īstais?

Visi nav vienādi. Un visiem nu gan nav tāda uztvere. ;-)

Bet patiesība ir tāda: "Šito kuci toč vajag gultā dabūt..." nevis "Viņu es noteikti sievās ņemšu!" A viss pārējais vienkārši ar laiku sanāca ;).

Bet noteikti jāņem vērā fakts, ka procentuāli tas ir arī piepildījies. Ka tik tiešām, ja saka, tad apprec. Neies jau precēt un teikt, ka grib precēt, ja galīgi otrs cilvēks nesaista, vai klusībā nemaz nevēlas pavadīt visu dzīvi kopā ar šo cilvēku.

inetresanti..kā vīrieši to var zināt.

Nesūda nezin, vienkārši saka to, ko gribat dzirdēt. A tu pamēģini pateikt ko citu, jūs taču tādu skandālu sacelsiet... :D

ziemiga, inetresanti..kā vīrieši to var zināt. :-D Manējais arī tā saka, zinot un viss. Es šad tad paķeru uz zoba un pasaku pretī ka neko jau nevar zināt, kas dzīvē notiks. Bet viņš zin un viss. Daudzām ir tāda pieredze. Hmm...interesanti..mistika. :-D

Man pēc pirmā randiņa bija sajūta, ka šis būs īstais. Bet ne tāpēc, ka iepatikās. Man viņš pat nepatika, īsti neinteresēja kā vīrietis, nu tāda kā pilnīga vienaldzība. Aizgāju uz randiņu tikai garlaicības dēļ. Un arī pēc randiņa šī sajūta nemainījās. Nepaķēra.
Bet es turpināju ar viņu komunicēt, jo bija iekšējā sajūta, ka par spīti manai nepatikai šis būs īstais un manas sajūtas mainīsies.
Un mainījās (l) Pēc pāris mēnešiem iemīlējos viņā. Pēc gada kļuvu par viņa sievu.
Viņam gan es iepatikos jau no pirmā acu skata un jau pirms pirmā randiņa šis esot zinājis, ka būšu viņa sieva.

Es nezinu..norunājām pirmo tikšanos Rīgas centrā. Tajā dienā es biju pārliecināta, ka neiešu. Gulēju gultā un skatījos pulkstenī. Domāju, ka kārtejie neveiksmīgie randiņi un labāk nemaz neiet vispār. Bet kaut kādi maģiskiski spēki vai aizdedzes svece nostrādāja un pēdējās 10 minūtēs pirms tikšanās es uzvilku kas bija pa rokai un SKRĒJU tā kā vēl nekad. Tad vēl dzīvoju netālu no Origo. :-D
Tagad mēs esam laimīgi kopā..drīz precēsimies..neesmu nekad aizdomājusies ir īstais vai nē. Bet tas, ka mums ir lieliska saskaņa, tas toč. :-D

Un tad pēc 5 gadiem šķirties....

Pagāja aptuveni pus gads līdz sapratu ka buuuus!
Vīrs gan saka, kā saka Salomē - uzreiz! :D ieraudzīja mani darbā un uzreiz saprata, ka es esmu viņam kā radīta :D

Starp citu, tieši par sievietēm nezinu... bet no vairākiem (ilgus gadus precētiem) vīriešiem esmu dzirdējusi, ka viņi saprata, ka grib to sievieti precēt mirklī, kad pirmo reizi ieraudzīja. :-)

Es tikai saprotu, kuri nav īstie. (t) :-D Bet esmu dzirdējusi, ka varot just to kaut kā, jā.. intuitīvi vai vienkārši tik ļoti gribās, lai sanāktu, ka dari viiiisu, ko vari iedomāties, lai izdotos! (l)

Lai cik muļķīgi tas neliktos, pēc pirmā randiņa! (l) Protams, nekādas jūtas jau uzreiz neradās, tās nāca pakāpeniski, bet es vienkārši zināju, ka viņš būs tas, ar kuru viss izdosies! Līdz šim nekad ne ar vienu nebija bijusi tā sajūta, un nekas ilgāks par 2 mēnešiem arī nebija sanācis tieši tāpēc, ka zināju - nebūs!
Bet ar viņu - ik dienas pārliecinos par to arvien vairāk, ka ir īstais. Bet zināju jau uzreiz. Viņš man arī nesen atzinās, ka jau pirmajā randiņā bijusi sajūta, ka saticis savu dvēseles radinieku! (l)