešām ir liels nogurums un daudz darbu, palūgt, lai pagatavo, iztīra utt. un tjp. izdara vīrs. Ja kāds mani nosauktu par slinku, tikai tāpēc, ka es vakarā nespēju neko vairāk, kā iekrist ar seju spilvenā, tad es labprāt ar tādu cilvēku mainītos vietām vismaz uz nedēļu, lai izbauda. Nestrādāju fizisku darbu, bet atņem tik daudz enerģijas, it kā katru dienu 12 stundas no vietas cilātu smagumus.
Katrs cilvēks ir atšķirīgs un uzskatu, ka katrai sievietei ir tiesības izlemt būt mājās un to kopt, rūpēties par bērniem, vai gluži pretēji būt karjeristei, strādāt, vadīt, pilnveidoties, neatkarīgi vai viņas profesija ir lietvede, skolotāja, ārste, zinātniece. Visas profesijas ir svarīgas, var jau runāt, ka neviens nav neaizvietojams, bet dzīve tomēr pierāda pretējo.
Es būtu laimīga, ja atgrieztos iepriekšējā mājas sētniece un apkopēja, cilvēki par viņu sūdzējās, ka nestrādā labi, ka par vecu, tagad viņi ir dabūjuši jaunāku, bet sajūta, ka cilvēkam rokas no pa..ļas aug.:-)
2235
