nokrāpu

Sliktas lietas par savām attiecībām vislabāk izrunāt tikai un vienīgi ar cilvēku, ar kuru veido šīs attiecības. Ok, pāru speciālists un citi tādi no psiholoģijas lauciņa, ja pati netiec galā.
Visi pārējie, kam uztici savas bažas, jā, tie Tavu atklātību mierīgi var uztvert kā zaļo gaismu tam, ka Tavas attiecības nav nopietnas vai iet uz galu. Tā ka, ja nevēlies, lai Tevi skūpsta citi vai Tavu puisi nesavāc 'draudzene', par savu vīrieti runā tikai labu vai neko.

Ja vēlies viņu pazaudēt, tad stāsti. Iespējams tas pat ir tas, ko zemapziņā vēlies... Tā vismaz izskatās.

Mīlestību veido tādas lietas kā cieņa, godīgums, atklātība, uzticība, rūpes

Skan ļoti skaisti. Bet viņa neapgalvo, ka puisi jau mīl un tas, ko viņa izdarīja, vēl nenozīmē, ka arī neiemīlēs.

Vai tiešām ieteikumi noklusēt izdarīto ir domāti nopietni? (t)

freya, jā :)

freya
Kāda būtu jēga no šāda pastāsta? :) Protams, arī čalis agrāk vai vēlāk sapratīs, ka viņa ir tikai cilvēks, bet neredzu nekādu jēgu, ko tādu darīt tagad...

nokrāpa vienreiz, nokrāps vēlreiz - es ticu šim teicienam. un 6 mēnesi ir diezgan mazs laiks, rūzā bričku laiks un taureņi vēderā. visi skaisti un laimīgi, nevar pateikt, ka ir īstais un vienīgais.

Parasti - es laikam teiktu, kā te dāmas - nesaki un mocies līdz kapa malai dēļ tā, ko izdarīji, bet... palieku veca, aizdomīga un piesardzīga.
Un ja viņam pasaka tas skūpstītājs? Vai skūpstītājs pasaka citam, cits - tavam draugam? (Ja jau draugu loks ir kopējs un neticās, ka skūpstītājs nepateiks par šo nevienam, nevienam) Sanāktu vēl pretīgāka situācija, jo tu - nevien būtu krāpusi, bet vēl piedevām noklusējusi to!
Ja skūpstu vēl varētu piedot kāds, vai spēs piedot skūpstu + fakta slēpšanu?(t)
Iedomājoties sevi šādā situācijā - savās attiecībās - es negribētu zināt. Bet... ja jāzina, tad es to gribētu zināt no sava partnera, nevis no kāda cita.

Un kas notiks, kad tavs puisis no kāda cita to uzzinās? Viņam nesāpēs vairāk, nekā tajā gadījumā ja pati izstāstīsi?

Šitās domas par uzzināšanu no citiem ir no sērijas - ja nu kāzu dienā, baznīcā piecelsies un pateiks... :D

Man arī šķiet.. nu ja pastāsta.. ok..mēs te ļoti novērtējam atklātību, bet ne vienmēr vīrieši reaģē kā Mr.Lieliskais no Sex&the City filmas :D
Ja ar puisi negribas būt kopā.. tad jo mazāk jēgas stāstīt notikušo, manuprāt :)

Man arī šķiet.. nu ja pastāsta..

Es uz to vnk skatos - ja tam būs lemts notikt, tad tā notiks un tam nav jābūt argumentam, kāpēc kaut ko darīt vai nedarīt. Jo tad tā ir tāda manipulēšana, kā izlīst sveikā no situācijas. Ir jāskatās pēc būtības - tas cilvēks ir īstais vai nav.
Jo sorry, nodzīvojot pietiekoši ilgi neviens nav totāli balts un pūkains, tāpēc uz tādām lietām nav jāieciklējas.

Es arī uzskatu, ka nav jāstāsta. Tev paliks labāk, jo izkratīsi sirdi, bet draugam tikai sāpes. 6 mēneši ir ļoti īss laika posms. Ja nokrāpi tagad, tad, visdrīzāk, izdarīsi to arī vēlāk. Tagad draugs tev liekas perfekts, bet iedomājies, kas būs, kad perfekts viņš tev vairs neliksies un sāksies ikdienas strīdi.

Nevar kau aizmirst par to sastapto čali. Ja pēkšņi šim uznāk melnie un šis pasaka vai arī kādā citā veidā sāk jaukt jūsu attiecības.
Starp citu, kā tas čalis pret tevi izturas tagad? Sazinaties? Kā bija iepriekš, arī tādas pašas intereses izpausmes?

Tādas lietas draugu lokā ātri izplatās. Cerēt, ka gan jau nekas, ir naivi. Pat ja cits pateiks un cerēt, ka draugs nenoticēs, bet prātā tomēr domās, kam tas ir vajadzīgs viņam, ja var būt meitene, kura tā neizdarīs un nekrāps viņu. Varbūt tas otrs puisis sadomājas, ka nu būsi ar viņu, tad gribēs ieriebt un vispār būs ziepes kvadrātā.

Argumenti, ka visi jau ilgā laikā krāptu, nekas, melo vien tālāk puisim, slēp patiesību, ceri, ka neuzzinās, tā kā for real?

Ja ir vēlme būt ar kopā ar cilvēku un ir liela nožēla... Autorei ir gadījies kļūdīties dzērumā. Tas nenozīmē, ka attiecības automātiski ir ārā metamas. Ja šis ir tiešam vienreizējs gadījums, kāds būs labums no pastāstīšu... Pārdzīvos abi, izšķirsies. Vai tas būs labāk? Nezinu. Ja autorei ir doma ko tādu atkārtot, tad droši vien.
Zinu, ka mani nomētās ar akmeņiem, bet dažkārt ir lietas, ko labāk nezināt. Arī attiecībās.

Neviens jau neliedz stāstīs.. tikai tad nevajag gaidīt, ka cels goda pjedestālā par atklātību :D

Ieteikumi nestāstīt taču ir ne jau tādēļ, ka domā turpmāk krāpt un ka tas nav nekas īpašs, bet gan tādēļ, ka tas būtu ļoti egoistiski no meitenes puses, jo liktu justies slikti puisim un meitene savukārt justos labāk, jo sirdsapziņa negrauztu. Vai tad tas nav egoistiski?
Bet viscēlākā rīcība, protams, būtu pastāstīt un uzreiz arī pārtraukt attiecības.

Puisis ar kuru nokrāpu - mana labākā drauga 2.pakāpes brālēns, kuru iepriekš nekad nebiju satikusi, bet kurš būs viņa dzimšanas dienā, tāpat kā mans puisis. Abi esam no dažādām pilsētām, un zinu, ka viņš nekad neteiks citiem. Ļoti stulbi, ka tajā vakarā runāju ar puisi pa telefonu un labākais draugs teica viņam - ja kāds pieskarsies tavai meitenei, noraušu galvu...
Ar to puisi nekur neesmu kontaktējusies un nevēlos, jo man tas neko nenozīmēja. Pēc tā skūpsta es aizgāju uz istabiņu, kur mans labākais draugs runājās ar manu labāko draudzeni, apgūlos gultā un sāku nežēlīgi raudāt. Neticēju, ka būšu tā meitene, kas kādreiz nokrāps, bet tagad, kad zinu, cik nepatīkama sajūta pašai tā ir , es ZVĒRU, ka šādu kļūdu nekad neakārtošu.
Daudzi saka, lai nesaku, visi draugi, bet tikko satikos ar vienu draudzeni un viņa teica, ka pateiktu. Zinu, ka tas ļoti var izbojāt attiecības vai pārtraukt tās pavisam, tomēr es domāju, ka puisim jāzina un tad jāizlemj, vai viņš ir gatavs to pieņemt un dot man vēlvienu iespēju, jo tieši tā , kā jau teicāt, visiem gadās kļūdīties, un es esmu tas cilvēks, kas kļūdās uz katra soļa, bet kautko no tām kļūdām iemācos. Es domāju, rīt vakarā pateikšu to draugam.