Krustvecāku izvēle

Krustvecāku būšana ir par bērnu, bet nē, cita bērs nav tāda prioritāte un pārdabisks svētums, lai nedomātu par savu ego. Nevaru iedomāties, lai man sveš bērns būtu svarīgāks par visu

Meowth, nu tas gluži nav mans gadījums. Kā jau teicu, sākumā es iesaistījos un centos. Mēnesi skraidīju pa veikaliem, meklējot un pasūtot kristību dāvanu (vīrs pat lāgā nezināja, kas dāvanā iekšā, kad pasniedza). Bet nu, diemžēl, vecāki paši nosita jebkādu vēlmi man turpināt iesaistīties.
No visas tās mūsu situācijas varu ieteikt krustvecāku izvēlē - izrunājiet ar uzaicinātajiem krustvecākiem - ko tieši jūs no viņiem sagaidāt. Cik biežu ciemošanos, dāvanas/finansiālu palīdzību utt., lai nav tā, ka beigās viena vai otra puse paliek vīlusies, jo nespēj izpildīt vecāku vēlmes, vai nespēj sagaidīt no izvēlētā krustvecāka to, ko bija iecerējuši.

Mans draugs ir krusttēvs ,labākā drauga meitiņai ,krustmāte ir meitiņas mammas labākā draudzene, protams mums ir labas attiecības un es ja dodos ciemos vienmēr nopirkšu kādu saldumu vai kādu mantu,neskatoties ka es neesmu krustmāte, tas jau neliedz arī man palutināt drauga krustmeitu. Ja man būs jāizvēlas,krustmāte ,tad tā būs krustmeitas mamma,jo zinu;ka viņai es varu uzticieties. :-):-)

Hmm,cik vispaar viss shis ir interesanti.Manai meitinjai krustmaate buus mana labaakaa draudzene un krustteevs buus labaakais viira draugs.Abi ir prieciigi,ka izveeleejaamies vinjus.Negaidu nekaadas finansiaalaas paliidziibas no viniem.Ja vini pashi veelas seedeet ar manu meitinju-luudzu,bet pashai uzstaat uz to-nee.Abiem ir otraas pusiites un uzzinot muusu izveeli,neviens neapvainojaas.Un vispaar taa ir vecaaku izveelee,ko vinji veelas redzeet krustteva un krustmaates godaa.Un kaapec,lai kaads apvainojas ja neizveelas tieshi vinju man nav saprotams.

freyas gadījumā liela vaina jāuzņemas viņas vīram - kāpēc viņš piekrita kļūt par krusttēvu, kad viņa sievu (freyju) neņem par krustmāti?!
Es zinu, ka mans vīrs nepiekristu kļūt par krusttēvu gadījumā, ja viņa sievu (mani) neņemtu par krustmāti. Taču loģiski, ka tāpat pārsvarā ir uz sievietes pleciem, visas dāvanas, ciemošanās, organizēšanas utt.

Man liekas ļoti neforši, ka par krustvecākiem izvēlas cilvēkus, kas nav pāris vai pāri, kas ir kopā tikai dažas nedēļas vai mēnešus. Man tā liekas necieņa gan pret abiem krustvecākiem, gan pret viņu otrajām pusēm

vēl neforšāk ir, kad pāris izšķiras un viņiem par krustbērnu ir pilnīgi vienalga!
Man bērnu nav, bet ja būtu, par krusttēvu liktu savu brāli, par krustmāti vīra māsu. Arī es esmu krustmāte radinieces mazulim un krusttēvs nav mans vīrs. Nevienā brīdī neesam uzskatījuši, ka tā būtu necieņa pret manu otro pusīti.

Man liekas ļoti neforši, ka par krustvecākiem izvēlas cilvēkus, kas nav pāris vai pāri, kas ir kopā tikai dažas nedēļas vai mēnešus. Man tā liekas necieņa gan pret abiem krustvecākiem, gan pret viņu otrajām pusēm

Man liejas bērnišķīgi apvainoties par tādām lietām. Mans vīrs arī ir krusttēvs draugu bērnam un man pat prātā nenāk apvainoties. Jo šajā situācijām manam ego nav nekādas nozīmes.
Lai ktustvecākiem būtu kādas tiesības uz bērnu ja nu gadījumā ar vecākiem kas notiek, tad šīm lietām, cik zinu, ir jābūt juridiski sakārtotām. Pati domāju, ka vajadzētu šo jautājumu sakārtot, protams, pirms tam vienojoties ar krustvecākiem.

Mūsu gadījumā krustmāte esmu tikai es un oficiāla krusttēva nemaz nav!
Pareizticīgajā baznīcā neļauj par krustvecākiem kļūt pārim, kurš ir precēts vai vienkārši attiecībās! Tā kā mana otrā pusīte tiek vienkārši uzskatīta par bērna krusttēvu!
Pati neesmu ticīga, savu bērnu kristīt netaisos un mums vispār tik daudz pretendentu uz krusttēva/krustmātes amatu, ka pat nevarētu izvēlēties.
Kā tas ir - uzrunāt? Neuzrunātu tādus, kuri nav paši izteikuši vēlmi kļūt par krustvecākiem!

Ja cilvēki ir ļoti tuvi ģimenei, tad gan jau nebūtu arī problēmu viņiem iziet iesvētes kursus, lai varētu kļūt par krustvecākiem.

whaaat?? no visas diskusijas man šis šķita visabsurdākais. ja es esmu, piemēram, musulmanis, hinduists vai da vienalga kas, kas nav kristietis, tad man būtu jāiet kristiešu iesvētes kursi, lai tikai tev pierādītu, ka tavs bērns ir man svarīgs un tuvs?jāiet pret saviem reliģiskajiem uzskatiem, kas ir reāli diezgan svarīgs pamats? seriously? nevienam nav nekādu tiesību čakarēties ap citu cilvēku ticības lietām. tā kā tā ir baznīcas padarīšana, tad ir jāizvēlas kristieši vai tie, kas vēlas par tādiem kļūt.
.
par tēmu: man gan škiet, ka nav nozīmes, vai tas ir pāris vai nē. kā jau te meitenes minēja, tam tāpat nav juridiska spēka, jo tas ir tikai baznīcas rituāls. viņiem gadījumā, ja ar jums kas notiks nebūs juridiski nekādu tiesību pamatojoties uz krustvecāku statusu. un muļķības, ka tam jābūt precētam pārim - tas, ka viņi ir precēti, neko negarantē, pilns ar šķirteņiem apkārt, palasat statistikas datus. tā ka vienīgais , kas paliek - galvenais, lai tuvi cilvēki.

Kā tas ir - uzrunāt? Neuzrunātu tādus, kuri nav paši izteikuši vēlmi kļūt par krustvecākiem!

wtf? Kad bērns piedzimst, pie tevis nāk radi/draugi un uzprasās kļūt par krustvecākiem? Pirmo reizi ko tādu dzirdu.
Tas tāpat kā ar vedējiem. Jaunais pāris izdomā un uzrunā vedējus. Ja atsaka, uzrunā nākamos. Bet ne jau nu potenciālie vedēji tagad paši uzprasās būt par vedējiem.

bērnam krustvecāki ir vīra brālis un mana māsa. abiem ir ģimenes. vīrs sākumā gribēja tikai savu brāli ar viņa sievu, taču man liekas, ka nav obligāti jābūt pārim, lai būtu labi krustvecāki, un es zināju, ka mana māsa būs forša krustmāte (l)

Nē, es pilnīgi saprotu, ka vairumam cilvēku tas ir ok un ja nevienam nav iebildumu, tad jau viss kārtībā. Bet es pati nevaru iedomāties, ka savam bērnam par krustvecākiem izvēlētos divus cilvēkus, kuriem abiem, vai vēl sliktāk - tikai vienam ir attiecības un ģimene. Kā tad es iešu pie viņiem un teikšu - Jāni, mēs gribētu tevi par krusttēvu savam bērnam, bet tevi Ilze, par krustmāti gan diemžēl nē, mēs izvēlējāmies Ievu. Tad var sanākt kā freyai.
Pareizi jūs sakāt - galvenais ir bērns un viņa intereses, tāpēc jādomā, kas būs labāk viņam nevis jāvadās pēc kaut kādām savām iegribām.

Cik forši jums liekas piesolīt cilvēkam, ka viņš būs bērna krusttēvs, sagaidīt akceptu, bet pēc tam nepainformēt nemaz par bērna piedzimšanu, nepaaicināt par krusttēvu, bet pēc kāda gada turpināt draudzību, it kā nekas nebūtu noticis? :-D

Redzu, ka daudzām ir uzskats, ka precēts pāris kā krustvecāki kaut kā "augstāk kotējas", ir pieņemamāks, nekā, teiksim, vienkārši pāris vai savstarpēji nesaistīti cilvēki. Bet nav taču garanta, ka precētais pāris kādreiz neizšķirsies. Piemēram, pašai krustvecāki kristību dienā bija precēts pāris, bet pēc gadiem izšķīrās. Lieki teikt, ka pēc krustvecāku šķiršanās kontakts pazuda ar abiem. Tādēļ par krustvecākiem labāk izvēlēties cilvēkus, par kuriem tiešām ir pārliecība, ka būs kopā ar vecākiem ikdienas gaitās arī nākotnē, nevis vadoties pēc motīva, ir cilvēki precēti konkrētajā brīdī vai nē.

Nu jau nu, jūs jau arī runājat tā it kā būt par krustvecākiem ir gods pilnīgākais. Es, piemēram, nekad neietu par krustvecākiem cilvēkiem , kuri uzskata, ka man financiāli jāatbalsta un jāauklē utt. Jo tad jau sanāk,ka tas ir egoisms no vecāku puses. Es, protams, ciemotos un apdāvinātu, bet ne ar domu, ka mani izvēlas "izdevīguma" pēc.
Daenerys1 nu man un vīram piedāvāja nākt par krustvecākiem, bet tad izlēma, ka aizbrauks labāk ceļojumā - tā arī dzīvojam :-D

Mana personīgā pieredze ar krustvecākiem ir šāda:
1. Mani krustvecāki ir joprojām kopā (precēts pāris), kas agrāk bija mammas labākie draugi (saku agrāk, jo gadus 10-15 ar viņiem neesmu kontaktējusies). Diemžēl attiecības laika gaitā "norima" un šobrīd to nemaz nav.
2. Māsas krustvecāki bija precēts pāris, kas laika gaitā izšķīrās. Krustmāte šad tad uzpeld (ļoooti reti), bet krusttēva seju pat neatceramies.
3. Pašai bērnu nav, bet jau zinu, ka šis būs liels jautājums - krustmāte noteikti būs mana māsa, bet šādā gadījumā es nezinu vai gribētu viņas puisi par krusttēvu (tur būs vislielāki jautājumi).
Agrāk domāju kategorijās "vedēji tikai precēts pāris", "krustvecāki tikai precēts pāris", šobrīd dzīve ir ieviesusi savas korekcijas un es domāju, ka krustvecākiem jābūt kādam tuvi stāvošam ģimenes cilvēkam (tuvi radinieki, draugi, kas izturējuši "laika" pārbaudi).

Atvainojos, ja kādam atkal nepatiks, bet izsaku savu viedokli.
Es piemēram, nesaprotu, kāpēc vispār kaut ko tādu vajag??? Ja, gadās tā, ka laika gaitā vairs nesatiekas un pat neatceras savu krustēvu ar krustmāti. Mani piemēram, vispār nekristīja un man nav krustvecāku. Un, nedomāju, ka tas maniem bērniem ir vajadzīgs.
Tad, iznāk, ka jāņem krustvecāki, dēļ to, ka būs kāda lieka dāvana, finansiāls atbalsts, varbūt bērna pieskatīšana, un dzīvoklis studiju laikā??? Nu, man nav ko teikt, cik materiālistisks ir noskaņojums!!!:-(:-(:-(

Ja nav kristīts, tad nevar precēties pieaugot baznīcā. Ko tādu esmu lasījusi, ka tad jāiziet vesels process, lai to varētu.

Mēs kristījām tāpēc, ka es gribu, lai mans bērns saņem Dieva svētību un aizsardzību. Un no krustvecākiem es neko nesagaidu, man pietiek, ka viņi manu bērnu mīl un žēlo.
--
Bet pieļauju, ka tās, kas nesaprot, tad viņām tas patiesi neko nenozīmē, līdz ar to diskusijas ar šādiem cilvēkiem ir liekas.

Man kā ticīgam cilvēkam šī diskusija arī liekas nesaprotama, jo krustvecāku pamatbūtība ir iesaistīties bērna kristīgajā audzināšanā, tātad viņiem pirmkārt jābūt ticīgiem, tuviem baznīcai utt.