nokrāpu

Es palieku traki agresīva. Kaujos ne pa jokam. nav ne jausmas kāpēc, gan jau ir kādi zemūdens akmeņi

Bīstami. :D

Neko vairs neesmu pārdomājusi. Visu pateicu. Bet lasu komentārus un saprotu, ka nevēlos šeit stāstīt pārējos notikumus, jo nevēlos visus šos viedokļus. Bet nu, es pateicu un lai nu kas notiktu, es tik un tā pateiktu, jo cilvēks ir pelnījis zināt.

Gribuvasaru11
Kāpēc ne? Lai citas izlasa un mācās no tavas pieredzes. Vismaz kāds labums no visa šī pasākuma. :)

Bet bija solīts atrisinājums! :-)

Caloo bet es tiešām negribu zināt pārējo negatīvo viedokli utt. Neesmu gatava kritikai, teikšu godīgi.
Es izstāstīju. Manam puisim ir tas skatiens, kad viņš skatās itkā ar tukšām acīm un klusē. Tad ir slikti. Un šodien tā bija vismaz 10 minūtes. Neesmu tā meitene, ko viegli saraudināt, bet es skatījos uz viņu un sāku raudāt. Nav nekas tāds, ko es nožēlotu tik ļoti, kā to, ko izdarīju. Viņš gribēja zināt visas detaļas. Tad bija teksti: '' es nesaprotu, kā viens cilvēks var būt tik lojāls, un otrs tā izrīkoties'' , '' es vairāk esmu dusmīgs pats uz sevi, ka tev tik ļoti pieķēros'' . Es redzēju, cik ļoti viņam sāp, tas bija šausmīgi. Tad viņš prasīja, ko es jūtu vispārībā un pret viņu, ko es gribu tālāk. Ilgi runājām, un tad viņš teica, ka varbūt mēs varam kādu laiku - 2 nedēļas - padomāt. Es atkal sāku raudāt, jo zinu kā beidzas ''padomāšanas pauze'', bet es jutos tik vainīga, ka pateicu jā. Kad viņš gribēja mani apskaut es palēcu nost un pateicu, ka pēc 2 nedēļām un vienkārši aizgāju, jo atkal asaras acīs bija. Tā nu es gāju pa ielu un skaļi raudāju, tagad klausos Breakup playlisti un cenšos saprast savas smadzenes.

Es taču teicu - nestāsti. Nu sēdi tagad un pinkšķi ar godīgu atbrīvotu sirdsapziņu.(t)

Gribuvasaru11, izraudies.. tāpat pārmaiņas dzīvē parasti notiek uz labu! Es domāju, ka Tu esi jauka meitene un atradīsi savu īsto.. vai arī saiesiet atpakaļ. Centies domas noslogot ar citām lietām.. mazāk sevi šausti, pastāstīji un piedošanu palūdzi.. no Tavas puse viss ir izdarīts..

Gribuvasaru11, nu jau viss, laiks rādīs, kas jums būs labāk. :-) Puišu pilna pasaule, zinu, ka negribi to dzirdēt, bet būs tev tāds jebkurā gadījumā. :-)

Gribuvasaru11
Well, es teiktu, ka viņš reaģēja ļoti sakarīgi un ja vien jūs abi izdarīsiet pareizos secinājums šis pasākums var beigties laimīgi.
Par padomāšanu - tas tikai norāda uz viņa sakarīgumu, jo viņš nesteidz pieņemt lēmumus mirkļa emociju iespaidā.

Tukšo acu skatiens? Un ne pirmo reizi? Ja tas ir tāds pats, ko pati ar to saprotu, tad jau sen no šīm attiecībām būtu tikusi vaļā.

nerātnā
Kad cilvēks ir šokā no dzirdētā, tad ir tukšs skatiens - kamēr smadzenes apstrādā dzirdēto un viņš nesaprot ko darīt. Kāpēc, lai no kā tāda būtu jābēg?

Tukšo acu skatiens? Un ne pirmo reizi? Ja tas ir tāds pats, ko pati ar to saprotu, tad jau sen no šīm attiecībām būtu tikusi vaļā.

Tas man liekas bija domāts, ka atklāj kaut ko, par ko šokā, tad ir tāds skatiens. Ja ne pirmo reizi, kas tāds jāsaka, tad jā.

Nē, viņam ir tas skatiens, kad viņs uzzina kautko nepatīku, ne tikai saistībā ar mani, vispār. Atceros, kad viņa draugam atgadījās ļoti nepatīkams gadījums, nestāstīūs šeit par to, viņš skatījās ar to skatienu itkā tālumā un klusēja, un tas skatiens ir visbriesmīgākais, tas ir sliktāk kā tad, ja viņs kliegtu un vai pārmestu.
Jā, raudāšana palīdz. Raudu jau pati par savu stulbo kļūdu, nemaz nevēlos mierinājumu.
Bet nē, kaut vai sirdsapziņa vairs nespiež,sajūta ir briesmīga. Tomēr es to darītu vēlreiz un ieteiktu tā darīt katram, ja gadīsies šāda situācija. Atceros, ka lasīju - ir egostiski attīrīt sirdsapziņu un sāpināt puisi. Bet katrs cilvēks ir pelnījis zināt patiesību, lai kā tas varētu sāpināt. Vēl vairāk var sāpēt to uzzināt pēc ilga laika un apzināties, ka pēc tam tas cilvēks tevi skūpstīja slēpdams to pie sevis. Patiesība šoreiz ir labākais variants. Ja attiecības un jūtas būs stipras, tad tās izturēs šo visu. Tad jau redzēs.

Tieši tas, ko esmu lasījusi, ko autore raksta par savām attiecībām ar puisi - šoks no dzirdētā, ja pats ir mudinājis meiteni izstāstīt, ja gadās nokrāpt? Kur te šoks, ja ir bijis gatavs uzklausīt atzīšanos par krāpšanu.

nerātnā, jocīgi būtu, ja nebūtu šoks :)
Grūti paredzēt, kādas varētu būt emocijas pirms kaut kas ir noticis .. :)

Diez vai kāds grib sagaidīt un paredz uzreiz, ka stāstāmais būs tāds. :-)

Tas, ka Tu pasaki, ka gribētu zināt patiesību, nevar Tevi sagatavot tam, ko Tev nāksies dzirdēt.

Lai veicas! Ceru, ka attiecības tomēr neizjuks... ;-)

Es domāju, ka katrs grib zināt patiesību, bet neviens nezina, kāda ir sajūta to uzzinot, līdz nav pats piedzīvojis. Es zinu, ka ja man kāds tā izdarītu, es gan jau piedotu, bet visu dzīvi sirdī durtos tā sajūta, ka viņš mani nodeva un es viņu vainotu.
Bet nu labi, es ceru, ka beigsies viss tik labi, cik nu labi var beigties.

Viņš pats sev šo atzīšanos par krāpšanu ir ar savām domām un attieksmi radījis.
.
Ja veido attiecības, tad domā, prāto un dari tā, lai attiecības ir saskanīgas, harmoniskas, veselīgas, laimīgas, piepildītas utt., ne spriedelē, ko darīt, ja nokrāpj vai kā citādi attiecības aiziet pa pieskari.
.
Mēs esam tas, ko mēs domājam.