Tas ka pats esi sev izkārtojis labu darbu utt nenbūt nenozīmē ka to var visi un kuri to nav izdarījuši ir nemākuļas, negriboši, muļķi utt...
Man gan šķiet, ka katrs savu dzīvi iekārto pats un es vairāk piekrītu Tevis pieminētajam "patriotam". Un nedomāju, ka sabiedrībā vajadzētu valdīt sociālajai vienlīdzībai. Pilnīgi pietiek ar to, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to viss ir savās vietās. Ne bez iemesla viens pelna daudzus tūkstošus, bet cits - pāris simtus.
Kad pavēro turīgus cilvēkus, tad kļūst skaidrs, kādēļ viņi tādi ir. Viņi nav turīgi kaut kādas īpašas veiksmes rezultātā. Viņi, atšķirībā no čīkstētājiem, visur redz iespējas, nevis postu. Pilnīgi neviens no paziņu lokā esošajiem turīgajiem cilvēkiem nav piedzimis bagāts. Viss, kas viņiem piemīt no bērna kājas, ir funktieris uz darīšanu, nevis gaidīšanu, kad kāds atnāks un iedos labu darbu un samaksās lielu algu.
Piemēram viens pazīstams vīrietis, kura uzņēmumi ir LV tirgū atpazīstami un pelna ļoti pieklājīgi (ar ko es nedomāju dažus tūkstošus mēnesī, bet krietni vairāk) savulaik kļuva par tēvu 16 gadu vecumā. Ne vecāku, kas var atbalstīt, ne santīma ar ko uzturēt ģimeni tik agrā vecumā, nekā... Kāds tur radinieks bija mednieks, šis sarunāja, ka viņš viņam pārdos kādas lapsādas, sāka iet ar meitenēm mājturībā mācīties šūt, paņēma vecmātes šujmašīnu un sāka šūt lapsādu kažokus un veda uz Maskavu (no LV), stāvēja tirgū un pārdeva. Dabūja kaut kādu naudu, samaksāja par lapsādām medniekam, palika kaut kāda nauda, ko ieguldīja tālāk tur, kur saredzēja iespēju nopelnīt. Ir mēģinājis ielīst visur, kur var. Daudz kur ir pazaudējis naudu, ieguldīdams neveiksmīgi, bet nekad nav apstājies.
Ar šo es nesaku, ka jāšuj kažoki. Es saku, ka ir cilvēki, kuriem ir galva un drosme. Cits tādā pašā situācijā ietu acīmredzamāko ceļu un aizietu pie kaimiņa cirst malku par santīmiem pēc skolas un visu mūžu tikai mainītu haltūras, čīkstēdams, ka bērns tik agri patraucējis karjerai un visi lohi, ka maz maksā. Tie tur ārzemēs maksā vairāk.
Vieni meklē stabilitāti rokas stiepiena attālumā (tuvējais veikals, iemītā taciņa uz Angliju, utt), bet citi saredz iespējas tur, kur galvu nodūrušais čīkstētājs paiet garām, drosme iet nezināmajā un neatlaidīgs darbs, kamēr sasniedz vēlamo.
Un kamēr turīgais mēģina iestāstīt čīkstētājam, ka "es varēju, Tu arī vari, visi var", tikmēr čīkstētājs šņukstēs iemeslus, kas viņam traucē, kāpēc dzīve ir slikta. Un slikta tāpēc, ka bagātie visu atņem. Tie vienmēr ir vainīgi.
Nē, vairs sen nav tie laiki, kad Tu esi tas, kas piedzimi. Nabagais var kļūt bagāts un bagātais acumirklī var visu pazaudēt. Mūsdienās visiem ir vienlīdzīgas iespējas. Tās samazina tikai tuvredzība.
Evolūcijā izdzīvo stiprākais.