Vai vispār ir iespējams pierast dzīvot ārzemēs?

P.s. arpus lv nodzivoju 10 gadus

Dzīvoju ārzemēs 5.5 gadus, bet esmu visai tuvu Latvijai, viegli aizbraukt, kad vien sagribas. Šobrīd laikam beidzot varu teikt, ka esmu pieradusi, galvenokārt tāpēc, ka esmu kopā ar vietējo vīrieti un mums aug meitiņa, kurai ir (arī) šīs valsts pilsonība. Tāpat arī liela loma ir tam, ka beidzot dzīvoju pilsētā, kas man patiešām ļoti patīk (iepriekš biju mazpilsētā), man šeit ir draugu un paziņu loks, kā arī visa dzīve un sadzīve ir sakārtojusies ļoti ērti. Iepriekš 4 gadus nodzīvojot mazpilsētā, sapņoju lar laiku, kad beidzot atgriezīšos Latvijā, es jau ienīdu to pilsētu, visi stūri bija no galvas zināmi!
Droši vien, ka ir cilvēki, kas nekad līdz galam neiejutīsies, bet lielākoties, manuprāt, tie ir nepareizi sakārtotie apstākļi (tā pati pilsēta, draugi, izklaides utt).

Pārvācoties uz ārzemēm, tas ir gandrīz pats svarīgākais - iegūt jaunus draugus! Es no vientulības būtu sajukusi prātā, nepazinu nevienu cilvēku šajā valstī. Tagad jūtos drīzāk kā mājās un atpakaļ uz Latviju negribu ne par ko.

tev pašai ir jāizvēlas ko tad īsti gribi, jebkurā vietā dzīvojot atradīsies problēmas...ja pietrūkst Latvijas un domās ir Latvija, iesaku pamest un atgriezties dzimtenē. Vienmēr visu var atsākt no jauna, strādāt, pelnīt un rauties pa dzīvi....Bet tev ir jāapzinās, ka algas līmeņi ir un būs atšķirīgi!
šī ir mana 3.valsts kurā dzīvoju ārpus LV un te esmu visilgāk no visām iepriekšējām...nepatīk laikapstākļi, nepatīk tradīcijas un nesaprotama kultūra, bet patīk algas sistēma, tā tad arī alga...tikai dēļ mīļotā cilvēka turos un saņemos lai neaizbrauktu atpakaļ uz dzimteni un ceru ka spēšu iejusties tā ka nepietrūks dzimtenes :)

atkarīgs, kāpēc esi devusies prom. ja tāpēc, ka tev riebjas Latvija, ka negribi būt daļa no šīs sabiedrības un kultūras utt., domāju, iejusties citā valstī nebūtu problēmu. ja tāpēc, ka dzīve piespieda un nemaz negribēji braukt prom, tad būs grūtāk. es nodzīvoju citā valstī vairāk kā 3 gadus, un skaitīju dienas, kad tikšu prom. man nepatika vietējā kultūra, ēdiens likās briesmīgs, domāšanas veids un daudzas citas lietas. bet man bija mērķis nopelnīt konkrētu naudas summu un doties atpakaļ, paliku līdz mērķis tika sasniegts. manā gadījumā nepalīdzēja draugu iegūšana, kā te daudzas min. tie vietējie draugi nespēja izlīdzināt to, cik ļoti man pietrūka ģimenes, tuvu draugu, dabas, tīrā gaisa un normālas pārtikas, un arī lielāka alga nebija pietiekams iemesls palikt.
*

Es nesaprotu savukārt par kādām neapmierinātajām sejām runājat.. man apkārt ir tieši 1 cilvēks kas ir always neapmierināta.. pārējie normāli cilvēki! Vajag pašam darīt un visu var arī te...

interesanti, ka tie man zināmie cilvēki, kas par to vienmēr piemin, paši nav nekādi smaidīgie saulstariņi. atceramies, ka sabiedrība ir arī jūs paši. man arī nav gadījies sastapt neapmierinātus cilvēkus šeit biežāk nekā citās valstīs, izņēmums varētu būt dienvidu valstis,kur vienmēr spīd saule un cilvēki ir vienmēr smaidīgi un atvērti.
*
katrā ziņā tas ir ļoti individuāli. man LV ir mājas, un šeit jūtos ļoti labi. ja jūties slikti tajā valstī (arī pēc pilsētu nomainīšanas, darba atrašanas, draugu iegūšanas), tad varbūt tev jāpamēģina cta valsts vai arī jābrauc atpakaļ uz LV.

Nedaudz nevietā, bet ja kāda dāma dzīvo Zviedrijā, Vesterosā, uzrakstat man. Pārvācos pēc mēneša un draugu man vēl nav tur :D