Kā cīnīties vai padoties?

peekaboo, izskatās, ka tam draņķa ex tās atmiņas tomēr siltākas.

pārtraucu jebkādu sazināšanos ar bijušo. viņš gan ārdījās kā man vienā dienā var kļūt vienalga kā viņam iet un kā viņš jūtas (8gadi kopā), bet man tiešām bija un ir vienalga. ne reizi šī nu jau gandrīz gada laikā nav radusies ideja uzzināt kā viņam iet, ar ko satiekas utt. kaut kāda info gan uzpeld no paziņām, bet neinteresē tāpat

Tas ka temats man nepatikams nav saistīts ar maniem ex bet gan ar tagadējā drauga ex :D
Gan jau jā, viņš jau tā arī nekad nesaprata savas kļūdas tik domā ka misters ideālais :D

Oooo, peekaboo, tas ne Tev vienai, ka tam exim tas ego tik uzpūsts, ka taisni jābrīnās, kur tādi ideāli rodas. :D

Domājat sievietes vairāk tā raksta vai vīrieši? :-)

Tā rakstīšana ex, manuprāt, nav saistīta ar dzimumu.

Pašai kremt, ka nevaru nolikt to malā un aizmirst. Varbūt laiks saliks visu pa vietām, tikai jānoturas un nav jāraksta, nezinu.

Esmu pret attiecību atjaunošanu pēc šķiršanās, jo vairāk, ja pagājis vairāk kā mēnesis.
Domas, kuras mūs sauc atpakaļ ir pieraduma spēks. Bijušais ir sava veida komforta zona, un rozā brilles uz acīm var uzkrist ne tikai attiecību sākumā, bet arī pēc to beigām. Vienmēr, kad gribas piezvanīt, jāatgādina sev, kāpēc tas beidzās. Un ja tas beidzās savas vainas dēļ, tad jāsaprot, kāpēc šāda rīcība vispār notika. Un kas būs, ja šāda situācija atkārtosies?
Vēl gadu pēc savu ilgāko attiecību izbeigšanas mani nomocīja nemiers, ka gribu atpakaļ, bet mūsu attiecības jau bija pieredzējušas 2 pašķiršanās epizodes. Un tas, ka pa to laiku biju tikusies ar citiem, neko nemainīja. Prātā tikai bijušais. Un tad es viņu uzaicināju uz sarunu, lai saprastu, ka nē - nekad vairs. Un tā bija viena no labākajām sajūtām, kas var būt. Atvieglojums un brīvība sirdī.
Rezumē - ja Tu domā, ka ir vērts, aprunājies. Bet nepīksti, neizčīksti kopābūšanu. Esi analītiska. Kļūda - labojama? Jā/nē? Ko tālāk, un - kā?

Duujaa, kas Tevi tai ex tik ļoti saista, ka tomēr velk atpakaļ?

nerātnā, grūti tā izteikt vārdos. Cerība, ka var būt labas attiecības varbūt. Lai plašāk pateiktu, tad jāpadomā.

Vai iznāk, ka ar šo ex vienīgais labais bija tas, ka pastāvēja nenoteikta cerība, ka kaut kad jums būs lieliskas attiecības un kaut kad būsiet laimīgi?

Nē, tā gan ne. Ko ar to gribi pateikt? :-)

Ja bija ķīviņi, tad jau vēl nekas. :) Paķīvēties ar kādreiz der. ;)
Ja ķīviņi beidzās ar solījumiem, kuri vēlāk tika pārkāpti, tad tas jau ir bēdīgāk.

Cik ilgu laiku atpakal izskiraties? Pasai jaunas attiecibas ir? Varbut puisim cita uzradusies? Tapec tirda si velme. Paaries.

Vel jau svarigi kurs bija skirsanas iniciators un kapec skiraties. Nezinu, es liktos mieraa.

Gadas ari ta, ka jaunas attiecibas neveicas, neveidojas un tad ir taa iluzija, ka nebija jau nemaz tik slikti.

Pedeja piebilde no manas puses, ja nebutu velme atjaunot attiecibas, si velme nebutu. Vismaz cilvekam pret sevi godigam jabut.
But draugiem? Nopietni? Prieks kam ja nav ne kopigi berni, ne krediti :)
Ipasi ja vinam jaunas attiecibas, jaatsujas. Ja butu gribejis, pats butu tagad meklejis. Jalauj otram dzivot talak.

Pedeja piebilde no manas puses, ja nebutu velme atjaunot attiecibas, si velme nebutu. Vismaz cilvekam pret sevi godigam jabut.
But draugiem? Nopietni? Prieks kam ja nav ne kopigi berni, ne krediti :)
Ipasi ja vinam jaunas attiecibas, jaatsujas. Ja butu gribejis, pats butu tagad meklejis. Jalauj otram dzivot talak.

Piekrītu, ka viņš ziņu pirmais šķiet nedotu. Cilvēki viņam daudz, arī meitenes, priekšā un aizmugurē, kaut bez attiecībām, bet diez vai par mani baigi iedomājas. Jāslāpē kaut kā tā vēlme, lai nepaliktu muļķes lomā laikam. Citādi domāju, ko tad rakstītu, vienkārši čau vai ko.

Cik ilg laiks kops skirsanas?