Kā cīnīties vai padoties?

Pusgads, nedaudz vairāk.

Ja viņam apkārt spieto bars meiteņu, nez vai viņš iedomājas par Tevi. Nevar arī zināt, kas priekš viņa ir tās meitenes.:D
Kurš bija šķiršanās iniciators?

Nevar arī zināt, kas priekš viņa ir tās meitenes.

Tagad es sākšu domāt par šito izteikumu. :D

Pusgads? Nu kapec tev to vajag?! Tas vilciens sen aizbraucis. Tev kautkaa trukst tapec skiet, ka to atradisi pie vecaa, zinaama. Padomaa labi.

Pēc manas pieredzes- labāk jau nē. Bet protams neizdarīsi- neuzzināsi :-D

Beibe.Marta, apsveru visādas lietas, tāpēc labprāt palasu citas pieredzes, kā tas beidzies. :-)

Pēc manas pieredzes- labāk jau nē. Bet protams neizdarīsi- neuzzināsi

Šitas vēl skan uzmundrinoši. :D

Nav tā, ka neiedomājos par saviem ex, bet aiz neko darīt kontaktēties ar viņiem negribu. Ne par velti tie ir ex. :)
Ir daži, ar kuriem uzturu draudzīgas attiecības, bet tam ir savi iemesli UN abu pušu piekrišana. Ir tādi, no kuriem turos pa gabalu, un arī tam ir savi iemesli - pie kājas, raksta viņš vai nē.

Kapec izskiraties?

Sīkāk var pm? :D
te labāk atstātu vietu, ja kādai būtu savs pieredzes stāstiņš vai situācijas, kā, piemēram, komunicēšana beigusies. :-)

Ja Tev ir luste cept pm, tad sper tik laukā. :)

Raksti ja velies.

Tā nu ir sanācis, ka nesazinos ne ar vienu bijušo, lai cik slikti vai neitrāli beigušās attiecības. Jā, pēc attiecību beigām joprojām ir pieradums un vēlme "kaut es viņam pietrūktu" un gribās, lai viņš uzraksta.
Tas viss ir normāli un laiks visu dziedē :)
Tā kā nu esmu attiecībās uzskatu, ka tas ir tikai labāk, ka man nav kontakta ar bijušajiem, man arī nepatiktu, ja draugs sazinātos ar bijušajām!

Tā kā nu esmu attiecībās uzskatu, ka tas ir tikai labāk, ka man nav kontakta ar bijušajiem, man arī nepatiktu, ja draugs sazinātos ar bijušajām!

Tas gan. :-)

Cik cilvēku, tik viedokļu. Katram tas ir citādāk un atkarīgs gan no paša, gan no situācijas kopumā. Bieži vien tiek dzirdēti ļoti smieklīgi šķiršanās atgadījumi, kā rezultātā izposta un salauž daudz siržu, taču bez tā var iztikt. Atklātība ir viens no svarīgākajiem faktoriem attiecību veidošanā. Uzraksti viņam, nu un? Tev nav jāsatiekas vai jābūt atkal kopā. Protams, Tu vari būt egoistiska un gaidīt kad nu beidzot būs kāds, kas šo bijušo aizvietos. Nesaku, ka tā nevar notikt, taču, ja Tev ar šo cilvēku bija labi, tad kāpēc tā vietā, lai attiecības koptu, ir jāpieņem vieglākais variants jeb jāpārtrauc tas viss, jo Jūs vienkārši esiet pārāk vāji lai tiktu pāri pavisam normālām dzīves situācijām? Dzīve ir cīņa, nevis kaut kāds rožu dārzs. Šajā gadījumā liekas, ka Jūsu starpā par svarīgām lietām komunikācija bija 0. Ja Tev liekas, ka zūd interese, tad saki, ja Tev liekas, ka Tu sāc šaubīties, tad saki, ja Tev liekas, ka viņš Tevi nenovērtē - saki! Visi esam cilvēki un gandrīz neviens no mums neprot lasīt domas, jūtas. Tāpēc jau ir domāta mute, un prāts, lai to apvienojot mēs spējam arī kaut ko mainīt.

malduguns4, paldies par pieredzi. :-)

kad tikko izskiros, tad nerunaju, necatoju, neko. facebooka vel bija bet uzliku, lai neradas, ko vins posto. Pagaja laiks, sad tad kontaktejamies. katram jau sava dzive. vairakus gadus uz prieksu patinot - joprojam ir facebook, bet bez ierobezojumiem, esam 2-3 reizes isi pacatojusi, ta vienkarsi pa dzivi, darbu. So to no-likeojam viens otram, tas apmeram viss :D
Abi esam pieaugusi cilveki, vins precejies, es nopietnas attiecibas. lai ari neka starp mums vairs nav jau sen, man skiet ta cilveciska patika jau saglabajas, ka seni draugi. tapak, ka piemeram klasesbiedri, ar kuriem ta tiesi nerunaju, bet neiebilstu sekot kas notiek vinu dzives. ;-)

Ja ļoti gribas, var jau ''padoties'' un uzrakstīt, kas zina, varbūt normāli parunāties izdodas. Vai arī pēc laika runājot sapratīsi, ka to vairs nevajag, ka garlaicīgi, neinteresē, nāk tev pašai par sliktu vai kā citādi.

Jolene
Tas viss ir loti individuali. Man pagajis gads kops partraucu 12 gadus ilgas attiecibas. Kautkadu puagadu periodiski uznaca srulbas domas, dazas reizes pat velme iet atpakal, tacu piesledzu pratu un sapratu, ka tur tak nekas savadak nebus. Nu jau esmu citaas attiecibas un jo dienas iet jo stiprak iemiluso cilveku. Ex dzive neinterese, tikai domas noveleju vinam visu tu labako, citreiz kautkada bridi atceros, ari pie sevisdomas nosaku, lai vinam viss labi. Bet rakstit un jautat ka iet, nulle intereses.

Es no sava ex izšķīros savā dzimšanas dienā (maza dāvaniņa sev,jo apnika būt par kājslauķi ;-) ). Saziņa mums turpinājās pēc tam, bet es biju diezgan asa un ļauna pret viņu. Pat nezinu kāpēc,bet savādāk vienkārši nevarēju. Kad iedzēru, tad kaut ko viņam uzrakstīju, bet vairs nebija tā. Es pret viņu neko īsti nejutu, jo biju distancējusies un nevarēju piedot viņam to, ka viņš panāca,ka es no viņa aizeju (zinu,ka skan diezgan stulbi). :-| Tad es nonācu slimnīcā, kur nogulēju pusotru mēnesi un viņš katru dienu nāca pie manis un stundām sēdēja, un palīdzēja ar visu. Tad kaut kādas jūtas atgriezās un bija doma par saiešanu atpakaļ kopā, bet tagad neesmu viņu redzējusi vairāk kā mēnesi, un šī mēneša laikā viņš jau atkal pamanījās pieļaut vecās kļūdas,kuru dēļ es sapratu kāpēc aizgāju un, ka viņš nemaz nav mainījies, un pateicu viņam,ka tiešām vairs nekas mūsu starpā nebūs. Tagad pāris dienas kontakts nav bijis un es jūtos diezgan atvieglota. Ja gribas ar kādu sarakstīties, tad rakstu draudzenēm. :-)

Pēc idejas jau tā kā stulbi rakstīt, bet nav jau arī svešs cilvēks. No otras puses šķiet, ja nu uzzinu, ko tādu, ko negribētu, kas neliks mieru pēc tam. Varbūt tiešām vajag redzēt, ka tur nekas aizraujošs nav un tā kā pārliecināties.