Krustvecāku izvēle

Un kādā vecumā jūs kristījāt savus bērnus?
...
Kā jūs paprasījāt iecerētajiem krustvecākiem, vai viņi piekrīt kļūt par krustvecākiem?

whaaat?? no visas diskusijas man šis šķita visabsurdākais

miegalāci, nomierinies, es ne Tev, ne kādam citam lieku iet kursus, lai kļūtu par krustvecāku :-D. Kad mēs ar vīru gājām iesvētes kursus, tad mūsu grupā bija 2 māsas - vienai bija bērniņš un viņa gribēja, lai māsa ir krustmāte, tad nu viņas abas gāja iesvētes kursus, lai var mazo nokristīt baznīcā. Viņām tas bija svarīgi, to varēja just. Un māsa nevienu brīdi neizrādīja ne mazāko nepatiku par to, ka viņai kaut kādi kursi jāiet, gluži otrādi. Un neviens kristietis jau neprasīs attālam radiniekam musulmanim iet kristiešu kursus, lai var kļūt par krusttēvu viņa bērnam.
-------------------------
Mani krustvecāki ir šķīrušies, attiecības uzturu ar abiem (ar krusttēvu gan vairāk, jo viņš ir radinieks), bet esmu pieaugusi sieviete un itin neko no viņiem negaidu. Un, pat ja viņi pārstātu ar mani komunicēt - mani tas arī nekā neapbēdinātu. Viņi arī ir cilvēkie ar savām problēmām un viņiem nav visu mūžu jāpiedomā pie tā, ka kaut kur viņiem ir krustmeita, kurai ir jubilejas un izlaidumi u.c. svētki.

Manu draugu uzaicināja par krusttēvu, pareizāk sakot, ģimene piespieda iet par krusttēvu māsas bērnam, lika iziet visus kursus utt.. Tas, ka viņš negribēja, nevienu neinteresēja, beigās, lai nebūtu jāsalamājas ar ģimeni, viņš aizgāja.. Krustmāte ir māsas vīra māsa(un ne tās māsas, kura bērns tiek kristīts), vienvārdsakot, nesaistīts cilvēks ar ģimeni.
Rezultāts, manam draugam regulāri zvana un saka, šodien tavam krustdēlam ir dzimšanas diena, atbrauc ciemos un kaut ko uzdāvini... Vai, braucot pie mammas, saka, lai paņem dāvanu, jo tur būs arī krustbērns...
Pati neesmu kristīta, jūtos par to lieliski.. Neesmu reliģiska, priecājos, ka vecāki bērnībā neizdomāja kristīt... Ja bērns to grib, pats var izdarīt jau saprātīgā vecumā :)