Vai vispār ir iespējams pierast dzīvot ārzemēs?

hanna Kas tevi īsti padara nelaimīgu ārzemēs? Kāpēc?
Dzīvoju ārzemēs vairāk nekā 10 gadus un esmu jau pieradusi. Aizbraucu studēt, vēlējos izrauties no Latvijas vides un pēc pāris gadiem jau apradu. Arī turpmāk turpināšu dzīvot ārzemēs, esmu jau pieradusi un nesūdzos :-)
Tā kā, jā, var pierast un var dzīvot.

Zini, ja es dzīvotu mājās bez darba mazpilsētā, man jau sen būtu jumtiņš aizbraucis - neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā tas notiek. :-D Iesaku tomēr mēģināt un veidot kādus sociālus kontaktus ar vietējiem - tiklīdz izveidosies paziņu un draugu loks, tu uzreiz jutīsies daudz labāk, laiks būs aizpildīts un vairs nejutīsies vientuļa. Dzīves kvalitāti jau neveido tikai ģeogrāfiskā lokācija un konta stāvoklis. Paskaties, kādas ir iespējas apmeklēt kādus seminārus, kursus, lekcijas tavā pilsētā vai tās tuvumā, ļoti rekomendēju dažādas brīvprātīgā darba un labdarības organizācijas, kā arī jauniešu organizācijas - tur var satikt lieliskus cilvēkus un sapelnīt karmas plusiņus, darot labas lietas.
.
Ir, ir iespējams pierast. Taču kamēr koncentrēties uz to, ka viss ir slikti, nevis būsi atvērta jaunām iespējām un jauniem cilvēkiem, tas diez vai izdosies.

Var taču normālie iekārtoties arī Latvijā. Cik daudz cilvēku Latvijā dzīvo cepuri kuldami... Vajag tikai pacensties

tas viss ir atkarīgs no tevis pašas. ir iespējams iedzivoties svešā valstī, bet jāatrod valsts, kuras kulturā iederies, kuras iedzīvotāji šķiet saprotami un patīkami, kur tev ir ko darīt un ir kā sevi attīstīt :)
es jau varu ieteikt socializēties, atrast draudzenes, varbūt turienes latviešu grupiņas, atrast patīkamu darbu, atrast savas sirdslietas, hobijus, darīt visu, lai tu būtu laimīga tur.. bet varbūt tev vajag dzīvot Latvijā. arī te var dzīvot normāli, bez naudas problēmām, varbūt jāpārkvalificējas, jāmācās kāda pieprasītāka joma. kāpēc cilvēkam sev liegt to, ko ļoti gribās.

Tas jau no cilvēka atkarīgs..esmu dzīvojusi ārzemēs un man ļoti patika, tagad esmu atpakaļ lv un mani te viss dzen depresijā.
Bet atkarīgs arī kur ārzemēs, ziemeļos un kkādā Anglijā es nevarētu izturēt fuj. Tāpat arī mazpilsetās.

Bet atkarīgs arī kur ārzemēs, ziemeļos un kkādā Anglijā es nevarētu izturēt fuj.

:D:D tik smieklīgi pateici. fuj :D bet es pilnībā piekrītu :)

Es nevarētu, man ir reāla iespēja ar ģimeni pārcelties uz jebkuru pasaules malu - negribu.

Es ari esmu loti, loti talu tur, kur vienmer spid saule, pludmale pastaigas attaluma, dzives kvalitate augsta, BET nu jau gandriz 2 gadus neesmu parliecinata, ka esmu 100% iejutusies.
Pietrukst Latvijas dabas, svetku, visi labumi no darza, gailenes salasitas mezos, svaigais gaiss un viss ar to saistitais. Skiet ka dzive Latvija ir tik daudz veseligaka un mierigaka, bet nu visur ir savi plusi un savi minusi.:-|

Latvijā vismaz kā cilvēks dzīvotu nevis eksistētu.

Jo no algas līdz algai?

Draugs jau tas lielais plānotājs, visu laiku domā uz priekšu, kas protams ir lieliski, bet kā jau teicu, liekas, ka visu jaunību šitā palaidīšu garām tikai tāpēc lai kaut kad, nezin kad, varētu dzīvot komfortabli.

Latvijā tev nav garantijas, ka jebkad dabūsi pensiju.

tu piemini jau divreiz jaunibas palaisanu veja del naudas! ko tu ar to doma? ka jaiet uz darbu un japelan, ka nevar izklaideties? kas Latvija ar so jaunibu butu savadak?

+
Latvijā, lai nodrošinātu tādu līmeni, kā ārzemēs, vairāk laika nāksies pavadīt strādājot. Tā arī visu jaunību var nomocīt vairākās darba vietās, maksāt nodokļus, bet vecumdienās pat pensiju nesaņemt.

Es arī piekrītu par to, ka atkarīgs no cilvēka!
Nekad neesmu dzīvojusi ārzemēs, bet man pat aizbraucot uz otro LV galu jau gribās mājās... Ikdiena, ģimene, draugi, sava vide - nespēju iedomāties dzīvi citur. Jo galu galā - vai tad cilvēkam vispār ir kādreiz gana labi???
Bet man ir labi, turklāt tepat, alga ir tāda standarta, bet pietiek, nesūdzos. Dārgas smaržas, somas nepērku, bet man ar nemaz to nevajag!
Man ir ģimene, superīgas attiecības ar manu mammu, bez kurām nevarētu ne dienu.
Tā, kā jā - drošvien viss atkarīgs no apstākļiem un paša cilvēka. Piekrītu, ka varbūt tev neforši, jo nav arī darbs, ja būtu - varbūt būtu cita lieta.

Dzīvoju ārzemēs. Reizēm uznāk bēdas un ilgas pēc Latvijas, sapņoju ko darītu, kur ietu, ko ēstu utt. Šajā valstī ir ļoti atšķirīga kultūra un ēdiens. Dažreiz lasu Latvijas pavārgrāmtas un tecinu siekalas par karbonādi un kartupeļiem ar mērci, jo šeit neko no tā nevar atrast. Dažreiz dusmojos, kāpēc nevarēju dzīvot Latvijā, kāpēc Latvijas valsts (nevis zeme) tik ļoti cenšas izğērbt tās iedzīvotājus... un tad apstājos. Dzīvojot Latvijā, strādājot tajā pašā amatā, kas ir mans sapņu darbs, bieži man nebija ko ēst, tad dzīvoju ar vecākiem, jo nevarēju atļauties noīrēt dzīvokli viena, bet dalīt ar svešiniekiem negribēju. Šeit saņemu vismaz 3x vairāk, par dzīvokli maksāju mazāk un varu atļauties ēst ko vēlos, nevis kam sanāk un reizēm nesanāk!
Vai esmu pieradusi? Nē, vietējo draugu praktiski nav, ielas nezinu, kur kas atrodas arī īsti nezinu. Ēdiens un kultūra cita, bet zinu, ja galīgi nespēju izturèt, tad braucu paciemoties Latvijā. Lidojumi kopā sanāk 6-7h.. Esot Rīgā, pirmās 3 dienas ir ok, bet tad saprotu, ka nekas nav mainijies. Cilvēki tik pat nīgri, ielas bedrainas un ēdiens garšīgs... un tad jau atkal varu doties atpakaļ. Skumjas uznāk kad ilgāku laiku jūtos vientuļi, vai kad garlaicīgi, kad kaut kas ilgāku laiku nesanāk.

Iepriekš 1.5 gadus dzīvoju Austrijā un tagad jau 1.5 gadus te iepriekš komentāros nīstajā Anglijā. Esmu iejutusies un jūtos labi. Uz Latviju braucu 3-4 reizes gadā kā ciemiņš.
.
Problèma ir tajā, ka Tu neesi atradusi neko jēdzīgu un aizraujošu, ko darīt.

Neieredzu LV, gribu prom, tāpēc, nesaprotu, to sajūtu pēc LV, vienīgais kas patīk te, ģimene un draugi :)

Piekrītu Drostalai, labi var dzīvot arī Latvijā, tikai jāmāk kruķīties , pirmkārt jau -jāgrib! Izklausās tavam draugam tas nav tik svarīgi. Problēma ir atsevišķajos uzskatos.

Nelasīju komentārus, bet domāju, ka tas atkarīgs no cilvēka. Es dzīvoju citā valsti jau vairāk kā 5 gadus. Jūtos labi, nenožēloju. Lidojot uz Latviju prieks, jo lidoju mājās. Bet tik pat liels prieks, ja ne pat lielāks, ir lidojot atpakaļ, jo atkal tā foršā sajūta, ka lidoju mājās :) dzīvoju taču šeit!!! :)

Menesi jau esmu Holandee! Loti patik si valsts. LV kaa taada man nepatik. Visas tas drumaas sejas, kstastrofaali zemas algas bez tam man seit isti nav draugu un sri attiecibas ar gimeni nekaadas labaas nav. Nejutos kaut ko pazaudejusi un seit esmu sapazinusies ar tik daudz forsiem cilvekiem..katru dienu kaut kas jauns!

Esmu dzivojusi vairakas reizes ārzemēs.. tagad nebrauktu nekur, te ir ģimene, draugi, un viss lieliski.
Es nesaprotu savukārt par kādām neapmierinātajām sejām runājat.. man apkārt ir tieši 1 cilvēks kas ir always neapmierināta.. pārējie normāli cilvēki! Vajag pašam darīt un visu var arī te...

Fionna, kādēļ esi vēl šeit?

Tas lai paliek pie manis :)

Jaa var ja briva laikaa nesez cetras sienaas. Es nevaru pierast dzivot Lv.