Es jau nevienā vietā Andzeja nepārmetu, ka viņa būtu nepateicīga vai vēl nezin kāda :) Pati pirms nepilna mēneša zaudēju vecmammu, pēdējos 3 gadus esmu zaudējusi visus vecvecākus, tāpēc man tā tagad ir lielā sāpe un tajā pat laikā tāda baltā skaudība, ka nav vairs, pie kā aizbraukt, kam pazvanīt.
Lai vai kā, savulaik bija tāda draudzene, kas nu ik dienu nevietā un nelaikā zvanījās bieži vien no bezdarbības, vienmēr gan pacēlu, bet, kad jutu, ka savs laiks bija pārāk daudz jāziedo tam visam, tā arī pateicu, ka tagad līdz vakaram ir jāstrādā vai jāmācās, nav laika runāt, lai pazvana vēlāk vai rītdien. Tā vienreiz, otrreiz un ātri vien saprata, ka man starp viņas klačām un problēmām ir sava dzīve, kas jādzīvo :) tagad gan tikpat kā nekontaktējamies, bet tas jau ir citu iemeslu dēļ