Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

depresija

 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Nekas it kā nenotika, bet pēkšņi visam pazuda jēga. Vakar bija diezgan slikta diena, ne uz ko nevarēju koncentrēties, iekšā pilnīgs tukšums. Šodien no rīta it kā bija labāk, kādu brīdi, ne pārāk ilgi. Varbūt zināt to sajūtu, kad iekšā viss sažņaudzas kamolā. Pirmo reizi dzīvē nopietni domāju par pašnāvību. Nezinu, vai es jebkad varētu būt apmierināta ar dzīvi. Man šķiet, ka atbilde ir nē, un visu šo laiku (man 26) es esmu tikai mēģinājusi ilgāk dzīvot ilūzijās, par kaut kādu ''nākotni,'' lai nebūtu jāskatās realitātei acīs. Varbūt kļūdos, jo iepriekš esmu bijusi laimīga, bet par sīkumiem, lietām, uz kurām liku daudz cerību, bet kurām ilgtermiņā bija 0 vērtības. Lielā mērā esmu vīlusies sevī. Nezinu, kādēļ rakstu šo monologu. Varbūt kādai līdzīgi?
06.05.2017 23:35 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Kāda tad ir tā realitāte, kas Tevi neapmierina?
06.05.2017 23:39 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Vai tiesam ir tik slikti? Ja tu juties slikti vienu dienu taa nav depresija jo depresija ir kaut kas cits. Ja ir depresija tad ir taa sajutaa ka milzigs tuksums nonstopaaa menesiem ilgi. Depresija nerodas vienaa dienaa. Ja velies atsuti pm varam parunaat ja kas nomaac!
06.05.2017 23:51 |
 
Reitings 790
Reģ: 05.01.2016
Ir bijis līdzīgi, pat vēl trakāk - esmu domājusi, diez cik daudziem es pietrūktu ja ar mani kas notiktu,cik daudzi mani atcerētos,kur apglabātu utt. Dzīve likās bezjēdzīga. Manā gadījumā visu pārdomāt lika viens brīdis, kad viss varēja beigties letāli. Tad sapratu, ka vēlos dzīvot vairāk kā jebkad.
06.05.2017 23:55 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Nekas it kā nenotika, bet pēkšņi
- ar šādu domāšanu tālu netiksi. Pats pirmais ir sasaistīt cēloni ar sekām.
lietām, uz kurām liku daudz cerību
- cerības labāk nelikt uz lietām un mazāk arī uz citiem, vairāk uz sevi.
bet man nav īsti daudz ko komentēt pie tik nekonkrēta teksta. meklē emocionālu atbalstu no līdzcilvēkiem. vientulība ir depresijas pavadone.
06.05.2017 23:57 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Kāda tad ir tā realitāte, kas Tevi neapmierina?

Sliktākais, ka neko šaušalīgu uzrakstīt nevaru. Ja varētu, tad varētu tās problēmas risināt, bet esmu atrisinājusi visas. Bija uzstādīti mērķi, ko sasniedzu. Tiku diezgan tālu, lai gan daudz ko arī upurēju. Domāju, ka beigās mani sagaidīs jēgpilna dzīve, taču tagad saprotu, ka tomēr nē. Var teikt, ka pārāk augstu mērķēju, un iespējams ar to pati sev iešāvu kājā. Un godīgi sakot man šķiet, ka visi tie mērķi bija apzināti meli pašai sev, jo es nezinu, vai ir vispār kaut kas dzīvē, kas var sniegt apmierinājumu, bet šādi es vismaz dažus gadus dzīvoju 'stand by' režīmā, cerot uz kaut ko.
06.05.2017 23:58 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Ok, jautāšu otrādāk - kas Tev dzīvē šobrīd pietrūkst?
07.05.2017 00:01 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Ok, jautāšu otrādāk - kas Tev dzīvē šobrīd pietrūkst?

Stabilitāte, nosacīti jēgpilns darbs, mājas, attiecības, kaut kāda nākotnes perspektīva.
07.05.2017 00:05 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Manuprāt, tu māni pati sevi, ka atrisināji savas lietas. Pieļauju, ka tika atrisināti tikai daži jautājumi, pie tam ne svarīgākie, nebija īstie mērķi.
07.05.2017 00:07 |
 
Reitings 3278
Reģ: 18.02.2009
Ak dies! It kā to būtu rakstījusi es pati! :-O
Un man arī 26.
Tikai šāds noskaņojums man ir jau 4 mēnešus....
Mamma man teica - ļauj visam ritēt savu gaitu.
Tā nu plūstu pa kopējo straumi...
07.05.2017 00:12 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
probability
26 gados, Tev nav savu māju, mīlošu attiecību un darba, kurš Tev patīk un Tu īsti nezini uz kurieni peldi nākotnē. Tad jājautā, kas ir tas, ko esi sasniegusi, kā saki - tālu tikusi, lai teiktu, ka no tā brīža bija jāsākas jēgpilnajai dzīvei?
07.05.2017 00:19 |
 
Reitings 276
Reģ: 30.04.2014
Tada diemzel ir ta realitate 21.gs, kads ruka un ruka visu laiku un beigas neredz jegu, kads cits atkal sez vislaik virtualaja vide instagram, facebook un tie visi parjei strunti un dzive liekas sudiga.
Lielaka dala skrien kaut kur, pasi nezina kur, bet ja citi skrien, skriesu es ar viniem lidzi.
Tada ta nu dzive ir, vai nu dzivo un smireinies ar to kas ir vai nu maini kaut ko, skan jau gruba, bet realitate nekad nav ipasi patikam.
07.05.2017 00:19 |
 
Reitings 1143
Reģ: 06.07.2013
Laimīga dzīve var sākties tad, kad tu saproti pats sev: "Ko ES gribu?" un savu dzīvi veido atbilstoši.
Tam nav tieša sakara ar egoismu, tas neizslēdz ģimeni un tuvus cilvēkus. Bet mammas, sabiedrības utml. tavu dzīvi nedzīvos.
Visiem var gadīties periodi, kad nav nekā - pat it kā fundamentālas lietas. Tas nav "pasaules gals" un tu neesi dēļ tā "nulle", jo visu var mainīt kamēr esi dzīvs. Protams, neviens šeit konkrēti tavu situāciju nezin.
07.05.2017 00:27 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
26 gados, Tev nav savu māju, mīlošu attiecību un darba, kurš Tev patīk un Tu īsti nezini uz kurieni peldi nākotnē.

Lielā mērā tās ir sekas dzīvesvietas maiņai ik 2-3 gadus, kas neļauj neko nopietnu pat sākt.
Tad jājautā, kas ir tas, ko esi sasniegusi, kā saki - tālu tikusi, lai teiktu, ka no tā brīža bija jāsākas jēgpilnajai dzīvei?

Man ir ļoti laba atbilde šim jautājumam, bet Latvija maza, gribu palikt anonīma ar savām problēmām. Bet paldies ka mēģini palīdzēt. Tomēr rada kaut kādu skaidrību galvā.
07.05.2017 00:32 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Laimīga dzīve var sākties tad, kad tu saproti pats sev: "Ko ES gribu?" un savu dzīvi veido atbilstoši.

Tieši to es līdz šim mēģināju darīt. Ko tu darītu, ja saprastu, ka tas, ko gribi, pavisam vienkārši nav iespējams? Turklāt tevis pašas dēļ, nevis citu, vai pasaules, vai apstākļu sakritības dēļ. Sažņaudz dvēseli, vismaz man.
07.05.2017 00:35 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Ooooo, Tu dzinies pakaļ kaut kādam iedomu tēlam, par kuru Tev bija priekšstats kā kaut ko ūberlabu krutu, un, ak, jā, jēgpilnu... Un tagad, kad esi tam pienākusi tuvāk, esi sapratusi, ka nav nekā tur tāda, ka nav vērti tie upuri, ka tas viss ir pufelis un kaķim zem astes, jo tas nedod ne gandarījumu, ne stabilitāti, ne lielisku darbu, arī mīlošas attiecības nē.
.
Un iekšā ir tikai tukšums, kas brēc pēc aizpildīšanas, vai ne?
.
Bet ja jau sevi iztukšoji, tad vari arī atkal piepildīt. Viss ir Tavās rokās. ;)
07.05.2017 00:36 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Pa, pa, pa - tas, ko grib, un tas ko tiešām, tiešām, TIEŠĀM vajag ir divas dažādas lietas.
07.05.2017 00:38 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
probability
Es teiktu, ka dzīves jēga ir ne tik daudz rezultāts, kā process. Ar to brīdi, kad tiksi pie mīloša vīrieša, savas dzīvesvietas un forša darba nebeigsies tava "nejēdzīgā eksistence" :) un nesāksies jēgpilnā dzīve. :) Tev būs ne mazāk problēmu ar ko cīnīties un daudz vairāk svarīgu lietu, ko pazaudēt.
07.05.2017 00:39 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Jēga ir tam, kas notiek šobrīd, nevis tam, kas būs kaut kad tad, ja vispār būs... :)
07.05.2017 00:45 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
probability
Katrā ziņā, ja tas ir tas, ko Tu šobrīd vēlies, tad saliec pareizi prioritātes, izdomā, kas Tev jāmaina savā dzīvē, lai dabutu to ko gribi un pa vienai vien lietai maini savu dzīvi. Zinu jau, ka to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, bet nez vai ir kāds vienkāršāks ceļš. :)
07.05.2017 00:46 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Kas tev sagādā prieku? :)
07.05.2017 10:55 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits